• Tā noņem spiedienu “radīt”, “izdomāt kaut ko interesantu” “izdomāt ko nebijušu”, un vienkārši ļauj būt.
  
• Atkārtojot regulāri, asociāciju tehnika palīdz saskatīt savus iekšējos resursus; laist ārā idejas nefiltrējot un mazināt sevis, savu unikālo ideju un izpausmes bloķēšanu.
  
• Kad izmēģināsi to pašu darīt grupās, ļoti precīzi, skaidri un vienkārši parādīsies, kā rodas autentiskums, oriģinalitāte (arī komunikāciju nesaskaņas, ja uz to skaties plašāk). Kā? Mums katram dzīves laikā pieredzes, dzīvesvietas, dzīves apstākļu, personības un citu iemeslu dēļ prātā izveidojas informācijas ķēdes, ar kurām automātiski savienojam vairākus konceptus. Ir sarežģītāk izveidot pilnīgi vienādu asociāciju ķēdi 2 cilvēkiem, nekā atšķirīgu. 

Kā jau, iespējams, nojaut, darbosimies ar asociācijām.
Ķeramies pie darba!

Kas jādara:

1. Uzliec taimeri uz 3 minūtēm.
   
2. Nedomājot iedomājies jebkādu lietvārdu un skaļi sauc pirmo asociāciju, kas Tev rodas no šī vārda (ja nenāk iedvesma, paņem jebkuru vārdu no zemāk esošā piemēra).
   
3. Turpini ķēdi visu 3 minūšu laikā, saucot asociāciju pēc asociācijas no pēdējā pateiktā vārda. Lai arī kas, ko pateiktu, ir īstā atbilde, ļaujies. Tam nav jābūt interesanti, smieklīgi vai radoši. Vienkārši ļaujies pirmajam impulsam - treniņš ir ļauties impulsam, nevis izdomāt labāko asociāciju.
   

Piemēram:
Zobs-sakne-koks-ozols-reps-ķēde-govs-pļava-madara-kosmētika-lūpu krāsa-sarkans-karogs-futbols-piecstūris-ģeometrija-rādāmkoks-lektors-brilles-acs-zīlīte-žurnāls-drukāts teksts-paziņojums-elektrība-skapis-drēbes-pakaramais-uzvalks.

Kam jāpievērš uzmanība

• Asociācijai jānāk no pēdējā vārda.
  
• Centies saglabāt ritmu.
  
• Ja kādā brīdī nekas nenāk prātā un prāts "sasalst", ievelc dziļu ieelpu, izelpu un atslābinies, kamēr nākošais vārds iznāk pāri lūpām. Nepadodies, turpini. Pēc laika (un ar praksi arvien ātrāk), iegūsi iekšējo sajūtu, ka nedomā, taču ļaujies informācijai nākt no sevis ārā. Ļaujies brīvajai plūsmai.
  
• Ja pieķer, ka sevi labo vai apstājies ritmā, jo tā nelikās "īstā asociācija" - atkal atgriezies pie ritma un trenē pakļauties prāta un vārdus ritmam, nevis vērtēšanai. Šādi arī no dziļumiem iznāk Tavas oriģinālās asociācijas, kuras, cenšoties domāt "pareizi", nekad neatrastu.
  
• Pēc intensīvas “bremžu atlaišanas” no brīvajām asociācijām vari piefiksēt, ka nolaidušies pleci, prāts paliek it kā skaidrāks un iedarbināts, taču kontrolētāks, mierīgāks, svaigāks. Parādās brīvības sajūta. Ļoti labi - tas nozīmē, ka procesi notiek :)
  

Brīvās asociācijas arī ir pamats visklasiskākajai prāta vētrai jeb ideju ģenerēšanai komandās.

Pirmajā posmā ideju ģenerēšanas vadītāja uzdevums ir - vadīt komandas asociāciju ķēdi jau par konkrētāku tematu, risinājumu radīšanu, paturot prātā brīvās asociācijas principu.
Tas ir - procesa sākumā, pirmajā ideju, risinājumu ģenerēšanas posmā nav kritikas, idejām jāplūst brīvā formā.

"Jo vairāk mēs ļaujam sev būt neoriģināliem, jo oriģinālāki mēs kļūstam."

