Zemes stunda: Uzlādē savas MIKRO-VIDES DABISKĀS BATERIJAS

Šovakar 20:30 izslēdz gaismu un... uzlādējies kopā ar savējiem.
3 aktivitātes ar kurām uzlādēt savas mikro-vides (ģimenes, mājinieku sadarbības) baterijas, Zemes stundas laikā
Ik gadu pasaule tiek aicināta izslēgt visas elektrību patērējošās ierīces, lai ļautu Zemei uzelpot un atjaunot savas dabiskās baterijas.
Mēs aicnām Tevi šajā laikā atjaunot arī savas mirko zemeslodes dabiskās baterijas.
Lūk, 3 lietas, kuras vari darīt viens vai ar mājiniekiem, Zemesstundas laikā.
Lasīt tālāk

10 Pielietojamās improvizācijas spēles dažādiem grupu pasākumiem

Meklē interesantu spēli, kā 'lauzt ledu' darba pasākumā, kuru tu organizē? Vai varbūt vēlies kādu vēl nebijušu aktivitāti draugu pasākumā vai dzimšanas dienas svinībās? Esi vedējs kāzās un meklē iedvesmu aktivitātēm?
Lūk 10 spēles no improvizācijas teātra pasaules aprakstītas tā, lai vari tās pielietot savā pasākumā:
Bumpity Bump bump bump
Visi sastājas aplī. Katrs nosauc savu vārdu. Spēles vadītājs apļa vidū. Vadītājs nosauc kādu vārdu, piemēram “Dainis”. Un uzreiz saka “bumpity bump bump bump”. Kamēr saka šos vārdus, Dainim jāpaspēj nosaukt kāds cits vārds no klātesošajiem. Ja nepaspēj, tad iet vidū un kļūst par vadītāju. Ja paspēj, vadītājs turpina, nosaucot citu dalībnieka vārdu. Turpina, līdz kamēr kāds nepaspēj noreaģēt.
Variācijas: ja visi ir labi pazīstami, var vārdu vietā izmantot segvārdus, ko katrs sev izdomā vai, piemēram, augļu un dārzeņu nosaukumus.
Ja grūti atcerēties bumpity bump bump bump, var, piemēram, skaitīt līdz pieci, vai izvēlēties kādu saukli, kas visiem viegli zināms. Kāzās var izmantot jaunlaulāto vārdus.

Pif-Paf, Tu esi pagalam
Visi sastājas aplī. Spēles vadītājs apļa vidū. Spēles vadītājs vienīgais zin noteikumus. Spēles vadītājs, esot apļa vidū, norāda uz kādu no dalībniekiem ar pirkstu, imitējot šāvienu, un saka “pif-paf Tu esi pagalam”. Šādi turpina darīt, līdz kāds no dalībniekiem uzskata, ka zin, kāda ir loģika jeb noteikumi, pēc kuriem tiek izvēlēts mērķis. Loģiku zin tikai vadītājs un tā ir sekojoša – tiek šauts uz to, kurš pirmais ierunājas pēc tikko izdarīta šāviena. Lai to nav tik viegli atklāt, var pagaidīt, lai vairāki cilvēki ierunājas. Tāpat šauj uz to, kurš ierunājās pirmais.
Ja kāds no dalībniekiem uzskata, ka ir atklājis loģiku, viņš saka vadītājam, ka ies apļa vidū. Vadītājs ļauj un ļauj viņam pēc sevis atklātās loģikas tuprināt. Ja tā ir pareiza, viņš ļauj turpināt. Ja nav pareiza, tad tā arī pasaka un vadītājs iet atpakaļ apļa vidū un turpina pats, kamēr piesakās nākamais, kurš uzskata, ka zin loģiku.
Jāuzmanās, lai tie, kas ir sapratuši, neizrunājas pārējiem. Tātad, nav atļauts skaļi teikt savus variantus. Tos var tikai izmēģināt, ejot apļa vidū, pēc spēles vadītāja atļaujas.

