Kā noņemt iekšējās bremzes, kad jāģenerē idejas: 3 minūšu tehnika

Kā noņemt blokus, ja ir sajūta, ka esi “iesprūdis”, vai stresa, lielas slodzes dēļ šķiet, ka neko nevar izdomāt?
Šī improvizācijas iesildīšanās tehnika var būt kā īpaši vienkāršs, taču ļo-oti noderīgs glābiņš.
Tā noder ne tikai praktisku risinājumu meklēšanā uzņēmējiem, IT speciālistiem (vai praktiski ikvienam šajos apstākļos), bet arī tā saucamo radošo bloku mazināšanai rakstniekiem un satura radītājiem.


Ko trenē šī tehnika:
  • Tā noņem spiedienu “radīt”, “izdomāt kaut ko interesantu” “izdomāt ko nebijušu”, un vienkārši ļauj būt.
  • Atkārtojot regulāri, asociāciju tehnika palīdz saskatīt savus iekšējos resursus; laist ārā idejas nefiltrējot un mazināt sevis, savu unikālo ideju un izpausmes bloķēšanu.
  • Kad izmēģināsi to pašu darīt grupās, ļoti precīzi, skaidri un vienkārši parādīsies, kā rodas autentiskums, oriģinalitāte (arī komunikāciju nesaskaņas, ja uz to skaties plašāk). Kā? Mums katram dzīves laikā pieredzes, dzīvesvietas, dzīves apstākļu, personības un citu iemeslu dēļ prātā izveidojas informācijas ķēdes, ar kurām automātiski savienojam vairākus konceptus. Ir sarežģītāk izveidot pilnīgi vienādu asociāciju ķēdi 2 cilvēkiem, nekā atšķirīgu. 
Kā jau, iespējams, nojaut, darbosimies ar asociācijām.
Ķeramies pie darba!
Brīvo asociāciju tehnika.

Kas jādara:
  1. Uzliec taimeri uz 3 minūtēm.
  2. Nedomājot iedomājies jebkādu lietvārdu un skaļi sauc pirmo asociāciju, kas Tev rodas no šī vārda (ja nenāk iedvesma, paņem jebkuru vārdu no zemāk esošā piemēra).
  3. Turpini ķēdi visu 3 minūšu laikā, saucot asociāciju pēc asociācijas no pēdējā pateiktā vārda. Lai arī kas, ko pateiktu, ir īstā atbilde, ļaujies. Tam nav jābūt interesanti, smieklīgi vai radoši. Vienkārši ļaujies pirmajam impulsam - treniņš ir ļauties impulsam, nevis izdomāt labāko asociāciju.
Piemēram:
Zobs-sakne-koks-ozols-reps-ķēde-govs-pļava-madara-kosmētika-lūpu krāsa-sarkans-karogs-futbols-piecstūris-ģeometrija-rādāmkoks-lektors-brilles-acs-zīlīte-žurnāls-drukāts teksts-paziņojums-elektrība-skapis-drēbes-pakaramais-uzvalks.

Kam jāpievērš uzmanība
  • Asociācijai jānāk no pēdējā vārda.
  • Centies saglabāt ritmu.
  • Ja kādā brīdī nekas nenāk prātā un prāts "sasalst", ievelc dziļu ieelpu, izelpu un atslābinies, kamēr nākošais vārds iznāk pāri lūpām. Nepadodies, turpini. Pēc laika (un ar praksi arvien ātrāk), iegūsi iekšējo sajūtu, ka nedomā, taču ļaujies informācijai nākt no sevis ārā. Ļaujies brīvajai plūsmai.
  • Ja pieķer, ka sevi labo vai apstājies ritmā, jo tā nelikās "īstā asociācija" - atkal atgriezies pie ritma un trenē pakļauties prāta un vārdus ritmam, nevis vērtēšanai. Šādi arī no dziļumiem iznāk Tavas oriģinālās asociācijas, kuras, cenšoties domāt "pareizi", nekad neatrastu.
  • Pēc intensīvas “bremžu atlaišanas” no brīvajām asociācijām vari piefiksēt, ka nolaidušies pleci, prāts paliek it kā skaidrāks un iedarbināts, taču kontrolētāks, mierīgāks, svaigāks. Parādās brīvības sajūta. Ļoti labi - tas nozīmē, ka procesi notiek :)
Lai izdodas noķert brīvās asociāciju ķēdes brīvības sajūtu! :)

Praktiskas norādes ideju ģenerēšanai:

Brīvās asociācijas arī ir pamats visklasiskākajai prāta vētrai jeb ideju ģenerēšanai komandās.

Pirmajā posmā ideju ģenerēšanas vadītāja uzdevums ir - vadīt komandas asociāciju ķēdi jau par konkrētāku tematu, risinājumu radīšanu, paturot prātā brīvās asociācijas principu.
Tas ir - procesa sākumā, pirmajā ideju, risinājumu ģenerēšanas posmā nav kritikas, idejām jāplūst brīvā formā.

Ja kāds no komandas iespraucas ar “jā, bet (..)” teikumu, jāatgādina, ka šajā posmā drīkst teikt jebko - jo viena ideja, kas varbūt sākumā neder, var atvērt ceļu citai idejai, kura izrādās gala risinājums.

Mācība, ko paņemt līdzi, vienā teikumā

Jo vairāk ļauj būt sev pašam, jo lielāka iespēja, ka caur savu prizmu, savām asociācijām radīsi ko unikālu, kas citiem nav ienācis prātā - jo viņiem ir viņu pieredze, cita asociāciju ķēde.
"Jo vairāk mēs ļaujam sev būt neoriģināliem, jo oriģinālāki mēs kļūstam."
Ja Tevi interesē pētīt šo konceptu dziļāk, iesakām iegrimt improvizācijas "tēva" Kīta Džonstona sarakstītās grāmatās. Vai sekot mums sociālajos tīklos, kur regulāri apskatīsim dabisko radošuma atbrīvošanu ar viegliem vingrinājumiem :)

Savukārt komandās, ģenerējot idejas, jāļaujas katra dažādībai, jo tieši radot brīvības sajūtu katram izpausties savā dabiskajā asociāciju ķēdē un saķeroties vairākām šādām ķēdēm kopā, var rasties patiesi brīnumi.
Tāpēc arī brīvā asociāciju ķēde var darboties kā labs pamats, pie kura atgriezties, kad prāta izpausmēm dažādu iemeslu dēļ atkal ir "uzlikušās bremzes."

