Improvizācijas tehnika, kā "saslēgties" ar otru cilvēku

Vai Tev ir bijusi situācija, kad nekādi neizdodas "saslēgties" ar otru cilvēku?


Viņš vai viņa saka vienu, Tu saki otru, un nu nekādi neizdodas nokļūt pie kopsaucēja, abām pusēm domājot, ka otra nedzird un neieklausās?


Ja tas notiek, piemēram, pirmajā randiņā, viss vienkārši.

Otrā randiņa vairs nebūs.


Taču ko darīt, ja kopā būs jāpavada kāds laiciņš?

Piemēram, ja strādā ar šādu cilvēku kopā projektā, darba vietā, aiziet no šīm attiecībām nav tik vienkārši.


Nebrīnies, ka to sakām (jo esam pielietojamās improvizācijas treneru komanda), taču… improvizācijas teātra tehnikas ir vislabākās šādām situācijām.


Kāpēc improvizācijas teātra tehnikas ir izcilas, lai trenētu komunikācijas spējas?


Tāpēc, ka improvizācijas teātris - tas būtībā sastāv tikai no komunikācijas. Aktieriem visbiežāk nav papildus rīku, ar kuriem veidot ainas. Ir tikai cilvēki, mikrofoni un, maksimums, 2 krēsli.

Visu, kas notiek uz skatuves, ir jārada pašiem, ar savu ķermeni, runu, sadarbību.


Izklausās izaicinoši, vai ne?

Ne par velti šo prasmi trenē gadiem.


Taču, ja netrenējies, lai uzstātos uz skatuves, arī ikdienas vajadzībām Tu noteikti vari izmantot noderīgas tehnikas, kuras trenē pamatprincipus efektīvai komunikācijai.

To Latvijā un pasaulē jau dara un darīs simtiem, tūkstošiem cilvēku :)


Tūlīt paskaidrosim, kā.


Lai ainas izdodos, un arī tās būtu skatītājiem interesantas, improvizācijas teātra ainas (jeb etīdes) improvizatori būvē uz konkrētiem pamatprincipiem.


Šie principi no katra grupas dalībnieka prasa:

  • vērīgu ieklausīšanos,

  • izpratni par to, ko teica ainas partneris (arī bez vārdiem!), un

  • spēju pievienot klāt ko vērtīgu, ņemot vērā visu iepriekš teikto un notikušo (jeb "Jā, un!" princips).


Kā to trenēt?


Padalīsimies ar vienkāršu tehniku, kura palīdz stiprināt komunikācijas muskuli visās 3 iepriekš minētajās spējās.

Droši izmanto šo tehniku arī ikdienas sarunās.


Improvizācijas tehnika veiksmīgākai komunikācijai


Treniņa nolūkos būs labāk, ja to pirmās reizes praktizēsi kopā ar kādu - draugu, otro pusīti, arī kolēģiem, kuri ir atvērti šim vingrinājumam.

Pēc tam, lēnām vari iekļaut šo principu ikdienas sarunās, vērot, kas mainās sarunu biedra atbildē, iesaistē.

Kas jādara:

  1. Sāc sarunu par pavisam parastu tēmu. Piemēram, pavasaris, patīkama mūzika, gards ēdiens.

  2. Sarunas biedram ir jāturpina saruna, savā atbildē pasakot 3 vārdus (vai vairāk!), kurus Tu izmantoji iepriekšējā teikumā.

  3. Šādi turpināt sarunu, katram sakot pārmaiņus vienu teikumu, kurā ir 3 vārdi no pēdējās sarunu biedra atbildes.

  4. Kad vairs neredzat dabisku turpinājumu vai šķiet, ka saruna jau izsmelta, beidzat vingrinājumu - vai sākat jaunu tēmu!

Kas jāievēro:

  • Tēmai jābūt neitrālai, vieglai. Saucamajai “small talk”.

  • Vārdiem var mainīties galotnes.

  • Sākumā sarunas var risināties neveikli. Tas ir normāli.

  • Centies virzīt sarunu vienotā gultnē - lai nebūtu tā, ka sarunājaties, izmantojot vienus un tos pašus vārdus, tomēr runājat par 2 dažādām tēmām.

  • Izvairies no impulsiem izmantot šos vārdus ironiski. Tas, kas jātrenē - lai caur šiem vārdiem parādītos jūsu katra viedoklis, tomēr cieņpilnā veidā.



Piemēri sarunas sākumam ar šo tehniku


Sarunas partneris 1: “Man patīk pastaigas pa parku pavasarī, kad tieši sāk plaukt ziedi kokos.”

Sarunas partneris 2: “Jā, pastaigas, kad plaukst ziedi kokos, tik ļoti patīk arī manām putekšņu alerģijām.”


Kāpēc šī atbilde nav vēlama:

Tā pirmajam sarunas partnerim liek justies kā muļķim, īsumā.

Sīkāk skaidrojot - sarunas partneris tēmu sāka par pavasari, pastaigām pa parku un koku ziedēšanu. Sajūta, kas ir sākta, ir patīkamā virzienā.


Ar šo atbildi, kas ir piemērā augstāk, mēs virzītu sarunu nevis par pastaigām, patīkamo, bet Sarunas partneri 2 un alerģijām, turklāt izmantojot vārdus negatīvākā kontekstā.


Šādā veidā atbildētājs netieši norāda Sarunas partnerim 1 - tas, ko sāki Tu, nav tik vērts. Tagad pievērsīsimies šai, labākai tēmai.

Šāda izvēle ir tieši pretēja tam, lai virzītos laba saruna.


Cieņpilna atbilde var izskatīties, piemēram, šādi.

Sarunas partneris 1: “Man patīk pastaigas pa parku pavasarī, kad tieši sāk plaukt ziedi kokos.”

Sarunas partneris 2: “Jā, pastaigas, kad zied koki, ir tik patīkamas, jo viss smaržo, cilvēki arī apkārt smaida, pasaule it kā atdzīvojas.”


Vai arī šādi:

Sarunas partneris 2: “Vai nav fascinējoši, ka ziedu smarža kokos var pavasarī uzlabot garastāvokli, pat pēc ilgas darba dienas!”


Ar laiku, šo praktizējot un ieviešot ikdienas sarunās arvien dabiskāk, pamanīsi, ka sarunas biedri jūtas vairāk sadzirdēti un arvien biežāk tiecas uz sarunu tieši pēc Tevis.


Lai veicas komunikācijas treniņā!


Blogs tapis, sadarbībā ar Komunikācijas kursu "Improvizācija veiksmīgai komunikācijai" ar Aiju Iesalnieci.

Ja tehnika patika un vēlies savā komunikācijas instrumentu kastē arī citas improvizācijas teātra tehnikas, vēl var paspēt pieteikties. Sākums 14.maijā plkst. 18:00!


0 views

RUNAS RĀMIS

©2019 by Runas Rāmis