Sarindošanās
Bez sarunāšanās, visiem dalībniekiem jāsastājas rindā, sekojot spēles vadītāja noteikumiem. Piemēram: pēc vecuma, pēc dzimšanas datumiem, pēc kājas izmēra, pēc vīru/sievu skaita, pēc matu biezuma u.t.t. Izdomāt var jebko.
Variācijas: darīt to ar acīm ciet. Lai vienkāršāk, var ar acīm ciet nostāties ierindā, kura iepriekš ir tikusi izveidota ar acīm vaļā.

Šķēršļi
Ļoti labi, ja spēlē bērni un pieaugušie kopā. Spēlē ķeršanu, kā kaķis un pele. Sadalās pa pāriem, kurš kuru ķer. Tas, kurš bēg, bēgot izveido iedomātus šķēršļus, kas ķērējam ir jāpārvar. Piemēram – pēkšņi degoša līnija, vai parādās siena, tiek mestas olas ceļā u.t.t. Kad tiek noķerts, mainās lomām.

Krustotais aplis
Vsisi aplī. Pirmais, kurš sāk, nosauc kādu no dalībnieku vārdiem un sāk doties uz viņa vietu aplī. (Piemēram Jana pasaka “Māris” un dodas Māra virzienā). Tagad Mārim (pirms Jana ieņēmusi viņa vietu) jānosauc cits vārds (piemēram, Agnese) un jādodas tā cilvēka virzienā. Agnese, kamēr Māris nāk viņas virzienā, sauc nākamo vārdu, kura vietā dosies. Šādi turpina visu laiku, var saukt jebkuru, kurš stāv aplī un tajā brīdī nemainās vietām. Šādi izveidojas nepārtraukta kustība caur apli, tomēr tiek saglabāts aplis.
Variācijas: mainīties vietām ieskatoties acīs tam, uz kura vietu dosies. Nenotiek runāšana.

Flok-deja
Fiziska iesildīšanās. Dalībnieki nostājas piramīdā. Priekšā viens cilvēks, aiz viņa divi, aiz diviem trīs, aiz trijiem četri un tā tālāk. Mūzikas ritmā visi kustas kā piramīda uz priekšu. Vadošais ir pirmais cilvēks jeb piramīdas augšgals. Piramīdā esošajiem ir jāatkārto kaustības, ko dara viņiem priekšā esošie. Tātad pirmais veido kustības. Otrā rinda aiz viņa, atkārto pirmā cilvēka kustības. Trešā rinda atkārto otrās rindas kustības u.t.t. Teorētiski tās ir vienas un tās pašas kustības, tomēr dzīvē, kustības mazliet pamainās, jo neviļus kāds vienmēr pieliek kaut ko no sevis, vai arī sajauc, samulst u.t.t. Uzdevums paliek nemainīgs. Kustēties uz priekšu kā piramīdai un atkārtot kustības, ko veic tieši priekšā esošā rinda.
Priekšā esošais pirmais cilvēks – piramīdas augšgals var arī strauji apgiezties ar seju pret saviem sekotājiem. Būs samulsums, tomēr viņiem ātri jāspēj noreaģēt un atkal ieņemt piramīdas simbolu.
Variācijas: Var mainīt dažādas mūzikas, lai mainās kustības un ritms. Var arī pārtraukt mūziku un tajā mirklī visiem jāsastingst.