Šis ir tikai sākums.
Kad dzīvē ir jānonāk pie praktiska risinājuma, tas vairs nebūs tik vienkārši, vai ne :)
Ja idejas jau plūst, taču vēl joprojām nešķiet, ka atrasta īstā, pārej uz nākošo posmu.
Par to - nākošajā blogā!

Seko mums Instagram un Facebook, lai saņemtu ziņas, kad nākošais blogs būs Tavā rīcībā :)
Lasīt tālāk

Uzspēlēsim? Bērnības zīmējumu spēle

Tev ir ienācis prātā, kā draugi, kolēģi vai paziņas no pilnīgi citām bērnības pilsētām un ciemiem bieži vien zina tās pašas spēles, kuras spēlēji Tu?
Spēle ir ļoti, ļoti lipīga padarīšana - tāpēc, ka ir aizraujoša.
Ja mums tā patīk, mēs uzskatām teju par pienākumu to padot tālāk citiem, vai ne?
Jo nevar nociesties, tas foršais spēlēšanas brīdis jāpiedzīvo vēl kādam!


Piemēram.
Vai atceries spēli, kurā bija uzzīmētas abstraktas lietas un bija jāatmin, kas zīmējumā uzzīmēts?
Arī bez interneta dažādi zīmējumi ātri vien apceļoja visu Latviju - tieši tā paša iemesla dēļ. Tie ļāva paplašināt prātu un piedzīvot "Aha!" brīdi, kad beidzot uzzinājām atbildi.
Pēkšņi bija pilnīgi skaidrs, kāpēc šis zīmējums ir tas, kas ir.

Šis blogs tam arī domāts - tīrai izklaidei.
Atcerējāmies šo spēli un gribējām padot tālāk :)

Izpēti zīmējumus, centies uzminēt, kas tajos attēlots, un zem zīmējuma meklē atbildi - vai uzminēji pareizi :)

Gatavs?
Sākam!
Vai atceries, kas ir šajā zīmējumā?

Atbilde:
Meksikānis (ar sombrero cepuri galvā) brauc uz riteņa.

Ejam tālāk.
Kas ir šajā zīmējumā?

Atbilde:
Meksikānis cep omleti.

Un tagad.
Grūtības pakāpe palielinās.
Vai vari pateikt, kas ir attēlots šajā zīmējumā?

Atbilde:
Latvietis pēc 6 nedēļām karantīnā.
(Vismaz mums ir tāda sajūta, Tev arī? :D)

Spēja pajokot par sevi un paskatīties uz situāciju no dažādiem leņķiem ir ļoti, ļoti svarīga šajos apstākļos.
Kamēr nezaudējam šo spēju, zināsim, kā iziet no jebkuras situācijas.
Un vienlaicīgi labi pavadīt laiku :)

Varbūt Tev ir kāds zīmējums, ar ko vēlies padalīties? Sūti mums uz info@runasramis.lv, vai DM Facebook lapā! Papildināsim blogu ar citiem jautriem zīmējumiem!
Būs arī pārsteigumi :)

Lasīt tālāk

4 izaicinājumi, kas kavē pielāgoties jauniem apstākļiem

Kas ir lielākie izaicinājumi, kad mums darbā, biznesā, arī ģimenē un attiecībās, jāatrod jauna pieeja, jauni risinājumi?
Vienvārdsakot, kad jāpielāgojas jauniem apstākļiem?
Kā droši vien nojaut no veiksmes stāstiem, TEDx runām un Džekija Čana filmām - atbilde ir mūsos pašos.
Izaicinājumi, kas mums kavē pielāgoties un izdomāt risinājumus, kur to nav, slēpjas mūsu galvās.
Kas ir šie izaicinājumi, kā tie parādās improvizācijas treniņos, un kādus jautājumus sev vērts uzdot, lai palīdzētu izaicinājumus pārvarēt - lasi tālāk :)

Izaicinājums Nr. 1. Satraukums un bailes.

Šīs burvīgās emocijas mūsu primitīvākajām smadzenēm dod ziņu, ka jācīnās par dzīvību un nāvi. Neapstrādātas, šīs emocijas liek ķermenim bēgt, cīnīties vai sastingt.

Ja mūsu drošība ir apdraudēta, mēs meklēsim drošību, nevis ilgtermiņā labāko atbildi, labāko jauno pieeju, alternatīvas un uz sadarbību vērstus, radošus risinājumus.

Satraukuma un baiļu mazināšana, it īpaši, ja tās ir spēcīgas, ir pats, pats pamats, un bez tā turpmākais darbs ļoti bieži nav iespējams.

Kur to var redzēt improvizācijā:

  • Kad grupas dalībnieks ne reizi vai mēģinājuma laikā neuznāk piedalīties ainā, vai uznāk 1-2 reizes un sēž malā uz krēsla.
  • Online vidē, skatās, bet nepiedalās, vai piedalās ļoti īsi, kad tiek uzrunāts. Parunājot atklājas, ka viņš ir nevis neieinteresēts, bet "baiļu paralizēts". Vienatnē daudz laika pavada, sevi vainojot; arī klātienē pat nedzird, ko otrs saka, jo sevī dzird skaļus, baiļu pārņemtus monologus.
  • Parasti - arī pirmais aiziet prom no mēģinājuma, nepiedalās sarunās. Pārtrauc treniņus vispār vai gadiem nāk, taču attīstās maziem, minimāliem soļiem.
Lietas, ko darām, kad esam stresā un panikā - to, cik muļķīgas tās ir, bieži saprotam tikai vēlāk :)

Jautājums, lai pārvarētu izaicinājumu:
Kā man nomierināties vai novirzīt stresu un bailes?
Kad Tavs ķermenis jūt, ka ir briesmas, un nespēj domāt loģiski un vēl neesi trenējies citādāk, vislabākais, ko vari darīt - meklēt veidus, kas neitralizē Tavu stresu veselīgākajā veidā.
  • Sports ir viens no visbiežāk ieteiktajiem veidiem visdažādākajās nozarēs, kas palīdz kontrolēt tos viltīgos stresa hormonus.
  • Tāpat arī dziļā elpošana, stiepšanās.
  • Visspēcīgākajos gadījumos, kad tiešām nespēj sevi kontrolēt, labākais risinājums ir profesionāļa atbalsts (jā, mēs runājam par psihologu. Spēcīgām, nekontrolējamām emocijām vajag spēcīgus pretspēkus.).
! Taču. Ja pa dienas vidu sportam laika nav vai jūti, ka vienkārši sakot vajag nolaist tvaiku, der meklēt novirzīšanas paņēmienus..
Improvizācijas treniņos, šobrīd arī online novērojam, ka:
  • atslēgšanās no darba/mājas ikdienas ar spēlēm, ieved slavenajā "šeit un tagad" mirklī. Tas palīdz vismaz nolaist lielāko emociju daļu un atgriezties pie risinājumu meklēšanas jau neitrālākā prātā.