Ja Tevi interesē pētīt šo konceptu dziļāk, iesakām iegrimt improvizācijas "tēva" Kīta Džonstona sarakstītās grāmatās. Vai sekot mums sociālajos tīklos, kur regulāri apskatīsim dabisko radošuma atbrīvošanu ar viegliem vingrinājumiem :)

Savukārt komandās, ģenerējot idejas, jāļaujas katra dažādībai, jo tieši radot brīvības sajūtu katram izpausties savā dabiskajā asociāciju ķēdē un saķeroties vairākām šādām ķēdēm kopā, var rasties patiesi brīnumi.
Tāpēc arī brīvā asociāciju ķēde var darboties kā labs pamats, pie kura atgriezties, kad prāta izpausmēm dažādu iemeslu dēļ atkal ir "uzlikušās bremzes."

Šis ir tikai sākums.
Kad dzīvē ir jānonāk pie praktiska risinājuma, tas vairs nebūs tik vienkārši, vai ne :)
Ja idejas jau plūst, taču vēl joprojām nešķiet, ka atrasta īstā, pārej uz nākošo posmu.
Par to - nākošajā blogā!

Seko mums Instagram un Facebook, lai saņemtu ziņas, kad nākošais blogs būs Tavā rīcībā :)

Piemēram.
Vai atceries spēli, kurā bija uzzīmētas abstraktas lietas un bija jāatmin, kas zīmējumā uzzīmēts?
Arī bez interneta dažādi zīmējumi ātri vien apceļoja visu Latviju - tieši tā paša iemesla dēļ. Tie ļāva paplašināt prātu un piedzīvot "Aha!" brīdi, kad beidzot uzzinājām atbildi.
Pēkšņi bija pilnīgi skaidrs, kāpēc šis zīmējums ir tas, kas ir.

Šis blogs tam arī domāts - tīrai izklaidei.
Atcerējāmies šo spēli un gribējām padot tālāk :)

Izpēti zīmējumus, centies uzminēt, kas tajos attēlots, un zem zīmējuma meklē atbildi - vai uzminēji pareizi :)

Atbilde:
Meksikānis (ar sombrero cepuri galvā) brauc uz riteņa.

Atbilde:
Meksikānis cep omleti.

Atbilde:
Latvietis pēc 6 nedēļām karantīnā.
Spēja pajokot par sevi un paskatīties uz situāciju no dažādiem leņķiem ir ļoti, ļoti svarīga šajos apstākļos.
Kamēr nezaudējam šo spēju, zināsim, kā iziet no jebkuras situācijas.
Un vienlaicīgi labi pavadīt laiku :)

Varbūt Tev ir kāds zīmējums, ar ko vēlies padalīties? Sūti mums uz info@runasramis.lv, vai DM Facebook lapā! Papildināsim blogu ar citiem jautriem zīmējumiem!
Būs arī pārsteigumi :)

Šīs burvīgās emocijas mūsu primitīvākajām smadzenēm dod ziņu, ka jācīnās par dzīvību un nāvi. Neapstrādātas, šīs emocijas liek ķermenim bēgt, cīnīties vai sastingt.

Ja mūsu drošība ir apdraudēta, mēs meklēsim drošību, nevis ilgtermiņā labāko atbildi, labāko jauno pieeju, alternatīvas un uz sadarbību vērstus, radošus risinājumus.

Satraukuma un baiļu mazināšana, it īpaši, ja tās ir spēcīgas, ir pats, pats pamats, un bez tā turpmākais darbs ļoti bieži nav iespējams.

Kur to var redzēt improvizācijā:

• Kad grupas dalībnieks ne reizi vai mēģinājuma laikā neuznāk piedalīties ainā, vai uznāk 1-2 reizes un sēž malā uz krēsla.
  
• Online vidē, skatās, bet nepiedalās, vai piedalās ļoti īsi, kad tiek uzrunāts. Parunājot atklājas, ka viņš ir nevis neieinteresēts, bet "baiļu paralizēts". Vienatnē daudz laika pavada, sevi vainojot; arī klātienē pat nedzird, ko otrs saka, jo sevī dzird skaļus, baiļu pārņemtus monologus.
  