Kājas ķērējs
Viens no dalībniekiem ir “TAS”. Pārējie dalībnieki sadalās pa pāriem. Pāris nostājas blakus tā, lai viņu kājas (pēdu malas) saskarās. Visi pāri var atrasties haotiskā izkārtojumā telpā. “TAS” nostājas tālākajā vietā no visiem pāriem, tajā pašā telpā. “TAS” savu atrašanās vietu mainīt nedrīkst. Pāri samainās vārdiem. “TAS” nosauc vārdu un jauniegūtā vārda īpašnieks skrien pie “TĀ”. Īstajam vārda īpašniekam (tātad otrajai personai šajā pārī) ir jāpaspēj pieskārties pie kājas (noķert) partneris, pirms viņš nokļūst pie “TĀ”. Ja tas izdodas, viņa abi atkal nostājas pie pāriem. Ja jauniegūtā vārda īpašniekam izdodas aizskriet līdz “TAM”, tad viņi kļūst par pāri un īstā vārda īpašnieks kļūst par “TO” . Spēle sāka no jauna.
Mēdz gadīties, ka spēles karstumā aizsrien pie “TĀ” īstā vārda īpašnieks. Savukārt viņa pārinieks (jauniegūtā vārda īpašnieks) nenoreaģē un vēl kādu laiku stāv uz vietas. Tad īstā vārdaīpašnieks dodas atpakaļ uz savu vietu. Ja partneris joprojām nav noreaģējis, viņš drīkst viņam pieskarties pie kājas un tādējādi noķert. Bet, ja tad partneris jau sācis skriet pie “TĀ” tad ķert vairāk nedrīkst.

Sasveicināšanās
Visi dalībnieki staigā pa telpu, brīvi izvēlētos virzienos. Centieties nestaigāt pa apli. Līdz ko kāds tiek satikts (nāk pretī), ar viņu ir jāsasveicinās. Spēles vadītājs nosaka, kā notiek sasveicināšanās. Daži no veidiem:
- Sasveiciens kā ar sen neredzētu draugu
- Sasveicinies kā ar cilvēku, kuram Tu neuzticies
- Sasveicinies kā ar savu bijušo dzīvesbiedru
- Sasveicinies kā ar kādu, kuru no sirds neieredzi
- Sasveicinies kā ar kādu, kurā esi slepus ieķēries
- Sasveicinies kā ar kādu, ar kuru kādreiz bijis vienas nakts sakars
- Sasveicinies kā ar kādu, no kura reiz nopirki ļoti sliktu lietotu mašīnu
- Sasveicinies kā ar kādu, kuram ļoti smird elpa
- Sasveicinies ar kādu tā itkā tu būtu kovbojs, viņu bērnu auklīte, lauksaimnieks no Baltkrievijas, vietēja mēroga slavenība, u.t.t.

Ķirzaku Karalis
Visi aplī. Katrs izvēlas sev vienu dzīvnieku, viņam piemērotu kustību un skaņu. Nodemonstrē pēc kārtas visiem pārējiem, pasakot dzīvnieku un tad parādot kustību un skaņu. Jo radošāk, jo labāk (var dot balvas pa radošumu) . Pirmais kurš uzsāk, sūta signālu. Signāls tiek sūtīts sekojoši: 1) vispirms veic savu kustību un skaņu, imitējot izvēlēto dzīvnieku un pēc tam 2) veic kāda cita no dalībnieku pieteikto dzīvnieku kustībām un skaņām identiski tāpat, kā to parādīja dalībnieks. Šādi tiek sūtīts signāls dalībniekam, kura dzīvnieks tika imitēts. Dalībnieks to atpazīst un saņem signālu -> arī vēlreiz parādot savu dzīvnieku un tad sūta signālu kādam citam -> imitējot viņa dzīvnieku.
Ja kāds palaiž garām sev sūtītu signālu vai sajauc kuram ir kāds dzīvnieks (signāls jānodod), tad viņš no spēles (apļa) šajā etapā izstājas. Tā spēlē, kamēr paliek divi uzvarētāji.

Šaudīšanās
Visi nostājas aplī. Visi dalībnieki kļūst par kovbojiem un kovbojmeitenēm. Katram vajag patrenēties lietot savu iedomāto šaujamieroci. Lai patrenējas šaujot gaisā, izmēģina - vai sanāk ātri izvilkt toas ārā, pamēģina vai var uzgriest 360 grādus ar ieroci, kā īstās vesternu filmās.
Pēc tam visi koncentrējas un apklust. Kad ir klusums, spēles vadītājs pirmais nosauc kādu vārdu, piemēram, Anna. Annai nekavējoties jānoguļas uz grīdas. Tajā pat laikā Annas kaimiem ir viņa jānošauj. Šaut var tikai taisni sev blakus. Ja Anna nepaspēj nogulties uz zemes, viņa ir nošauta (un teatrāli arī jānospēlē, ka ir sašauta un mirst). Ja viņa paspēj, tad kaimiņi nošauj viens otru un abi mirst ( vai arī viens kaimiņš nav noreaģējis un tādēļ Annas vietā tiek nošauts viņš un viņš mirst). Tie, kas miruši, izstājas no spēles. Dzīvi palikušais nostājas aplī un sauc nākamo vārdu. Spēle turpinās, kamēr palikuši divi izdzīvojušie.
Variācijas: var pielikt papildus noteikumi, ka pirms izšaušanas ir ar ieroci jāapgriež 360 grādi ap pirkstu.