Izaicinājums Nr. 2. Loģiskā domāšana.

Kad esam tikuši galā ar Lielo Stresu, ieslēdzas….
Jā, tieši tā.
Loģiskā domāšana jeb Prāts.
Loģiskā domāšana darbojas uz to, ka ieliekam pasauli kastītēs un kastītes savienojam ķēdēs.Ja šis notiek tā, tad loģiski pēc tā jāseko tam.”
Vairumu problēmu mēs esam pieraduši risināt, loģiski domājot, pēc soļiem, procedūrām, informācijas un pieredzes “kas strādā”.
Tas ir izcili!
Ļoti labi, ka mums ir šādas ķēdes.
Kāda dzīve mums būtu, ja katru reizi mums vajadzētu izdomāt, kā pateikt vārdu “galds”, siet kurpes, tīrīt zobus un cept savu rīta omleti?
Kas vēl labāk - pēc kāda laika, apgūstot loģiskās lietu sakarības, prāts var darboties teju autopilotā un mācīties jau ko jaunu uz esošā, loģiskā bāzes.
Taču tādos laikos kā šis pierādās, kāpēc loģiskā domāšana, kas ir iegājusi autopilotā, var būt kā kavēklis iešanai uz priekšu.
Kā?
Ļoti vienkārši. Ja mums pazūd kāds no loģiskās ķēdes posmiem - tiem, kas prātā, darbā, ikdienā nodrošināja kārtību - var gadīties, ka kļūstam paralizēti.
Jo prātam ir iestaigāts viens konkrēts ceļš. Jo dziļāk ceļš iestaigāts, jo grūtāk ir izprast, ka varētu pastāvēt un pat labi strādāt arī citas iespējas.
Tas rada problēmas pielāgoties, sadarboties, izdomāt radošākus risinājumus. Kas, savukārt, var radīt situācijas, kad citi aiziet biznesā, spējās pa priekšu vai tiecas sadarboties ar citiem, kuri nedomā tik loģiski; kamēr loģiskais domātājs savā attīstībā stāv uz vietas.
Trakākos gadījumos, diemzēl, stāvēšana uz vietas nozīmē regresu.

Kur to var redzēt improvizācijā:
  • Kad mēģinājuma laikā kāds no spēlētājiem labo otra atbildes, acīmredzami vada stāstu tā, kā tam “būtu jābūt”. Skatītājiem žēl pārējo komandas spēlētāju, pārējiem spēlētājiem - aizkaitinājums. Nevienam nav prieka, izņemot To Vienu Spēlētāju.
  • Jau kādu laiku spēlējušiem improvizatoriem - ainas pašiem un citiem šķiet “pliekanas”, jo viss ir pārāk loģiski saprotams, trūkst “aha!” momentu, pārsteigumu, kopīgas ziņkāres, atrodot un izpētot ko jaunu.

Jautājums, lai pārvarētu izaicinājumu:
Kā būtu, ja...?
Ir laba ziņa - tieši smadzeņu tieksme visu savienot ķēdēs un sadalīt kastēs mums var nākt palīgā, ja tai pieejam no citas puses.
Uzdodot sev pavisam nevainīgu jautājumu “Kā būtu, ja (piemēram, restorānu bizness varētu strādāt bez klātesošiem viesiem?)” mūsu smadzenes pašas grib savienot asociācijas, konceptus, risinājumus. Līdz ar to, pasapņojot un ļaujot prātam pašam atrast risinājumus, tas notiks dabiski.
Ja nu vienīgi neiedarbojas...

Izaicinājums Nr. 3. Iekšējās paš-bremzes.

Mēs esam mācīti skolās, ģimenēs, draugu vidū, darba vietās, kādas ir citu robežas, noteikumi, likumi, ko drīkst, ko nedrīkst, un diezgan labi pielāgojušies

Pat neapzinoties, un arī tas ir pilnīgi normāli.

Vecais, labais jautājums - ja visi darītu, kā gribētu, kā mēs sadarbotos, uzturētu mieru

un novestu kaut vienu lietu līdz galam?

Darboties vienotā skatījumā, vienās normās, ir bijusi vērtīga lieta.

Tomēr.

Ko tā aktivizē, kad to vairs nevajag?

Mūsu iekšējo kritiķi!

Jaunas domas, kuras nesaskan ar jau esošiem rakstītiem un nerakstītiem likumiem, esam pieraduši ikdienā bremzēt - bieži arī paši no sevis.

Atkal - labi, ka tā!

Mums nav jāsper laukā katra doma, ko domājam, katrā brīdī.

Dažreiz vīram patiesi nav jāuzzina, cik maksāja kleita, kaimiņam - kā pļautu viņa mauriņu, un draugam - kā dusmās viņu nosauci prātā.

Turklāt, mūsu atmiņā saglabājas apkaunojums, kad ļāvām sev brīvi rīkoties, darīt, pieņemt lēmumu, taču pārējie mūs noraidīja, izsmēja vai pat nācās zaudēt sev ko svarīgu.

Tāpēc gadās, ka neuzticamies paši sev, ka tiksim galā ar mūsu pašu iekšējiem dārgumiem

(oriģinālāku domāšanu, darbību), kad tie tiks izpausti.

Taču. Kad jādabū ārā no sevis labākais, ko vēl neizmantojam, kad jāizdomā, ko darīt, bez iepriekš pateiktām atbildēm, spēja sevi savaldīt un nobremzēt kļūst lieka, un tā ir jā(at)trenē.


Kur to var redzēt improvizācijā:
  • Kad mēģinājuma vai izrādes laikā kāds no komandas stāv un nenāk piedalīties ainā, jo pārāk daudz domā, ko un kā teikt un darīt būtu pareizi.
  • Bieži redzama “sastingušā geimera” poza - kad ķermenis pats velk spēlētāju uz priekšu, jo impulss ir, taču prāts nostopē un spēlētājs apstājas.
  • Ja impulss spēcīgs, var sanākt “kustīgā geimera” poza - kad cilvēks mīņājas uz vietas, kā videospēles tēls, kurš netiek cauri sienai
  • Ja tam pievienojas neveiklība, dažreiz sanāk arī tvista deja.