• Parasti - arī pirmais aiziet prom no mēģinājuma, nepiedalās sarunās. Pārtrauc treniņus vispār vai gadiem nāk, taču attīstās maziem, minimāliem soļiem.

Lietas, ko darām, kad esam stresā un panikā - to, cik muļķīgas tās ir, bieži saprotam tikai vēlāk :)

• Sports ir viens no visbiežāk ieteiktajiem veidiem visdažādākajās nozarēs, kas palīdz kontrolēt tos viltīgos stresa hormonus.
• Tāpat arī dziļā elpošana, stiepšanās.
• Visspēcīgākajos gadījumos, kad tiešām nespēj sevi kontrolēt, labākais risinājums ir profesionāļa atbalsts (jā, mēs runājam par psihologu. Spēcīgām, nekontrolējamām emocijām vajag spēcīgus pretspēkus.).
  

Jā, tieši tā.
Loģiskā domāšana jeb Prāts.
Loģiskā domāšana darbojas uz to, ka ieliekam pasauli kastītēs un kastītes savienojam ķēdēs. “Ja šis notiek tā, tad loģiski pēc tā jāseko tam.”
Vairumu problēmu mēs esam pieraduši risināt, loģiski domājot, pēc soļiem, procedūrām, informācijas un pieredzes “kas strādā”.
Tas ir izcili!
Ļoti labi, ka mums ir šādas ķēdes.
Kāda dzīve mums būtu, ja katru reizi mums vajadzētu izdomāt, kā pateikt vārdu “galds”, siet kurpes, tīrīt zobus un cept savu rīta omleti?
Kas vēl labāk - pēc kāda laika, apgūstot loģiskās lietu sakarības, prāts var darboties teju autopilotā un mācīties jau ko jaunu uz esošā, loģiskā bāzes.
Taču tādos laikos kā šis pierādās, kāpēc loģiskā domāšana, kas ir iegājusi autopilotā, var būt kā kavēklis iešanai uz priekšu.
Kā?
Ļoti vienkārši. Ja mums pazūd kāds no loģiskās ķēdes posmiem - tiem, kas prātā, darbā, ikdienā nodrošināja kārtību - var gadīties, ka kļūstam paralizēti.
Jo prātam ir iestaigāts viens konkrēts ceļš. Jo dziļāk ceļš iestaigāts, jo grūtāk ir izprast, ka varētu pastāvēt un pat labi strādāt arī citas iespējas.
Tas rada problēmas pielāgoties, sadarboties, izdomāt radošākus risinājumus. Kas, savukārt, var radīt situācijas, kad citi aiziet biznesā, spējās pa priekšu vai tiecas sadarboties ar citiem, kuri nedomā tik loģiski; kamēr loģiskais domātājs savā attīstībā stāv uz vietas.
Trakākos gadījumos, diemzēl, stāvēšana uz vietas nozīmē regresu.

• Kad mēģinājuma laikā kāds no spēlētājiem labo otra atbildes, acīmredzami vada stāstu tā, kā tam “būtu jābūt”. Skatītājiem žēl pārējo komandas spēlētāju, pārējiem spēlētājiem - aizkaitinājums. Nevienam nav prieka, izņemot To Vienu Spēlētāju.
  
• Jau kādu laiku spēlējušiem improvizatoriem - ainas pašiem un citiem šķiet “pliekanas”, jo viss ir pārāk loģiski saprotams, trūkst “aha!” momentu, pārsteigumu, kopīgas ziņkāres, atrodot un izpētot ko jaunu.

Kā būtu, ja...?
Ir laba ziņa - tieši smadzeņu tieksme visu savienot ķēdēs un sadalīt kastēs mums var nākt palīgā, ja tai pieejam no citas puses.
Uzdodot sev pavisam nevainīgu jautājumu “Kā būtu, ja (piemēram, restorānu bizness varētu strādāt bez klātesošiem viesiem?)” mūsu smadzenes pašas grib savienot asociācijas, konceptus, risinājumus. Līdz ar to, pasapņojot un ļaujot prātam pašam atrast risinājumus, tas notiks dabiski.

Mēs esam mācīti skolās, ģimenēs, draugu vidū, darba vietās, kādas ir citu robežas, noteikumi, likumi, ko drīkst, ko nedrīkst, un diezgan labi pielāgojušies

Pat neapzinoties, un arī tas ir pilnīgi normāli.