Iedvesmojies no augstāk minētajām spēlēm, izmēģini tās un kļūsti radošs, atrodot savas variācijas katrai no tām! Lai jautri!
Lasīt tālāk

3 soļi līdz komandai, kas izrāda iniciatīvu un veido jaunas idejas

“Ideja: ieteikums vai rīcības plāns, lai kaut ko darītu” , Kembrižas vārdnīca.
Visiem cilvēkiem ir idejas. Pilnīgi visiem. Jautājums ir tikai par divām kategorijām:
1) cik kvalitatīvas ir šīs idejas un
2) vai šīs idejas tiek pateiktas skaļi.
Šajā rakstā tiks apskatīta otrā kategorija: kā panākt to, lai uzņēmuma darbinieki pie Jums nāktu ar savām idejām.
Vai atceries to sajūtu, jad Tev pēdējo reizi galvā iešāvās ideja? Prieks un lepnums pašam par sevi, tāda patīkama kņudoņa vēderā. Un pēc tam prātā veidojas iekšējais dialogs: “vai tiešām tā ideja ir tik laba? Varbūt kāds jau bija to iedomājies un atrada iemeslus, kādēļ tā nav veiksmīga un es vienkārši par to vēl neesmu aizdomājies? Ja nu es pateikšu to skaļi un man sāks uzdot jautājumus uz kuriem vēl nevaru atbildēt? Ja nu tā tomēr ir slikta ideja?”. Vienā vārdā to var nosaukt par bailēm būt nesaprastam (pat atgrūstam, izsmietam, noniecinātam).
Lielai daļai no mums šī sajūta ir radusies jau sen bērnībā, kad kādas idejas dēļ esam nonākuši nepatīkamā situācijā.

Un tagad padomā, kuras ir tās situācijas, kurās Tu vislabprātāk dalies ar idejām skaļi? Ar ģimeni, ar tuviem draugiem? Varbūt kādā kopā būšanas pasākumā, kur caur smiekliem izrunājat vistrakākās idejas? Un sajūta tad ir ļoti laba, ne tā?

Lai dalītos ar idejām, ir nepieciešama atbalstoša un pozitīva vide. Ja Tu esi komandas, departamenta vai uzņēmuma vadītājs – lieliska ziņa! Tieši Tu vari izveidot šādu vidi, vajag tikai vēlēšanos, mazliet pacietības un dažas pielietojamās improvizācijas tehnikas.

Lūk 3 soļi līdz tavai iniciatīvas un ideju pilnajai komandai:

# 1 Atbalstoša vide
Kas raksturo labu draugu vai ģimenes kompāniju? Viens otru pieņem tādus, kādi viņi ir. Ļauj būt pašiem. Tā arī ir atbalstoša vide un tieši tādu pašu Tev jāizveido savā komandā.
Atceries trīs pamata lietas:
1. Katrs cilvēks rada gan labas, gan sliktas idejas
2. Skaļi pateikta slikta ideja var kādu citu iedvesmot labai idejai
3. Idejas izrunāšana var aizņemt 10 minūtes un ietaupīt vairākas stundas

Darbinieki sāks dalīties ar savām idejām tad, kad sajutīs, ka var to darīt un justies labi. Uzklausi katru ideju, arī to, kura sākotnēji tev nešķiet veiksmīga. Ja esat sapulcē, tad padiskutējiet, kā šī ideja varētu risināties. Arī, ja ideju nepielietojat dzīvē, pasakies skaļi idejas autoram par to, ka viņam rūp šī tēma un viņš centās atrast jaunus risinājumus.
Izrādi darbiniekiem, ka Tu novērtē viņu idejas un iniciatīvas izādīšana ir tā vērta, lai Tu tam veltītu savu laiku. Ja nevari uzklausīt kādu ideju konkrētajā mirklī, vienojaties par laiku, kad Tu to varēsi.