Izaicinājums Nr. 4. Bailes kļūdīties.

Viņš taču nekad nekļūdījās, vai ne?

Tas ir saistīts ar visiem iepriekšējiem izaicinājumiem kā cimds ar roku.
Kāpēc mēs meklējam drošību, iekļaušanos, kārtību, un nelaižam sevi uz āru?
Jo mēs negribam “būt nepareizi” vai “traki” vai “nepiedienīgi”.
Negribam, ka kāds redz, ka kļūdāmies.
Negribam paši sev atzīt, ka kļūdāmies.
Un vispār, negribam kļūdīties.
Jo veiksminieki ir tikai tie, kuri nekļūdās, vai ne?

Diemžēl, mēs aizmirstam, ka neko (un ar drošu sirdi varam teikt - tiešām Neko) dzīvē neesam iemācījušies darīt labi, ne reizi nekļūdoties.

Mums bija jāiemācās:
  • noturēt sava galva (!),
  • runāt,
  • staigāt,
  • pateikt burtu “r”,
  • siet kurpju auklas un
  • cept omleti.
Kāda ir Tava attieksme par kļūdām, kuras pieļāvi, mācoties visu augstākminēto? Un kāda - par mācīšanās procesu?

Kļūdas ir dabisks mācīšanās process. Jo tikai tā mēs varam ļaut sev smadzenēm un muskuļiem (ja, piemēram, mācāmies futbolu, tenisu, dejas) apgūt, atcerēties un nostiprināt atmiņā loģisko ķēdi, "pareizo" darīšanas veidu.

Bieži vien, tikai atgādinot sev konkrētus gadījumus, kad mācījāmies no kļūdām un beigās mums sanāca, jau izdodas iegūt veselīgāku skatu uz izaicinājumiem un noņemt vismaz vienu no trīsdesmit iekšējām bremzēm.

Taču šis ir diezgan dziļi iesēdies izaicinājums, tāpēc darbs ir lēns un pakāpenisks un jautājums nav par to, vai kādreiz šo baiļu nebūs, bet gan - kā tās mācēt vadīt. Jo, pat, ja šoreiz mācīsimies no kļūdām kā profesionāļi, sekos nākošie izaicinājumi ar nākošās pakāpes kļūdām, no kurām baidīties.

Kur to var redzēt improvizācijā:
  • Pati pirmā nodarbība, kad ir jāsvin kļūdas vingrinājumā pāros, skaļi gavilējot par kļūdu un sasitot plaukstas. Plaukstu sasišana notiek neveikli, smejoties, nedaudz svīstot no procesa pretdabiskuma. Vairāki pāri noklusē, ka ir kļūdījušies, iztiek bez plaukstu sasišanas - tā ir ērtāk.
  • Pēc pāris gadiem - labi trenēts improvizators izrādēs, mēģinājumos atkārto vienus un tos pašus tēlus, kuri “strādā”.
Jautājumi, lai pārvarētu izaicinājumu:
  1. Kā es uzzināšu, ko vēl nezinu, par idejas izpildīšanu? (no kurienes ievākšu informāciju, ko mācīšos, kam piedāvāšu sadarboties)
  2. Kāds ir mazākais mērogs, prototips vai ātrākais veids, kādā testēt, vai ideja strādā dzīvē?
  3. Kas (kādi jautājumi, attieksme, rīcība) man palīdzēs mācīties un uzlabot kļūdas, kad tās notiks?

Šis ir praktiskākais solis darbā un dzīvē, lai mazinātu bailes kļūdīties, ja šobrīd Tev vajag domāt konkrēti un "par lietu". Sagatavoties.

Otrs solis - šie 399 eiro vērtie tablešu izstrādājumi, ar kuriem Tava dzīve mainīsies uzreiz!

Atvainojamies, noliktavā vairs nav.


Ja nopietni - protams, ka šie izaicinājumi mums ir radušies daudzu gadu laikā, tāpēc arī treniņš, treniņš un treniņš ir Tas, kas ļaus arvien ātrāk un raitāk nostāties uz kājām tad, kad situācija ir haosā.

No improvizācijas prakses un pieredzes, šie četri iekšējie izaicinājumi šķiet vērtīgākie, ar kuru pārvarēšanu sākt, lai dzīve mazāk spēj izsist no līdzsvara un izaugsmes ceļa.

Kā tos trenēt - prakses laikā atradīsi un labāk, kas Tev der, sapratīsi Tu pats.

Seko līdzi Runasrāmis Facebook, lai uzzinātu, kad apskatīsim nākošos izaicinājumus, kurus apsvērt ir ne mazāk svarīgi.



Lasīt tālāk

Pētījums: kā improvizācija ietekmē radošuma spējas

Pavisam svaigi secinājumi - tikai pirms nepilniem diviem mēnešiem, 21. aprīlī, Journal of Creativity in Mental Health jaunākajā publikācijā vācu pētnieku komanda prezentējusi rezultātus savam pētījumam.
Tajā viņi metušies izpētīt, vai un kā improvizācijas teātra tehniku treniņi palīdz radošuma spēju attīstīšanā.
Nevienu improvizatoru nepārsteigtu rezultāti!
Īsumā, jā, palīdz.

Taču kā tieši, un kāds bija pētījums?

Tātad.
Pētījumā kopumā piedalījās 58 cilvēki.
30 no tiem sešu nedēļu garumā piedalījās iknedēļas improvizācijas treniņos (bez priekšzināšanām). Viena treniņa ilgums bija divas stundas.
Paralēli tam, pārējie 28 cilvēki pārstāvēja kontrolgrupu un dzīvoja savu dzīvi bez treniņiem.

Pētnieki abām grupām pirms un pēc šīm sešām nedēļām lūdza aizpildīt anketas un aptaujas, kas mēra dalībnieku:
  • radošumu,
  • apzinātību,
  • pieņemšanu,
  • pašvērtējumu,
  • produktivitāti,
  • psiholoģisko noturību (resilience).

Visi tie dalībnieki, kuriem šo nedēļu laikā dzīvē parādījās papildus stress, tika izņemti no pētījuma.

Rezultāti? 

Improvizācijas treniņus apmeklējušai grupai pēc 6 nedēļām uzlabojās rezultāti tādās pētījumu sadaļās kā radošums un pašvērtējums.
Precīzāk: aptaujās un anketās bija iekļauti uzdevumi kuri pārbauda cilvēka spēju radīt vairākus un dažādus jaunus risinājumus problēmām. 