Vecais, labais jautājums - ja visi darītu, kā gribētu, kā mēs sadarbotos, uzturētu mieru

un novestu kaut vienu lietu līdz galam?

Darboties vienotā skatījumā, vienās normās, ir bijusi vērtīga lieta.

Tomēr.

Ko tā aktivizē, kad to vairs nevajag?

Mūsu iekšējo kritiķi!

Jaunas domas, kuras nesaskan ar jau esošiem rakstītiem un nerakstītiem likumiem, esam pieraduši ikdienā bremzēt - bieži arī paši no sevis.

Atkal - labi, ka tā!

Mums nav jāsper laukā katra doma, ko domājam, katrā brīdī.

Dažreiz vīram patiesi nav jāuzzina, cik maksāja kleita, kaimiņam - kā pļautu viņa mauriņu, un draugam - kā dusmās viņu nosauci prātā.

Turklāt, mūsu atmiņā saglabājas apkaunojums, kad ļāvām sev brīvi rīkoties, darīt, pieņemt lēmumu, taču pārējie mūs noraidīja, izsmēja vai pat nācās zaudēt sev ko svarīgu.

Tāpēc gadās, ka neuzticamies paši sev, ka tiksim galā ar mūsu pašu iekšējiem dārgumiem

(oriģinālāku domāšanu, darbību), kad tie tiks izpausti.

Taču. Kad jādabū ārā no sevis labākais, ko vēl neizmantojam, kad jāizdomā, ko darīt, bez iepriekš pateiktām atbildēm, spēja sevi savaldīt un nobremzēt kļūst lieka, un tā ir jā(at)trenē.

• Kad mēģinājuma vai izrādes laikā kāds no komandas stāv un nenāk piedalīties ainā, jo pārāk daudz domā, ko un kā teikt un darīt būtu pareizi.

• Bieži redzama “sastingušā geimera” poza - kad ķermenis pats velk spēlētāju uz priekšu, jo impulss ir, taču prāts nostopē un spēlētājs apstājas.
• Ja impulss spēcīgs, var sanākt “kustīgā geimera” poza - kad cilvēks mīņājas uz vietas, kā videospēles tēls, kurš netiek cauri sienai
• Ja tam pievienojas neveiklība, dažreiz sanāk arī tvista deja.

Viņš taču nekad nekļūdījās, vai ne?

Tas ir saistīts ar visiem iepriekšējiem izaicinājumiem kā cimds ar roku.
Kāpēc mēs meklējam drošību, iekļaušanos, kārtību, un nelaižam sevi uz āru?
Jo mēs negribam “būt nepareizi” vai “traki” vai “nepiedienīgi”.
Negribam, ka kāds redz, ka kļūdāmies.
Negribam paši sev atzīt, ka kļūdāmies.
Un vispār, negribam kļūdīties.
Diemžēl, mēs aizmirstam, ka neko (un ar drošu sirdi varam teikt - tiešām Neko) dzīvē neesam iemācījušies darīt labi, ne reizi nekļūdoties.

Mums bija jāiemācās:

• noturēt sava galva (!),
• runāt,
• staigāt,
• pateikt burtu “r”,
• siet kurpju auklas un
• cept omleti.

Taču šis ir diezgan dziļi iesēdies izaicinājums, tāpēc darbs ir lēns un pakāpenisks un jautājums nav par to, vai kādreiz šo baiļu nebūs, bet gan - kā tās mācēt vadīt. Jo, pat, ja šoreiz mācīsimies no kļūdām kā profesionāļi, sekos nākošie izaicinājumi ar nākošās pakāpes kļūdām, no kurām baidīties.

Kur to var redzēt improvizācijā:

• Pati pirmā nodarbība, kad ir jāsvin kļūdas vingrinājumā pāros, skaļi gavilējot par kļūdu un sasitot plaukstas. Plaukstu sasišana notiek neveikli, smejoties, nedaudz svīstot no procesa pretdabiskuma. Vairāki pāri noklusē, ka ir kļūdījušies, iztiek bez plaukstu sasišanas - tā ir ērtāk.
  