Dod idejai laiku. Pēc 10 sliktām idejām var atnākt viena ģeniāla!
# 2 Sadarbība idejas pilnveidošanai
Ja ilgu laiku būs daudz dažādu ideju, bet, neviena no tām netiks attīstīta un realizēta, veidosies neticība tam, ka idejas izteikt ir vērts. Veicini komandas saskarsmi tā, lai tā būtu vērsta uz ideju attīstīšanu un papildināšanu. Lūk dažas no improvizācijas tehnikām, kuras regulāri izspēlētas aktivitāšu veidā (piemēram, reizi divās nedēļās sapulcē) veidos komandai šādu ieradumu.
  • Baumu aplis.
Jebkurš no dalībniekiem izdomā un skaļi pasaka kādu neeksistējošu baumu. Šī bauma jāpasaka kādam citam no klātesošajiem. Tas, kuram bauma tika pateikta, to apstiprina un pieliek vēl kādu papildinājumu no savas puses klāt. Kad tas ir izdarīts, tad šī persona izdomā jaunu, nesaistītu baumu un vēršas pie kāda cita no kolēģiem.
Piemērs:
Andris: Jana, iedomājies, no rītdienas visā valstī būs atļauts cilvēkiem ģērbties tikai zaļās drēbēs!
Jana: Jā, un tas vēl nav viss! Tās drēbes varēs būt izgatavotas tikai no aitas vilnas!
---- Jana sāk jaunu baumu
Jana: Valentīna, iedomājies, .........

  • Jauna produkta radīšana.
Svarīgi: šajā spēlē neeksistē fizikas likumu vai naudas izteiksmes ierobežojumu. Brīvs fantāzijas lidojums!
Izlemjat, kādu produktu ražosiet. Piemēram – lūpu krāsu.
Pirmais sāk un pasaka kādu īpašību, kas piemitīs šai lūpukrāsai. Blakus esošais pasaka, kas viņam patīk šajā idejā (ļoti konkrēti) un tad papildina to, pieliekot klāt vēl kādu īpašību. Un tā turpina uz priekšu, kamēr šis ideju aplis izgājis vismaz divas reizes.
Piemērs:
Andris: Mēs ražosim lūpukrāsu un viņa garšos pēc burgeriem
Jana: Man patīk ideja par burgeru garšu, jo tas ļaus priecēt garšas kārpiņas bez sirdsapziņas pārmetumiem par kalorijām. Un vēl šai lūpukrāsai būs iebūvēts radio
Valentīna: O, man patīk šī ideja, jo man ļoti patīk krāsot lūpas mūzikas ritmā. Un vēl mēs izdarīsim tā, lai lūpu krāsai būtu pievienots dīvāns
Liene: Jā, lieliska doma par dīvānu, vismaz nenogurs kājas, kamēr uzkrāsosies. Un vēl lūpukrāsai būs.....

Šīs spēles veido divas no bāzes iemaņām, kas nepieciešamas, lai idejas attīstītu un novestu līdz realizācijai:
1. idejas akceptēšana un būvēšana uz tās (papildināšana)
2. kaut kā laba saskatīšana katrā idejā

# 3 Nepārtrauktība
Proaktīvas un iniciatīvas pilnas vides veidošana nav vienas dienas darbs. Tāpat arī tas ir darbs, kas nekad nebeidzas. Esi pacietīgs, līdz izveidojas patiešām atbalstoša vide un darbinieki tic un uzticas. Pēc tam turpini šo vidi uzturēt un velti laiku gan ideju uzklausīšanai un izrunāšanai, gan arī otrajā puktā minētajām un līdzīgām aktivitātēm. Tas darbiniekos veido ieradumu dalīties ar idejām un tās attīstīt.
Īslaicīga darbība šajā virzienā darbiniekus iedvesmos uz mirkli kļūt proaktīviem. Nepārtraukta darbība veidos darbiniekos ieradumu būt proaktīviem vienmēr. Jo galu galā, Tu nekad neizni tieši kad un kura ideja būs izšķirošais veiksmes faktors.
Izvēle ir Tavās rokās.

