Pētījums: improvizācijas treniņi samazina uztraukumu

Kas
Pavisam nesen, 10.jūlijā, Somijas zinātnieki prezentēja pētījumu, kurā, izmantojot Trier sociālā stresa testu un izvērtējot dalībnieku psiholoģiskās un fizioloģiskās izmaiņas, pārbaudīja vai improvizācijas treniņi samazina uztraukumu un stresu universitātes pasniedzējiem un studentiem. Bez jau minētā stresa testa tikai pētīts arī pārliecības par sevi izmaiņas pēc improvizācijas treniņiem.
Precīzāk ar izmantotajām metodēm un rezultātiem vari iepazīties šeit.
Kāpēc
Pasniedzēju uzstāšanās studentu auditorijas priekšā ir cieši saistīta ar uztraukuma un stresa sajūtām, jo katrā uzstāšanās reizē viņš tiek gan vērtēts, gan arī ir iespējamas neparedzētas situācijas un jautājumi, kur nākas reaģēt nekavējoties. Tīri cilvēcīgi tas ikvienā rada iekšēju stresu, pat ja ārēji to nemanām. Tieši tāpat ir studentiem, prezentējot savus darbus vai atbildot uz eksāmena jautājumiem.
Improvizatoriem nākas saskarties ar šiem pašiem izaicinājumiem uz skatuves: darbojoties ar to informāciju ko viņi zina, reaģējot nekavējoties gan uz ārējiem apstākļiem, gan veidojot sociālo mijiedarbību ar citiem aktieriem un skatītājiem.

Tika izvirzīta hipotēze, ka, tā kā šīs prasmes tiek attīstītas un pilnveidotas improvizācijas treniņos, tad šādi treniņi, varētu palīdzēt arī mazināt satraukumu citu profesiju pārstāvjiem (šajā gadījumā - pasniedzējiem, studentiem). Citiem vārdiem sakot, tika zinātniski pārbaudīta pielietojamā improvizācija.


Pētījuma dalībniekiem tika doti divi uzdevumi:
1) 5 minūšu nesagatavota runa (par sevi, kādēļ esmu labākais kandidāts kādam amatam un tml.)
2) matemātisks uzdevums (skaitīt atpakaļ - vai nu no 6537, atņemot 13; vai arī no 5674, atņemot 7)
Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās. Abām tika doti šie uzdevumi vispirms pirmo reizi un, pēc noteikta laika, atkārtoti. Vienai grupai starplaikā bija improvizācijas treniņi, otrai nē.

Secinājumi
Šis pētījums parāda, ka improvizācijas treniņi var mazināt stresu pirms uzstāšanās. To apstiprina saspringuma mazināšanās sejas muskuļos un HRV rezultāti (heart rate variability / sirds ritma mainīgums). Turklāt, tieši pārliecības par sevi palielināšanās ir galvenais ieguvums, ko min arī pētījuma dalībnieki.

Noslēgumā, zinātnieki secina, ka
improvizācijas treniņi, kas vērsti uz spēju reaģēt neparedzamās situācijās un pielāgoties mainīgai videi, attīsta domāšanas veidu, kurš saistīts ar savstarpējo sadarbību un komunikāciju.

Šāds domāšanas veids uzlabo kā pasniedzēju, tā studentu spēju daudz veiksmīgāk un ātrāk pieskaņoties sociālajai videi un veicināt veiksmīgāku mācīšanos, jaunas informācijas apguvi.

Tev ir iespēja pārbaudīt šo pētījumu arī uz sevis.


Lasīt tālāk

3 soļi līdz dzelzs nerviem

Bet ko gan nozīmē - "dzelzs nervi"?
Atkarībā no situācijas, tie ir cilvēki, kuri kādā nervus kutinošākā brīdī:
  • Turpina iesākto
  • Spēj kvalitatīvi noreaģēt
  • Saglabā mieru
  • Atrod risinājumu
  • Spēj iziet no situācijas kā uzvarētāji
Pētījumos pierādīts, ka lielākoties ikdienā nerviem liek kutēt publiskās uzstāšanās, negaidītas prezentācijas un nozīmīgas, bet neplānotas sarunas.


Mēs ļoti labi protam sagatavoties plānotām runām un prezentācijām.

Daudz sarežģītāk ir ar pēkšņiem uzaicinājumiem prezentēt vai nejauši satiktiem, bet svarīgiem sarunas biedriem vai negaidītiem jautājumiem publiskās runas laikā. Tomēr, arī tam ir iespējams sagatavoties. Un šo sagatavošanos sauc par spēju improvizēt.

Lūk 3 vienkārši rīki, kas palīdzēs Tev ikdienā trenēt spēju improvizēt negaidītās situācijās.

1.ASOCIĀCIJAS
Spēja ātri, spontāni un kvalitatīvi reaģēt vispirms ir atkarīga no Tavas spējas ātri, bet kontrolēti domāt.
Tehnika:
Visbiežāk šo trenē grupās, visi nostājoties aplī, uzņemot kopēju ritmu un šajā ritmā, pēc kārtas viens pēc otra, sakot vārdu, kas ir pirmā asociācija ar to, ko teica cilvēks pirms manis.
Bet Tu to vari trenēt arī individuāli. Atrodi bumbu, met to pret sienu un noķer, kad tā nāk atpakaļ. Uz katru metienu saki vienu vārdu. Šim vārdam jābūt pirmajai asociācijai, kas Tev ienāca prātā ar Tevis paša iepriekš pateikto vārdu.

2.JĀ,UN...
Lai noreaģētu kvalitatīvi, nesastingtu vai nesāktu lieki satraukties, jāspēj uzreiz pieņemt situācija tāda kāda tā ir šajā brīdī

Bezkaislīgi un ar atvērtu prātu. Bez visiem "Ja nu.." un "nevar būt".

Tehnika:
Atrodi partneri ar kuru uzspēlēt baumu spēli. Viens no jums saka neticamu faktu, otrs uzreiz sāka 'jā, un...' un papildina šo faktu ar vēl informāciju. Piemēram: 'es redzēju, ka Tavs Tēvs uzcēlis raķeti un brauks kosmosā' - 'jā, un viņš arī ņems līdz 5 līdzbraucējus, katru no savas rases'. Šādi turpiniet ar jaunām un jaunām baumām.

3. Ņem ko dod
Negaidītās situācijās vai sarunās nākas ne tikai pieņemt to kas notiek, bet arī spēt to izmantot tā, lai sasniegtu savu mērķi, pat ja iepriekš plānoto (tekstu, runu, darbību, ideju..) vairs nevar izmantot.
Tehnika:
Atrodi sarunas partneri. Stāsti viņam īstu stāstu vai notikumu no savas
dzīves. Pirms tam lūdz viņam ik pa laikam nosaukt pilnīgi nesaistītus ar šo stāstu vārdus. Tavs uzdevumus ir šos vārdus loģiski iekļaut savā stāstījumā.

Trenējot šīs vienkāršās tehnikas ikdienā Tu pamazām sevī izkopsi prasmes, kuras paglābs visnegaidītajās situācijās.

Tomēr, kopā jautrāk un, kā Tu nojaut, šī ir tikai maza daļa no lietām ko vari darīt, dodoties pretīm saviem dzelzs nerviem.

Iemācīties var tikai darot, tādēļ jau vari pievienoties mūsu online kursam: IMPROVIZĀCIJA VEIKSMĪGAI KOMUNIKĀCIJAI




Lasīt tālāk