• Pēc pāris gadiem - labi trenēts improvizators izrādēs, mēģinājumos atkārto vienus un tos pašus tēlus, kuri “strādā”.
  

Jautājumi, lai pārvarētu izaicinājumu:

1. Kā es uzzināšu, ko vēl nezinu, par idejas izpildīšanu? (no kurienes ievākšu informāciju, ko mācīšos, kam piedāvāšu sadarboties)
   
2. Kāds ir mazākais mērogs, prototips vai ātrākais veids, kādā testēt, vai ideja strādā dzīvē?
   
3. Kas (kādi jautājumi, attieksme, rīcība) man palīdzēs mācīties un uzlabot kļūdas, kad tās notiks?

Otrs solis - šie 399 eiro vērtie tablešu izstrādājumi, ar kuriem Tava dzīve mainīsies uzreiz!

Atvainojamies, noliktavā vairs nav.

No improvizācijas prakses un pieredzes, šie četri iekšējie izaicinājumi šķiet vērtīgākie, ar kuru pārvarēšanu sākt, lai dzīve mazāk spēj izsist no līdzsvara un izaugsmes ceļa.

Kā tos trenēt - prakses laikā atradīsi un labāk, kas Tev der, sapratīsi Tu pats.

Seko līdzi Runasrāmis Facebook, lai uzzinātu, kad apskatīsim nākošos izaicinājumus, kurus apsvērt ir ne mazāk svarīgi.

1. jā, mūsos mīt liels potenciāls,
2. īstenībā mēs labi vien tiekam galā ar neparedzētām situācijām,
3. un prāts ar ķermeni vienmēr glabā neskaitāmas iespējas, no kurām tikai jāizvēlas, kad pienācis laiks spontāni rīkoties un domāt jaunus risinājumus.

Spēja radīt inovācijas jeb radošums ir pamata cilvēka prasme, kuru katrs no mums, apzināti vai neapzināti, jau izmanto kā personīgajā, tā profesionālajā dzīvē.

• Izdomāt 73. veidu, kā motivēt bērnu uzvilkt kurpi - radošums.
  
• Izdomāt, kā nogādāt vēstuli no Liepājas uz Rīgu, kad mašīnas nav un pasts nepaspēs - radošums.
  
• Pagatavot vakariņas, kad mājās ir tikai banāns un konservētas pupiņas - arī radošums.
  

Turklāt, šo prasmi var trenēt!
Kā?
Sākumā noskaidrosim, kas tieši ir tas, par ko runājam. Prasme radīt inovācijas jeb radošums.

Pēc Brittanica vārdnīcas,

Radošums - tā ir spēja radīt vai citādākā veidā padarīt iespējamu ko jaunu.

Radošums var izpausties kā:

• Jauns problēmas risinājums;
  
• Jauna metode vai iekārta;
  
• Jauns mākslas objekts vai forma.
  

Jebkura situācija, kurā Tu nerīkojies soli pa solim pēc iepriekš noteikta plāna, sistēmas vai instrukcijām, lielākā vai mazākā mērā ir radošums.


Arvien reālāka ir darba vide, kurā neviens, pat īpaši pieredzējis kolēģis nevarēs pateikt, kā ir 100% pareizi rīkoties X situācijā.
Jo - tādas situācijas vēl nav bijis.

Improvizācijas teātra treniņi ir izcils piemērs.
Sākuma punkts radošumā katram, kurš atnāk uz treniņiem, ir cits.
Viens jau no bērnības ir jaunu ideju domātājs, citam tas šķiet kā nesasniedzams kosmoss.

Kad improvizācijas treniņi kādu laiku jau ir kļuvuši par ikdienu, viena no pirmajām lietām, ko cilvēki pamana sevī - prāts kļust asāks, straujāks, parādās spēja kvalitatīvāk reaģēt negaidītās situācijās arī dzīvē.

Savukārt, kad improvizācijas treniņi kādu laiku nav bijuši, ne viens vien ir teicis, ka prāts ir nedaudz “ierūsējis” un nespēj reaģēt tik kvalitatīvi.

Radošums kā spēja domāt jaunus risinājumus ir spēja, un to vari trenēt arī Tu!