Lai izdodas!

Lasīt tālāk

Jautrs laiks ar kolēģiem, arī strādājot attālināti

Ir bezgala daudz izaicinājumu, strādājot attālināti. Tajā pat laikā, ir arī bezgala daudz iespējas. Šoreiz par iespējām!
Nav noslēpums, ka būtisks aspekts darba produktivitātei ir attiecības ar kolēģiem. Ātri sasniegtu un veiksmīgu projektu sastāvdaļa ir laba sadarbība ar kolēģiem. Savukārt, laba sadarbība ar kolēģiem ir iespējama, ja veidojam ar viņiem pozitīvas attiecības.
Ikdienas darba vidē mums jau ir izdevies to izdarīt. Tomēr, kā to nepazaudēt, sākot strādāt attālināti?


Lūk, lieliska spēle Tev un Taviem kolēģiem: Attālinātā darba bingo!
  • Izprintējiet piemēru no šejienes vai izveidojiet pašu savu.
  • Kuram pirmajam izdosies atzīmēt visus lauciņus un aizsūtīt pārējiem lepnu ziņu ar 'BINGO!' ?

Lasīt tālāk

5 jautras tradīcijas taviem Līgo un kā tās padarīt mūsdienīgas

Tu noteikti zini, ka Jāņu naktī nedrīkst gulēt. Noteikti jāsagaida saullēkts. Gan jau arī par papardes zieda meklēšanu esi dzirdējis. Un ugunsratu. Un maģiskajām jāņu zālēm. Un meijām. Un raganām. Un zīlēšanu. Un vainagiem. Un ozolu. Un pūdeli. Un vārtiem. Un, un, un, un.... Mums ir ārkārtīgi daudz brīnišķīgu zināmu un ne tik zināmu tradīciju un ticējumu, kas saistīti tieši ar Jāņu nakti.

Lūk daži no tiem, kas pierāda, ka latvietis jau izsenis ir arī lielisks improvizators!

Izmēģini un pievieno savas variācijas!

Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam. /L. Aizupe, Irlava./
Spēles, kurām ir konkrēts mērķis, ko iespējams sasniegt tikai līdz galam izturot (smieklus, nesarunāšanos) un pieņemot situāciju bez vaicāšanas, ir katra improvizācijas treniņa pamats. Piemēram, "Whiskey mixer" vai "Sasmīdini bez vārdiem" - viegli spēlējamas, saliedējošas un tajā pat laikā tādu prasmju, kā emociju kontrole, situācijas pieņemšana un ļaušanās mainīgiem noteikumiem trenējošas.

Prasme - satikt papardes ziedu, jau ir nākošais līmenis. Tam, parasti palīdz, stāstu veidošanas iemeņas :)

Ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi mīlot.

Šis ir tik pat sarežģīti, kā uz pasūtījuma izstāstīt smieklīgu joku, kas patiks pilnīgi visiem. Bet ne neiespējami un arī to improvizatori spēj uztrenēt. Sliktākajā gadījumā, pēc neveikla joka, azotē būs vismaz pāris jautras spēles, kas ātri liks situāciju aizmirst. Jā, senais latvietis izaicinājumus nekad nav baidījies. Un runā, ka tas kurš dara, tas arī sasniedz :) Es mēģinājis izveidot pats savu anekdoti? Atceries, ka būtiskākais ir pārsteiguma moments anekdotes beigās :)

Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib, un darīt, ko grib, neviens neredz.
Kas vienam ačgārni, tas otram tieši laikā! Un iet kur grib, darīt ko grib, neliekoties ne zinis (principā, neredzot) ko saka citi - tā ir īsta improvizatora privilēģija. Starp citu, arī šo tradīciju un prasmi iespējams izkopt ar dažām varen lustīgām improvizācijas tehnikām ;) Jeb gluži vienkārši - ļaujies procesam un štrunts ko saka citi. Redzēsi cik daudz prieka tas var sagādāt (ne velti to sauc par bērna prieku)

Jāņa naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad atradīs naudu pastalās.
Zini kā, šo nemaz nevajg improvizēt. Šo vajag vienkārši darīt - jo - ja nu patiešām? :) Uzzināt kas seko tālāk var tikai darot. Improvizatora pamata likums jebkuram piedāvājumam - Jā, un!
"Jāni, ejam pusnaktī brist pa ūdeni, lai atrastu naudu pastalās? Jā! Un paņemsim līdzi arī Kariņu, lai ar šo gājienu mēs palīdzētu visai valstij!"

Dziedāšanu Jāņos sauc par līgošanu un dziedātājus par līgotājiem un līgotājām. Līgošanu katrā mājā mēdz iesākt, kad vakariņas paēstas, un viņu turpina visu cauru nakti gandrīz līdz saules lēkšanai, vai nu pie Jāņu uguns, vai arī līgotāji iet no mājas uz māju, kur tos laipni uzņem, pacienā gan ar sieru, gan ar alu, gan citu ko. Tikpat pie Jāņu uguns, kā arī pa mājām līgojot, viņi cits citu apdziedas. Šādu apdziedāšanos Jāņos sauc par aplīgošanu. Tādās reizēs kalpi aplīgo savus kungus, saimniekus, maizes devējus un otrādi, kā arī meitas puišus un puiši meitas, u. t. t. Līgojamais laiks iesākas tā divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedz Jāņu priekšvakarā un pastāv līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkst līgot.

Saldais ēdiens šī stāsta beigām. Aplīgošana. Tā taču ir tīra improvizācija apvienojumā ar aboslūti legālu komentāru izteikšanu par kaimiņiem, bosu un valdību! Ko redzu, to saku. Un ne jau šā tā, bet gan skaisti: ar kādu zemtekstiņu, sarkasmiņu vai jociņu iepītu. Kā saka, caur jāņu zālītēm pasacītu. Lūk, to latvietis jau kopš seniem laikiem ir pratis darīt kā lielas tā mazākas publikas priekšā. Turklāt, par to saņemot arī atalgojumu - sieru un alu.

Vai visas šīs un vēl kaudzi citas tradīcijas iespējams saglabāt, tajā pat laikā padarot tās mūsdienīgākas un ļaujoties improvizācijas burvībai? Var. Un vajag. Jo tieši tas jau ir bijis šo tradīciju pamatā - redzēt, pieņemt, spēlēties, paspēlēties un visam pa virsu - priecāties un izbaudīt!


Lasīt tālāk

5 iemesli, kāpēc improvizācijas tehnikas saliedē pat svešiniekus

Daudzi klātienē nav tikušies mēnešiem, un var just, ka pat ar foršāko kolektīvu sāk zust tuvība.
Vai ne?
Kopīga improvizācija ir oriģināls, aizraujošs un arī vērtīgs veids, kā saliedēties komandai.
Kādēļ un kā tas strādā? Izlasi šeit

Kā paši atklājām, ka improvizācija satuvina?

Ainas uz skatuves prasa ĻOTI lielu paļaušanos un uzticību :)

Reiz, kādā starptautiskajā improvizācijas teātra festivālā pamanījām, ka dienas beigās izveidojusies nudien cieša sadarbība, saprašanās no pusvārda un uzticēšanās... ar pilnīgiem svešiniekiem. No pilnīgi dažādām kultūrām, zemēm.
Nīderlande, Dienvidāfrika, Meksika - par tādu dažādību mēs runājam.
Turklāt, tas viss notika pāris stundu laikā, izspēlējot konkrētas un precīzas improvizācijas teātra spēles!

