Pētījums: improvizācijas treniņi samazina uztraukumu


Kas

Pavisam nesen, 10.jūlijā, Somijas zinātnieki prezentēja pētījumu, kurā, izmantojot Trier sociālā stresa testu un izvērtējot dalībnieku psiholoģiskās un fizioloģiskās izmaiņas, pārbaudīja vai improvizācijas treniņi samazina uztraukumu un stresu universitātes pasniedzējiem un studentiem. Bez jau minētā stresa testa tikai pētīts arī pārliecības par sevi izmaiņas pēc improvizācijas treniņiem.

Precīzāk ar izmantotajām metodēm un rezultātiem vari iepazīties šeit.


Kāpēc

Pasniedzēju uzstāšanās studentu auditorijas priekšā ir cieši saistīta ar uztraukuma un stresa sajūtām, jo katrā uzstāšanās reizē viņš tiek gan vērtēts, gan arī ir iespējamas neparedzētas situācijas un jautājumi, kur nākas reaģēt nekavējoties. Tīri cilvēcīgi tas ikvienā rada iekšēju stresu, pat ja ārēji to nemanām. Tieši tāpat ir studentiem, prezentējot savus darbus vai atbildot uz eksāmena jautājumiem.

Improvizatoriem nākas saskarties ar šiem pašiem izaicinājumiem uz skatuves: darbojoties ar to informāciju ko viņi zina, reaģējot nekavējoties gan uz ārējiem apstākļiem, gan veidojot sociālo mijiedarbību ar citiem aktieriem un skatītājiem.



Tika izvirzīta hipotēze, ka, tā kā šīs prasmes tiek attīstītas un pilnveidotas improvizācijas treniņos, tad šādi treniņi, varētu palīdzēt arī mazināt satraukumu citu profesiju pārstāvjiem (šajā gadījumā - pasniedzējiem, studentiem). Citiem vārdiem sakot, tika zinātniski pārbaudīta pielietojamā improvizācija.


Pētījuma dalībniekiem tika doti divi uzdevumi:

1) 5 minūšu nesagatavota runa (par sevi, kādēļ esmu labākais kandidāts kādam amatam un tml.)

2) matemātisks uzdevums (skaitīt atpakaļ - vai nu no 6537, atņemot 13; vai arī no 5674, atņemot 7)

Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās. Abām tika doti šie uzdevumi vispirms pirmo reizi un, pēc noteikta laika, atkārtoti. Vienai grupai starplaikā bija improvizācijas treniņi, otrai nē.


Secinājumi

Šis pētījums parāda, ka improvizācijas treniņi var mazināt stresu pirms uzstāšanās. To apstiprina saspringuma mazināšanās sejas muskuļos un HRV rezultāti (heart rate variability / sirds ritma mainīgums). Turklāt, tieši pārliecības par sevi palielināšanās ir galvenais ieguvums, ko min arī pētījuma dalībnieki.


Noslēgumā, zinātnieki secina, ka

improvizācijas treniņi, kas vērsti uz spēju reaģēt neparedzamās situācijās un pielāgoties mainīgai videi, attīsta domāšanas veidu, kurš saistīts ar savstarpējo sadarbību un komunikāciju.

Šāds domāšanas veids uzlabo kā pasniedzēju, tā studentu spēju daudz veiksmīgāk un ātrāk pieskaņoties sociālajai videi un veicināt veiksmīgāku mācīšanos, jaunas informācijas apguvi.


Tev ir iespēja pārbaudīt šo pētījumu arī uz sevis.

Jau septembrī divi kursi: "Improvizācija veiksmīgai komunikācijai" klātienē vai tiešsaistē.


38 views

RUNAS RĀMIS

©2019 by Runas Rāmis