Paši autori komentē, ka pētījuma rezultāti rāda improvizācijas pozitīvo ietekmi uz mūsu spēju izlausties no ierastajiem uzvedības modeļiem un paskatīties uz pasauli no jauniem leņķiem.

To varam apliecināt arī mēs - šis ir viens no biežākajiem teikumiem, ko dzirdam nodarbībās :)

Otrs, par pašvērtējumu. Anketās bija sagatavoti jautājumi un uzdevumi, kas pētīja specifisku pašvērtējuma daļu - ticību sev un savām spējām. Arī šajā punktā improvizāciju apmeklējušie uzrādīja labākus rezultātus, nekā kontrolgrupa.

Pārējās sākotnēji pētītajās prasmēs, iezīmēs un spējās, rezultāti būtiski neatšķīrās (apzinātība, pieņemšana, produktivitāte, psiholoģiskā noturība (resilience).).

Protams, mēs paši labprāt uzzinātu, tieši kādi uzdevumi dalībniekiem bijuši improvizācijas nodarbībās.
Kāpēc?
Improvizācijas uzdevumu ir daudz, un rezultātus arī, piemēram, pārējās pētījuma sadaļās un prasmēs var būt ietekmējis tas, ko tieši šie dalībnieki ir darījuši nodarbībās.

Tāpat arī jāņem vērā, ka šis ir bijis tikai viens pētījums ar salīdzinoši mazu dalībnieku skaitu. Pētījumu ēra improvizācijā ir tikai sākusies.

Tomēr ir prieks, ka pasaulē arien vairāk parādās pierādījumi tam, ko katrs improvizators ir izjutis uz savas ādas - regulāri, precīzi mērķēti improvizācijas treniņi attīsta dzīvē noderīgas spējas, kuras sākumā šķiet neiespējami attīstīt.

Kā tas iespējams?
Improvizācijas treniņi notiek, maksimāli iedarbinot visu mūsu potenciālu - vienlaicīgi savienojot darbībā gan ķermeni, gan prātu, gan runu. Arī iztēli.

Līdz ar to, caur spēli mēs iemācāmies, ka:
  1. jā, mūsos mīt liels potenciāls,
  2. īstenībā mēs labi vien tiekam galā ar neparedzētām situācijām,
  3. un prāts ar ķermeni vienmēr glabā neskaitāmas iespējas, no kurām tikai jāizvēlas, kad pienācis laiks spontāni rīkoties un domāt jaunus risinājumus.
Lasīt tālāk

3 veidi, kā ikdienā trenēt savu radošumu

Spēja radīt inovācijas jeb izdomāt kvalitatīvus, nebijušus risinājumus kopš marta ir kļuvusi aktuālāka kā jebkad!
Vai domā, ka šāda spēja jeb, vienkāršā valodā sakot, radošums, nav katram?
Gribam Tevi iepriecināt :)

Spēja radīt inovācijas jeb radošums ir pamata cilvēka prasme, kuru katrs no mums, apzināti vai neapzināti, jau izmanto kā personīgajā, tā profesionālajā dzīvē.
  • Izdomāt 73. veidu, kā motivēt bērnu uzvilkt kurpi - radošums.
  • Izdomāt, kā nogādāt vēstuli no Liepājas uz Rīgu, kad mašīnas nav un pasts nepaspēs - radošums.
  • Pagatavot vakariņas, kad mājās ir tikai banāns un konservētas pupiņas - arī radošums.
Turklāt, šo prasmi var trenēt!
Kā?
Sākumā noskaidrosim, kas tieši ir tas, par ko runājam. Prasme radīt inovācijas jeb radošums.

Pēc Brittanica vārdnīcas,
Radošums - tā ir spēja radīt vai citādākā veidā padarīt iespējamu ko jaunu.

Radošums var izpausties kā:
  • Jauns problēmas risinājums;
  • Jauna metode vai iekārta;
  • Jauns mākslas objekts vai forma.
Jebkura situācija, kurā Tu nerīkojies soli pa solim pēc iepriekš noteikta plāna, sistēmas vai instrukcijām, lielākā vai mazākā mērā ir radošums.

Kāpēc šī prasme paliek svarīgāka darba dzīvē?

Arvien reālāka ir darba vide, kurā neviens, pat īpaši pieredzējis kolēģis nevarēs pateikt, kā ir 100% pareizi rīkoties X situācijā.
Jo - tādas situācijas vēl nav bijis.

Kurš var iztēloties visu, kas var notikt pat pēc 2 gadiem?

Kāpēc arī darba devēji arvien augstāk vērtē cilvēkus, kuri patstāvīgi spēj izdomāt kvalitatīvus risinājumus nestandarta situācijās.

Šādu spēju var trenēt, ja zinām, kā.

Improvizācijas teātra treniņi ir izcils piemērs.
Sākuma punkts radošumā katram, kurš atnāk uz treniņiem, ir cits.
Viens jau no bērnības ir jaunu ideju domātājs, citam tas šķiet kā nesasniedzams kosmoss.

Kad improvizācijas treniņi kādu laiku jau ir kļuvuši par ikdienu, viena no pirmajām lietām, ko cilvēki pamana sevī - prāts kļust asāks, straujāks, parādās spēja kvalitatīvāk reaģēt negaidītās situācijās arī dzīvē.

Savukārt, kad improvizācijas treniņi kādu laiku nav bijuši, ne viens vien ir teicis, ka prāts ir nedaudz “ierūsējis” un nespēj reaģēt tik kvalitatīvi.

Radošums kā spēja domāt jaunus risinājumus ir spēja, un to vari trenēt arī Tu!

Kā ikdienā trenēt radošumu ar vienkāršiem soļiem?
Šeit būs 3 idejas iedvesmai:

1. Piefiksē detaļas.
Ja Tev ir jāgaida kādā vietā, piemēram, ārsta uzgaidāmajā telpā, pieturā vai sastrēgumā mašīnā - sāc vērot apkārni.
Pamēģini ievērot 10 detaļas, kuras nekad iepriekš nepamanīji.
Iespējams, šķiet muļķīgi, taču tas trenē prasmi ieraudzīt to, ko parasti nepamani arī darbā jau esošos resursos, kad jāievieš jauns risinājums un atbilde īstenībā slēpjas tepat blakus.