Iedomājies, ja tik spēcīgi strādā sadarbības spēles no improvizācijas teātra ar pilnīgiem svešiniekiem...
​Kādas sajūtas, saskaņa un iespējas paveras, ja tās spēlē kopā savējie!

Ja lasi šo un tas šķiet neticami, zemāk lasi sīkāk, kāpēc improvizācija tik tiešām spēj satuvināt.


5 iemesli, kāpēc improvizācijas spēles saliedē

1. Tiek nodarbināti visi mūsu iekšējie resursi vienlaicīgi.

Improvizācija saslēdz kopā redzi, dzirdi,iztēli, atmiņu, reakcijas spējas, spontanitāti, kustību, runu, ķermeņa valodu, mīmiku - un šis pat nav viss :) Jā, arī online vidē!

Ir grūti atrast tādu saliedēšanās veidu, kas dotu piesātinātāku pieredzi kā improvizācija. Tas ir arī iemesls, kāpēc -

2. Visi ir iekšā procesā.. Visu laiku.

Grupas aktivitātes veidotas tā, lai uzmanība ne mirkli neaizietu nekur citur. Pildot saliedēšanās aktivitātes, nav iespējams domāt ne par ko citu!

Līdz ar to, pēc nodarbības ir 100% atslēgšanās un atjaunošanās sajūta.


Lūk, ar kādu noskaņojumu šīs personālvadības komandas dāmas devās prom no nodarbības vasarā, kad varējām tikties klātienē!

3. Tvaika nolaišana caur humoru.
Vieglā, neiespiestā gaisotne, ko rada improvizācijas uzdevumi, palīdz radīt daudz smieklu un prieka.
Kā?
Improvizācija iedarbina mūsu radošos resursus, kas balstīti uz spontanitāti. Un negaidītais, spontānais, kas rodas no kolēģiem, bieži izraisa patiesus smieklus.
Smiešanās, savukārt, palīdz saglabāt labas atmiņas ar kolēģiem (pavisam nopietni - humors liek smadzenēm informāciju uztvert spēcīgāk un apstrādāt vairāk, līdz ar to, informācija, kas izraisa smieklus, paliek atmiņā labāk!), noņem stresu, un, kā visiem zināms, arī rada slaveno C vitamīnu imunitātei :)

4. Improvizācija dod kontroles sajūtu pārmaiņu laikā.
Lai arī varētu šķist pretēji (jo neviens taču nezina, kas notiks ainās, uzdevumos!), improvizācijas tehnikas ļauj dalībniekiem drošā veidā saprast, ka īstenībā taču viņi tīri labi tiek galā ar neparedzamo. Tas, savukārt, palīdz arvien drosmīgāk tikt galā ar citām pārmaiņu radītām situācijām. Un, ja nu kāds tiešām galā netiek, tad zina, ka komanda palīdzēs. Jo -

5. Improvizācija simulē un māca īstu sadarbību.
Nu jau slavenais “Jā, un” princips, ko dalībnieki mācās caur improvizācijas spēļu tehnikām, palīdz stiprināt kopā radīšanas, komandas darba kultūru.
“Jā, un” uzdevumi māca veidot komandas darbu tā, ka otram pat ir interesanti pievienot komandai savu darba daļu un redzēt, kā pārējie tai dos klāt jaunu leņķi, pavērsienu. Regulāri pildot “Jā, un” uzdevumus, pat sīkstākais mikromenedžētājs ar laiku un pacietīgu treniņu var iemācīties paļauties komandas procesam.
“Jā, un” principu ir viegli atcerēties, un rotaļīgā veidā ieviest arī ikdienas komandas darbā pēc apmācībām.


Lūk.
Improvizācijas teātra tehnikas ir ļoti piesātināts un spēcīgs rīks, ar ko ļaut komandai saliedēties un radīt kopīgas, patīkamas emocijas, kuras paliek atmiņā.

Jā, arī Zoom vai citos video konferenču rīkos :)

Improvizācijas tehnikas varēsi izmantot savas komandas saliedēšanai arī ikdienā, kā arī svinībās, pat, ja tās būs attālināti.
[ieskaties šeit]




Lasīt tālāk