5 jautras tradīcijas taviem Līgo un kā tās padarīt mūsdienīgas

Tu noteikti zini, ka Jāņu naktī nedrīkst gulēt. Noteikti jāsagaida saullēkts. Gan jau arī par papardes zieda meklēšanu esi dzirdējis. Un ugunsratu. Un maģiskajām jāņu zālēm. Un meijām. Un raganām. Un zīlēšanu. Un vainagiem. Un ozolu. Un pūdeli. Un vārtiem. Un, un, un, un.... Mums ir ārkārtīgi daudz brīnišķīgu zināmu un ne tik zināmu tradīciju un ticējumu, kas saistīti tieši ar Jāņu nakti.

Lūk daži no tiem, kas pierāda, ka latvietis jau izsenis ir arī lielisks improvizators!

Izmēģini un pievieno savas variācijas!


Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam. /L. Aizupe, Irlava./

Spēles, kurām ir konkrēts mērķis, ko iespējams sasniegt tikai līdz galam izturot (smieklus, nesarunāšanos) un pieņemot situāciju bez vaicāšanas, ir katra improvizācijas treniņa pamats. Piemēram, "Whiskey mixer" vai "Sasmīdini bez vārdiem" - viegli spēlējamas, saliedējošas un tajā pat laikā tādu prasmju, kā emociju kontrole, situācijas pieņemšana un ļaušanās mainīgiem noteikumiem trenējošas.

Prasme - satikt papardes ziedu, jau ir nākošais līmenis. Tam, parasti palīdz, stāstu veidošanas iemeņas :)


Ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi mīlot.

Šis ir tik pat sarežģīti, kā uz pasūtījuma izstāstīt smieklīgu joku, kas patiks pilnīgi visiem. Bet ne neiespējami un arī to improvizatori spēj uztrenēt. Sliktākajā gadījumā, pēc neveikla joka, azotē būs vismaz pāris jautras spēles, kas ātri liks situāciju aizmirst. Jā, senais latvietis izaicinājumus nekad nav baidījies. Un runā, ka tas kurš dara, tas arī sasniedz :) Es mēģinājis izveidot pats savu anekdoti? Atceries, ka būtiskākais ir pārsteiguma moments anekdotes beigās :)


Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib, un darīt, ko grib, neviens neredz.

Kas vienam ačgārni, tas otram tieši laikā! Un iet kur grib, darīt ko grib, neliekoties ne zinis (principā, neredzot) ko saka citi - tā ir īsta improvizatora privilēģija. Starp citu, arī šo tradīciju un prasmi iespējams izkopt ar dažām varen lustīgām improvizācijas tehnikām ;) Jeb gluži vienkārši - ļaujies procesam un štrunts ko saka citi. Redzēsi cik daudz prieka tas var sagādāt (ne velti to sauc par bērna prieku)


Jāņa naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad atradīs naudu pastalās.

Zini kā, šo nemaz nevajg improvizēt. Šo vajag vienkārši darīt - jo - ja nu patiešām? :) Uzzināt kas seko tālāk var tikai darot. Improvizatora pamata likums jebkuram piedāvājumam - Jā, un!

"Jāni, ejam pusnaktī brist pa ūdeni, lai atrastu naudu pastalās? Jā! Un paņemsim līdzi arī Kariņu, lai ar šo gājienu mēs palīdzētu visai valstij!"

Dziedāšanu Jāņos sauc par līgošanu un dziedātājus par līgotājiem un līgotājām. Līgošanu katrā mājā mēdz iesākt, kad vakariņas paēstas, un viņu turpina visu cauru nakti gandrīz līdz saules lēkšanai, vai nu pie Jāņu uguns, vai arī līgotāji iet no mājas uz māju, kur tos laipni uzņem, pacienā gan ar sieru, gan ar alu, gan citu ko. Tikpat pie Jāņu uguns, kā arī pa mājām līgojot, viņi cits citu apdziedas. Šādu apdziedāšanos Jāņos sauc par aplīgošanu. Tādās reizēs kalpi aplīgo savus kungus, saimniekus, maizes devējus un otrādi, kā arī meitas puišus un puiši meitas, u. t. t. Līgojamais laiks iesākas tā divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedz Jāņu priekšvakarā un pastāv līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkst līgot.

Saldais ēdiens šī stāsta beigām. Aplīgošana. Tā taču ir tīra improvizācija apvienojumā ar aboslūti legālu komentāru izteikšanu par kaimiņiem, bosu un valdību! Ko redzu, to saku. Un ne jau šā tā, bet gan skaisti: ar kādu zemtekstiņu, sarkasmiņu vai jociņu iepītu. Kā saka, caur jāņu zālītēm pasacītu. Lūk, to latvietis jau kopš seniem laikiem ir pratis darīt kā lielas tā mazākas publikas priekšā. Turklāt, par to saņemot arī atalgojumu - sieru un alu.


Vai visas šīs un vēl kaudzi citas tradīcijas iespējams saglabāt, tajā pat laikā padarot tās mūsdienīgākas un ļaujoties improvizācijas burvībai? Var. Un vajag. Jo tieši tas jau ir bijis šo tradīciju pamatā - redzēt, pieņemt, spēlēties, paspēlēties un visam pa virsu - priecāties un izbaudīt!


To arī darīsim mūsu "Improvizē tradīcijās" praktiskajās meistarklasēs. Iepazīsimies ar virkni interesantu improvizācijas teātra spēļu un tehniku, kuras pielāgotas latviešu tradīcijām, ļaus Tev tās ievērot jaunā, aizraujošā veidā (kopā ar pārējiem līgotājiem). Kas lieliski - tās der kā iekštelpām tā ārā, kā alkoholiskā tā bezalkoholiskā alus mīļotājiem :) Pievienojies!




481 views

RUNAS RĀMIS

©2019 by Runas Rāmis