2. Ieplāno radošumu.
Ja vēlies trenēt spēju radīt jaunus risinājumus, priekšmetus, satura formas, biežāk ignorētais solis - iekļaut to dienas plānā.
Regulāri treniņi audzē jebkuru muskuli un prasmi - vienalga, vai tā būtu vārdu apguve svešvalodā, stāvēšana uz rokām vai - radoša domāšana.
10 minūtes radošuma, inovatīvu risinājumu domāšanas treniņa dienā ir 5h mēnesī un 60h gadā.
Brīvdienās veltot treniņam papildus laiku, vai apmeklējot kādu regulāru nodarbību par šo tēmu, gadā sakrājas viens kārtīgs darba mēnesis, vai ne?
Ja domā, ko tad šajās 10 minūtēs trenēt, ieskaties šajā bloga sadaļā, atradīsi vairākus vingrinājumus, kurus sākt jau šodien :)

3. Vienkārši ķer “fun”.
Darba dzīve ir pilna ar stresu.
Darba stundas vairumam pieaugušo krietni pārsniedz 40 stundas.
Privātajā dzīvē arī pienākumu netrūkst.
Taču radošumam vajadzīgs prāts, kas atrodas brīvā lidojumā, nevis dziļā fokusā, stresā.
Viens no ātrākajiem veidiem, kā to panākt, ir - "spēlēties!"
Regulāri atslēdzoties no ikdienas rūpēm un darot ko muļķīgu, mēs atbrīvojam prātu no pārāk dziļa un šaura fokusa domāšanas.
Ko tas dara mūsu prātam?
Atbrīvots prāts smadzenēs ļauj veidot saikni starp uzglabāto informāciju jaunos, iepriekš nebijušos veidos.

Jeb - kļūt radošākiem dabiskā veidā.
Tāpēc dejo jautras dejas savā istabā, sacenties nejēdzīgāko realitātes šovu nosaukumu domāšanā ar draugiem, vai parodē kādu slavenību ballītēs. Tu šādi sev dari labu :D

Lai raits ceļš uz kvalitatīvu un jaunu risinājumu radīšanu!

"Runas Rāmis" komanda
Pielietojamā improvizācija biznesam un dzīvei
Lasīt tālāk

4 iedvesmas citāti rudenim no improvizācijas pasaules

Improvizācijas treniņi ir bijuši daudzu veiksmīgu nozares speciālistu, darītāju, uzņēmēju atbalsts viņu ceļā uz lieliem panākumiem.
Padalīsimies ar iedvesmojošiem teicieniem no improvizējošu cilvēku pasaules.
Lai drūmajā rudens laikā izdodas atrast papildus enerģijas lādiņu!


1. “Ja izturēsimies pret citiem tā, it kā viņi būtu ģēniji, dzejnieki, rakstnieki, mākslinieki, viņi par tādiem arī kļūs.” Kīts Džonstons.

Kīts Džonstons (Keith Johnstone) ir ietekmējis lielāko daļu improvizācijas teātra pasaules, kādu to pazīstam šobrīd. Tai skaitā, arī pielietojamās improvizācijas treniņus, tāpēc šo tēmu dzirdēsi atkal un atkal, ja interesēsies par improvizāciju.
Ne par velti!

Komunikācijā ar citiem šis iedvesmas citāts var darboties kā brīnums, ja aktīvi meklēsi labo otra teiktajā, darbos, idejās, un uzsvērsi to vispirms.

Kāpēc tā?
Mēs esam tik daudz pieraduši nepārtraukti uztvert kritiku, ka dzirdēt labo dažreiz pat ir retums.
Ko tas dara ar sarunām, attiecībām?
Pat tad, ja kritika ir konstruktīva un labi domāta, tā sekunžu laikā sarunu biedram rada aizsardzības sienu, pretestību.
Taču labais momentā atbruņo sarunas partneri no aizstāvības sienas un palīdz nokļūt līdz veiksmīgākam rezultātam vieglāk.

Arī pret sevi, starp citu, ir vērts pielietot šo taktiku!
Bieži vien solis pretī labākam rezultātam ir noskaņoties, ka visu izdarīsi maksimāli labi.
Tā jau dara profesionāli atlēti, un atzīst to par labu ieradumu svarīgās spēlēs, sacensībās.

Iesakām Tev pamēģināt jau šodien!

2. “Daudz spēju, kuras iemācies improvizācijas treniņos - ātra reakcija, vērīga informācijas absorbēšana, spontanitāte - ir ļoti noderīgas biznesā. Un, protams, humors ir ļoti svarīga daļa tajā, kā komunicējam.“ Maikls Djūbins

Ja vēl nezini viņa veidoto šedevru, reklāmas video, noskaties to šeit.
Maikls Djūbins (Michael Dubin) 2012. gadā pēc improvizācijas treniņiem ASV “Second City” improvizācijas mācību centrā izveidoja savu biznesu - pa pastu piegādājamus skuvekļus augstā kvalitātē par pieejamu cenu.

4 gadus vēlāk viņš uzņēmumu pārdeva par miljardu dolāru.
Vairākās intervijās Maikls ir atzinis, ka ļoti daudz, kas no improvizācijas viņu iedvesmojis ātri un efektīvi rīkoties uzņēmējdarbībā un bruģējis ceļu uz panākumiem.

3. “(Improvizējot) Tu nevari vainot rakstniekus. Tu nevari vainot režiju. Tu nevari vainot puisi, kas filmē… Esi tikai Tu. Tu esi uz skatuves. Tev pašam ir jārīkojas, un ar to, kas Tev patiesi ir, Tu vai nu grimsti, vai peldi.” Džonatans Vinterss

Improvizācija ir komandas darbs. Arī lielākā daļa mūsu ikdienas notiek komandā - birojā, ģimenē, ar draugiem..

Tai pat laikā, komandas darbs sākas ar sevi.

Ļoti bieži treniņos redzam, ka vienkārši novirzot fokusu no tā, "ko cits ir izdarījis ne tā, kā vajag" uz "ko es šajā brīdī varu darīt pats", rezultāts vienmēr ir labāks.

Savukārt pats darītājs - apmierinātāks ar rezultātu.

Ja vēlies praktiskāku iedvesmu, balstoties uz šo citātu, mums ir vienkāršs ieteikums.

Kad pamani, ka kādu brītiņu neesi pievērsies/usies darbiem un tā vietā sanācis iegrimt baumās u.c. neproduktīvās tēmās (piemēram, diskusijās ar kolēģi Tavā galvā), mierīgi centies novirzīt fokusu un sev pajautāt:

  • Ko es varu darīt, lai šo situāciju padarītu labāku? 
  • Kas ir mana daļa, ko varu kontrolēt?
Un attiecīgi rīkoties, eksperimentēt.