Kā ikdienā trenēt radošumu ar vienkāršiem soļiem?
Šeit būs 3 idejas iedvesmai:
Jeb - kļūt radošākiem dabiskā veidā.
"Runas Rāmis" komanda
Pielietojamā improvizācija biznesam un dzīvei

1. “Ja izturēsimies pret citiem tā, it kā viņi būtu ģēniji, dzejnieki, rakstnieki, mākslinieki, viņi par tādiem arī kļūs.” Kīts Džonstons.

Ne par velti!

2. “Daudz spēju, kuras iemācies improvizācijas treniņos - ātra reakcija, vērīga informācijas absorbēšana, spontanitāte - ir ļoti noderīgas biznesā. Un, protams, humors ir ļoti svarīga daļa tajā, kā komunicējam.“ Maikls Djūbins

3. “(Improvizējot) Tu nevari vainot rakstniekus. Tu nevari vainot režiju. Tu nevari vainot puisi, kas filmē… Esi tikai Tu. Tu esi uz skatuves. Tev pašam ir jārīkojas, un ar to, kas Tev patiesi ir, Tu vai nu grimsti, vai peldi.” Džonatans Vinterss

4. “Kļūsti pieejams dzīvei, ja vēlies, lai tā notiek uz visiem 100%” Bils Murejs

Viņam vēl joprojām nav aģenta, un viņu sazvanīt var, atstājot balss ziņu, kuru viņš noklausīsies varbūt rīt, varbūt pēc 3 mēnešiem - jo viņš visām atstātajām ziņām pievēršas tikai vairākas reizes gadā.

Ko Tu darītu, ja uz dienu dzīvotu kā Bils Murejs?
Vienkārši apsēsties un padomāt, kas šodien būtu aizraujoši, un izdarīt, cik ātri to vari, atslēdzot telefonus un ierīces, būtu izcils sākums.

Ja radošumu visbiežāk saistām ar mākslu...
kāpēc viens no populārākajiem tā simboliem ir Einšteins?

Radošuma spējas ir svarīgas katrā nozarē!

Lai to labāk varētu ieraudzīt, apkopojām 7

piemērus no visas pasaules

kā dažādās nozarēs un situācijās cilvēku radošums bijis noderīgs sabiedrībai.

Ķeramies pie piemēriem!
1. Transporta pakalpojumi (lasi: Uber, Wolt u.c.)

Lai arī vairāki avoti norāda, ka pirmais šāda tipa uzņēmums bijis Sidecar, 2011.g. reģistrēts ASV, mūsu pieredze ārzemēs ļāva atrast ko vēl senāku - franču uzņēmumu “Bla Bla Car”. Dibināts 2004. gadā, uzņēmums tika pārsaukts šajā nosaukumā, balstoties uz tajā esošo vērtējuma skalu.

2. Slaims

3. Biomateriāli medicīnai
5. Internets!
Mēs vēl esam paaudze, kura arī atceras dzīvi bez tā.
Tai pat laikā, šobrīd būtu ļoti grūti iztēloties ikdienu bez saziņas sociālajos tīklos, e-pastos vai receptes atrašanas pāris sekunžu laikā.

• Internets sabiedrības lietošanai pastāv tikai 40 gadus, taču jau ir bijis neskaitāmu citu radošuma izpausmju pamatā:
• mājaslapas,
• internetbankas,
• sociālie tīkli,
• tiešsaistes videozvani

6. Attālinātas mācības.
7. Nutella.
Lūk, 7 dažādas radošuma izpausmes 7 dažādās nozarēs.
Kā Tev šķiet, kas kopīgs tām visām?
Cilvēki sāka ar ideju un lika kopā to, kas jau eksistē, lai radītu ko pavisam jaunu.
Kas svarīgi - saglabājot neatlaidību un nepadodoties pie pirmajām neveiksmēm, taču mēģinot vēlreiz, kamēr sanāk.
To vari apgūt arī Tu.

Labā ziņa: Tu ievāc informāciju kā neviens

Tu atnāc uz sapulci pirmajā darba dienā, jau izlasījis visu par uzņēmumu un tā vēsturi, un labāk, nekā vecie buki spēj pastāstīt par oficiālo uzņēmuma vīziju un pēdējo 5 gadu rezultātiem. Tu līdz sīkumiem zini, kā rodas un top katra produkta detaļa, un ko tā simboliski nozīmē sengrieķu mitoloģijā. Tu ar sarauktu uzaci skaties uz to speciālista ziņu LinkedIn, kurš īstenībā strādā Tava hobija nozarē - jo redzi sadaļu, kura nav izprasta līdz galam (kā tā var, es taču pat hobija līmenī to zinu!)