4. “Kļūsti pieejams dzīvei, ja vēlies, lai tā notiek uz visiem 100%” Bils Murejs

Bils Murejs (Bill Murray) ir unikāls aktieris, komiķis un personība. Vai zināji, ka viņš savu karjeru sāka tieši ar improvizācijas teātra treniņiem?

Lai arī viņa karjera kopumā ir palikusi saistīta ar aktiermākslu, filmu veidošanu (visbiežāk viņu atpazīst no filmām “Spoku Mednieki” vai “Murkšķu diena”), Bils ir viens no cilvēkiem, kurš ir slavens ar to, ka improvizē "pa dzīvi" jeb negaidīti, piemēram:

  • parādās nepazīstamu cilvēku karaoke vakaros,
  • vada nama būvniecības atklāšanas pasākumu
  • pasniedz dzērienus kā bārmenis.
Viņam vēl joprojām nav aģenta, un viņu sazvanīt var, atstājot balss ziņu, kuru viņš noklausīsies varbūt rīt, varbūt pēc 3 mēnešiem - jo viņš visām atstātajām ziņām pievēršas tikai vairākas reizes gadā.

Ko Tu darītu, ja uz dienu dzīvotu kā Bils Murejs?
Vienkārši apsēsties un padomāt, kas šodien būtu aizraujoši, un izdarīt, cik ātri to vari, atslēdzot telefonus un ierīces, būtu izcils sākums.


Lasīt tālāk

7 radošuma nokrāsas jeb inovācijas 7 dažādās nozarēs

Kādēļ radošums nav saistīts tikai ar mākslu un kā radošus risinājumus iekvienā nozarē vari veidot arī Tu?
Radošums - tā ir spēja radīt ko vēl iepriekš nebijušu.
Ne tikai mākslas darbu, bet arī produktu, metodi, iekārtu, teoriju; iespējas ir bezgalīgas.

Ja radošumu visbiežāk saistām ar mākslu...
kāpēc viens no populārākajiem tā simboliem ir Einšteins?
Radošuma spējas ir svarīgas katrā nozarē!


Lai to labāk varētu ieraudzīt, apkopojām 7
piemērus no visas pasaules
kā dažādās nozarēs un situācijās cilvēku radošums bijis noderīgs sabiedrībai.

Ķeramies pie piemēriem!
1. Transporta pakalpojumi (lasi:
Uber, Wolt u.c.)

Lai arī vairāki avoti norāda, ka pirmais šāda tipa uzņēmums bijis Sidecar, 2011.g. reģistrēts ASV, mūsu pieredze ārzemēs ļāva atrast ko vēl senāku - franču uzņēmumu “Bla Bla Car”. Dibināts 2004. gadā, uzņēmums tika pārsaukts šajā nosaukumā, balstoties uz tajā esošo vērtējuma skalu.
Mašīnas vadītājs savā profilā norādīja “Bla”, ja vēlējās sev nerunātīgus ceļabiedrus, “BlaBla”, ja patīk mierīga parunāšanās, un “BlaBlaBla”, lai abas puses zinātu, ka nepārtraukta klačošanās šajā mašīnā ir ieteicama.
Inovācijas šeit sastopamas vairākās jomās.
Pirmkārt, caurspīdīgajā pakalpojumu sniegšanas jomā - gan klients, gan pakalpojuma sniedzējs var apskatīt viens otra profilu, redzēt vērtējumu, ērti nodot ziņas par izcilu servisu/klienta profilu, kā arī pārkāpumiem.

Otrkārt, veidā kā uzņēmums strādā - darbinieki var pieslēgties jebkurā brīdī un atslēgties jebkurā brīdī, izvēloties savu darba laiku paši.

2. Slaims

Bērniem tik ļoti patīkamā rotaļlieta nepastāvēja līdz pat 1976.gadam, kurā rotaļlietu ražošanas uzņēmums “Mattel” pasaulē izlaida pirmos lipīgos un košos produktus.

Īstu popularitāti gan slaimi ieguvuši tikai pēdējo 5 gadu laikā.

Labs nāk ar gaidīšanu!


3. Biomateriāli medicīnai

Šeit pat Latvijā zinātniece Līga Bērziņa-Cimdiņa kopā ar kolēgi Jāni Loču ir izstrādājuši sintētisku, medicīnā izmantojamu biomateriālu un pierādījuši tā efektivitāti.

To var izmantot zobārstniecībā vai kosmētiskajā ķirurģijā, jo tas spēj saaugt ar kaulu.

Tas notiek tepat Latvijā, liels lepnums!


4. Fēns

Kā Tev šķiet, kā Tu dzīvotu bez tā?

19.gs. beigās (!) franču stilists Aleksandrs Godfrojs (Alexander Godefroy) patentēja fēna pirmo versiju - milzīgu, gigantisku ierīci, kuru nebija iespējams pārnēsāt.

Tikai aptuveni 40 gadus vēlāk fēnu sāka pārdot lietošanai mājās.


5. Internets!
Mēs vēl esam paaudze, kura arī atceras dzīvi bez tā.
Tai pat laikā, šobrīd būtu ļoti grūti iztēloties ikdienu bez saziņas sociālajos tīklos, e-pastos vai receptes atrašanas pāris sekunžu laikā.
  • Internets sabiedrības lietošanai pastāv tikai 40 gadus, taču jau ir bijis neskaitāmu citu radošuma izpausmju pamatā:
  • mājaslapas,
  • internetbankas,
  • sociālie tīkli,
  • tiešsaistes videozvani
un arī…
6. Attālinātas mācības.

Iespēja mācīties jebko no jebkuras vietas pasaulē.

Tas viss ir tapis, pateicoties internetam un treneriem, skolotājiem, pasniedzējiem, kuri eksperimentēja ar interneta sniegtajām iespējām.

Ir maza daļa informācijas (varbūt valsts noslēpumi :) ), par kuriem nevari uzzināt publiski pieejamās lapās.

Līdz ar to, lai arī kādu spēju vēlies attīstīt - Tu vari atrast tieši savam aicinājumam piemērotāko.

Vai nav lielākā brīvība pasaulē? :)

7. Nutella.

Radusies 2.p.k. beigās, kad visur trūka kakao izejvielu.

Itāļu konditors Pietro Ferrero šo nu jau ikonisko gardumu radīja, savienojot lazdu riekstu pastu, cukuru un tos minimālos kakao krājumus, kas bija pieejami.

Šobrīd Nutella vieno našķu un saldumu mīļus visā pasaulē.

To pasniedz viesnīcu brokastīs, kā gardāko piedevu franču pankūkām, vai vienkārši pie ģimenes galda, kad gribas kādu krēmīgu našķi uz maizes.


Lūk, 7 dažādas radošuma izpausmes 7 dažādās nozarēs.
Kā Tev šķiet, kas kopīgs tām visām?
Viss sākās ar ideju.

Cilvēki sāka ar ideju un lika kopā to, kas jau eksistē, lai radītu ko pavisam jaunu.
Kas svarīgi - saglabājot neatlaidību un nepadodoties pie pirmajām neveiksmēm, taču mēģinot vēlreiz, kamēr sanāk.
To vari apgūt arī Tu.
Lasīt tālāk

Labā ziņa, sliktā ziņa: perfekcionisms un Tu

Sveiks, dārgais perfekcionist!

Mums ir labas ziņas un sliktas ziņas.

Perfekcionisms var būt izcili laba iezīme... līdz brīdim...

kad tā reāli Tev var sačakarēt dzīvi.

Šajā blogā apskatām abus grāvjus jeb 2 labas un 2 sliktas ziņas, ja esi perfekcionists, un ko ar šīm ziņām darīt.

Labā ziņa: Tu ievāc informāciju kā neviens



  1. Tu atnāc uz sapulci pirmajā darba dienā, jau izlasījis visu par uzņēmumu un tā vēsturi, un labāk, nekā vecie buki spēj pastāstīt par oficiālo uzņēmuma vīziju un pēdējo 5 gadu rezultātiem.
  2. Tu līdz sīkumiem zini, kā rodas un top katra produkta detaļa, un ko tā simboliski nozīmē sengrieķu mitoloģijā.
  3. Tu ar sarauktu uzaci skaties uz to speciālista ziņu LinkedIn, kurš īstenībā strādā Tava hobija nozarē - jo redzi sadaļu, kura nav izprasta līdz galam (kā tā var, es taču pat hobija līmenī to zinu!)

Sliktā ziņa: Rīga nekad nebūs gatava



Nav iespējams ievākt visu informāciju. Lai arī kā mēs to gribētu, vairumā nozaru informācijas daudzums tikai pieaug. Attīstība iet uz priekšu.

Ja gadās to aizmirst, vari tā arī līdz darbiem nenonākt. Kāpēc? Jo izrādās, ka rūpīgi vāktā informācija jau novecojusi, un atkal (taču loģiski) jāievāc jauna.

Šādi rodas gadu tūkstošiem minētās situācijas, kurās tie, kuri zina vairāk, nedara, taču tie, kuri zina mazāk, gūst panākumus.

Tu noteikti esi pelnījis būt darītāju pusē!

Ko ar to darīt:
  • Regulāri turi sev roku uz pulsa - vai gadījumā nav tā, ka teorijas vākšana ir paralizējusi darbību. Jeb - vai “vēl tikai šo vēl vienu blogu, šis tiešām, noderēs” situācija gadījumā nav prokrastinēšana.
  • Palaid to prototipu, to projektu, to biznesu. Tādā līmenī, kādā ērti to iztestēt.
Kāpēc?
Tu trenē sevi līdzsvaram.
Līdzsvaram starp teoriju un praksi.

Ja Tava stiprā puse ir datu, rakstu, pētījumu izpēte un analīze...
Tā ir informācijas ievākšana, vai ne?
Tad lūk.

Prakse, testēšana - tā ir tāda pati informācija!
Tikai citā veidā.
Ja praktisku darbošanos uztversi tikpat analītiski kā datus, tur jau ir liela cerība, ka būsi darītājs uz urrā :)

Tad pasaule diezgan ātri tiks pie superīga projekta, ar izcilu, kvalitatīvu vērtību :))

Labā ziņa: Tu gatavosies kā Švarcenegers



“Es sāku skaitīt, kad man sāp,” tā par saviem treniņiem izteicās šī filmu zvaigzne.

Kad jau ķeries pie darba, ir iespēja, ka strādāsi tik rūpīgi pie viena projekta, prezentācijas vai biznesa tā, ka pat Arnolds Tev aplaudētu.

Tu pārbaudīsi, precizēsi un pamainīsi gala rezultātu līdz sīkākajām detaļām.

Tas ir retums mūsdienās!

Tā rūpība, tās daudzās reizes, kurās Tu trenējies, lai ko izdarītu, kā vajag... izcili!

Tāpēc bieži vien neizproti citus, kuri to nedara.


Atzīsties, Tu balsotu par to, lai sociālajos tīklos nedrīkstētu publicēt ziņas ar gramatikas vai interpunkcijas kļūdām, vai ne? :)

Sliktā ziņa: Tevi var paralizēt kļūdas vai novirze no plāna.


  1. Zoom prezentācijas labākajā brīdī beidzas wifi;
  2. klienti pilnīgi citādāk reaģē uz kampaņu, nekā domāji vai
  3. Tu izrādies tā persona, kura kaut kādu dīvainu iemeslu dēļ tiešām publicējusi ziņu ar drukas kļūdām.

Ja neturēsi sev roku uz pulsa, ir liels risks kļūdas novelt uz sevi kā personu, nevis tās redzēt kā dabisku procesa sastāvdaļu.
Ko tas dara Tavai izaugsmei?
Īsumā, to apstādina.

Ko ar to darīt:
  • Svarīgākais pirmais solis - paplašināt savu skatījumu uz kļūdām un ko tās nozīmē ilgtermiņā.
  • Jo biežāk nokļūsi drošā vidē, kur vari kļūdīties un redzēt, ka ar to tiec galā, jo vairāk augs prasme uzreiz reaģēt un pielāgoties. Turklāt, to darīt ar pārliecību.

To Tev apliecinās jebkurš improvizāciju apguvušais cilvēks.
Papildus bonuss - Tu spēsi arvien labāk novērtēt projektu, nefokusējoties uz “to vienu misēkli”, taču spējot ieraudzīt lielo, ilgtermiņa bildi.
Un virzīties tālāk uz perfekciju, kā īstam perfekcionistam pienākas.


Vai atpazini sevi?

Ja vēlies praktiskus treniņus drošā vidē 

Lasīt tālāk