Sliktā ziņa: Rīga nekad nebūs gatava

Nav iespējams ievākt visu informāciju. Lai arī kā mēs to gribētu, vairumā nozaru informācijas daudzums tikai pieaug. Attīstība iet uz priekšu. Ja gadās to aizmirst, vari tā arī līdz darbiem nenonākt. Kāpēc? Jo izrādās, ka rūpīgi vāktā informācija jau novecojusi, un atkal (taču loģiski) jāievāc jauna. Šādi rodas gadu tūkstošiem minētās situācijas, kurās tie, kuri zina vairāk, nedara, taču tie, kuri zina mazāk, gūst panākumus. Tu noteikti esi pelnījis būt darītāju pusē!

Ko ar to darīt:

• Regulāri turi sev roku uz pulsa - vai gadījumā nav tā, ka teorijas vākšana ir paralizējusi darbību. Jeb - vai “vēl tikai šo vēl vienu blogu, šis tiešām, noderēs” situācija gadījumā nav prokrastinēšana.
  
• Palaid to prototipu, to projektu, to biznesu. Tādā līmenī, kādā ērti to iztestēt.
  

Kāpēc?
Tā Tu trenē sevi līdzsvaram.
Līdzsvaram starp teoriju un praksi.

Ja Tava stiprā puse ir datu, rakstu, pētījumu izpēte un analīze...
Tā ir informācijas ievākšana, vai ne?
Tad lūk.

Prakse, testēšana - tā ir tāda pati informācija!
Tikai citā veidā.
Ja praktisku darbošanos uztversi tikpat analītiski kā datus, tur jau ir liela cerība, ka būsi darītājs uz urrā :)

“Es sāku skaitīt, kad man sāp,” tā par saviem treniņiem izteicās šī filmu zvaigzne. Kad jau ķeries pie darba, ir iespēja, ka strādāsi tik rūpīgi pie viena projekta, prezentācijas vai biznesa tā, ka pat Arnolds Tev aplaudētu. Tu pārbaudīsi, precizēsi un pamainīsi gala rezultātu līdz sīkākajām detaļām. Tas ir retums mūsdienās! Tā rūpība, tās daudzās reizes, kurās Tu trenējies, lai ko izdarītu, kā vajag... izcili! Tāpēc bieži vien neizproti citus, kuri to nedara.

Atzīsties, Tu balsotu par to, lai sociālajos tīklos nedrīkstētu publicēt ziņas ar gramatikas vai interpunkcijas kļūdām, vai ne? :)

Sliktā ziņa: Tevi var paralizēt kļūdas vai novirze no plāna.

Zoom prezentācijas labākajā brīdī beidzas wifi; klienti pilnīgi citādāk reaģē uz kampaņu, nekā domāji vai Tu izrādies tā persona, kura kaut kādu dīvainu iemeslu dēļ tiešām publicējusi ziņu ar drukas kļūdām.

• Svarīgākais pirmais solis - paplašināt savu skatījumu uz kļūdām un ko tās nozīmē ilgtermiņā.
• Jo biežāk nokļūsi drošā vidē, kur vari kļūdīties un redzēt, ka ar to tiec galā, jo vairāk augs prasme uzreiz reaģēt un pielāgoties. Turklāt, to darīt ar pārliecību.

To Tev apliecinās jebkurš improvizāciju apguvušais cilvēks.
Papildus bonuss - Tu spēsi arvien labāk novērtēt projektu, nefokusējoties uz “to vienu misēkli”, taču spējot ieraudzīt lielo, ilgtermiņa bildi.
Un virzīties tālāk uz perfekciju, kā īstam perfekcionistam pienākas.

Vai atpazini sevi?

Ja vēlies praktiskus treniņus drošā vidē 

• lielākai elastībai,
• kvalitatīvai spontanitātei un
• pārliecinātām adaptēšanās spējām (jeb kreativitātei darba dzīvē)