Kā noķert plūsmu

Plūsma ir termins, kurš raksturo cilvēka stāvokli, kurā laiks šķiet apstājies, ir liels enerģijas pieplūdums, psihiskie procesi darbojas ar pilnu jaudu, ir prieks un labsajūta.  (profesors Mihaly Csikszentmihalyi). Improvizācijas teātrī visā pasaulē plūsma jeb flow ir viens no būtiskākajiem notikumiem, kuru improvizators cenšas sasniegt katrā izrādē. 
Ko nozīmē "noķert plūsmu" un kā to noķert arī ikdienā, lasi tālāk.


Lasīt tālāk

6 arhetipi ceļā uz pašizaugsmi

Autore un koučs Mendija Holgata identificē 6 arhetipus, kuros var iedalīt cilvēkus, kuri nonāk uz pašizaugsmes ceļa, bet baidās spert pirmo soli. Identificējot savu arhetipu, Tu vari ātrāk izprast savas bailes, pārvarēt tās un realizēt savu ieceri. Lasi tālāk un uzzini arī pielietojamās improvizācijas metodes, kuras izmantot treniņam tieši savam arhetipam.

Lasīt tālāk

Zemes stunda: Uzlādē savas MIKRO-VIDES DABISKĀS BATERIJAS

Šovakar 20:30 izslēdz gaismu un... uzlādējies kopā ar savējiem.
3 aktivitātes ar kurām uzlādēt savas mikro-vides (ģimenes, mājinieku sadarbības) baterijas, Zemes stundas laikā
Ik gadu pasaule tiek aicināta izslēgt visas elektrību patērējošās ierīces, lai ļautu Zemei uzelpot un atjaunot savas dabiskās baterijas.
Mēs aicnām Tevi šajā laikā atjaunot arī savas mirko zemeslodes dabiskās baterijas.
Lūk, 3 lietas, kuras vari darīt viens vai ar mājiniekiem, Zemesstundas laikā.
Lasīt tālāk

Improvizācija krīzē un pārmaiņās: uzņēmumiem (pētījums)

Straujas transformācijas un pieaugošās nenoteiktības apstākļos spēja improvizēt ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk. Bet kas nepieciešams improvizācijas prasmju attīstīšanai? To tālāk aprakstītā pētījuma autori (Pier Vittorio Mannucci, Davide C. Orazi, and Kristine de Valck) vairāk kā divus gadus pētīja kā darbojas un attīstas improvizatori un nāca klajā ar 3 galvenajiem novērojumiem un ieteikumiem, kurus var izmantot jebkurš uzņēmums, kurš vēlas lai viņu vadītāji un darbinieki spētu reaģēt kā improvizatori dinamiskās pārmaiņu situācijās. 
Lasīt tālāk

Improvizācija pāriem - KAS TAS IR?

Kas kopīgs improvizācijas teātrim un partnerattiecībām?
Par to lasi šajā blogā.
Iespējams, esi bijis uz kādu improvizācijas teātra izrādi, kur aktieri uz skatuves ir tevi tīri labi izklaidējuši.
Tomēr, kas īsti ir improvizācija un ko tā sevī slēpj?
Improvizācijas teātra aktieru galvenais uzdevums izrādes laikā ir uz vietas ( Šeit un tagad) radīt aizraujošas, unikālas un iepriekš neiestudētas etīdes, kuras iepriecinātu skatītājus. Un, ne mazāk svarīgi, lai arī
paši spēlētāji justos priecīgi un noķertu to, ko sauc par "plūsmu" (flow- spontānu, negaidītu, enerģētiski pozitīvi uzlādējošu un aizraujošu ideju rašanos - radot kopā. 

To ir iespējams izdarīt tikai tad, ja:
  • aktieri viens otram uzticās,
  • spēj nekavējoties pieņemt katru ideju, ko dod skatuves partneris
  • spēj radoši papildināt skatuves partnera idejas
  • spēj saprast viens otru arī nerunājot, uztvert signālus
  • prot kopā ļauties nezināmajam
  • redz kopainu no abu skatuves partneru skatu punktiem
  • iedvesmojas no dažādiem impulsiem (skaņas, notikumi, kas nenotiek uz skatuves, smaržas)
  • prot būt spontāni
  • spēj uztvert emocijas un tās virzīt pozitīvā gultnē
Visas šīs prasmes aktieri veido improvizācijas teātra treniņu laikā. Katra metode un improvizācijas spēle ir īpaši radīta, lai veidotu jaunus ieradumus, prasmes un iemaņas. Tādas prasmes, kuru rašanās bez šādiem treniņiem prasītu ilgus gadus. 

Kāda saistība improvizācijai un pāru attiecībām? :)
Pāru attiecības daudzējādā ziņā var salīdzināt ar improvizācijas izrādi. Jo improvizēt nākas katru mīļu brīdi. Un visbūtiskākā kopējā iezīme ir tā, ka šajā kopradīšanas procesā galvenais uzdevumus pašiem "spēlētājiem" ir gūt no tā prieku. Tieši tādēļ ir izveidotas improvizācijas teātra darbnīcas pāriem, kurās ar īpaši pielāgotām metodēm jautrā un nepiespiestā veidā tiek trenētas tādas prasmes, kā sadarbība, uzticēšanās, izpratne, paskatīšanās no cita skatu punkta, emociju vadība un savstarpējās saiknes stiprināšana. 

"Reizēm, pēc treniņiem ar improvizācijas teātra aktieriem, bija sajūta, ka esam emocionāli tuvāki, kā esmu ar savu mīļoto cilvēku." (Aija Iesalniece, "Improvizācija pāriem" kursa izveidotāja un vadītāja)

Būtiski uzsvērt, ka šīs darbnīcas nav saistītas ar publisku uzstāšanos vai teātra spēlēšanu :) Šeit pāri darbojas savā starpā, kopā ar savu partneri. Visas metodes ir iespējams izmantot arī vēlāk, gan saiknes stiprināšanai, gan kvalitatīvai laika pavadīšanai divatā, gan arī vienkārši kā izklaide, iesaistot spēlēs bērnus, draugus un radus.
Apmeklējot šo darbnīcu pāris iegūst, kvalitatīvu laiku divatā un unikālu randiņu ko atcerēties vēl ilgi, tā arī ierauga savu partneri no jauna skatu punkta un iegūst interesantas spēles un idejas, kuras izmantor arī turpmāk.

Tiekamies [ŠEIT]
Lūk, kā gāja Ilonai un Tomam



Lasīt tālāk

"Jā, un ..." - pieeja, kas izmaina Tavu ikdienu

Mūsu enerģijas rezerves ir ierobežotas, tādēļ, gluži loģiski, mēs mācāmies pateikt "Nē". Galu galā, lai būtu produktīvs, ir jāspēj pateikt "nē".
Vai esi kādreiz pievērsis uzmanību tam, cik bieži pasaki nē? Ne vienmēr tam ir jābūt burtiski pateiktam "nē". Ļoti bieži tā ir attieksme vai reakcija uz kādu situāciju, notikumu. Atteikšanās to pieņemt kā vērtīgu, kā reālu vai kā noderīgu.
Pirmā lieta, ko iemāca improvizācijas teātra aktieriem ir vienmēr teikt "JĀ". Iemesls tam ir gaužām vienkāršs - "Jā", tā ir virzība uz priekšu. "Nē" tā ir apstāšanās. Un, ja Tu kādreiz esi bijis improvizācijas teātra izrādē, tad zini, ka lielākoties etīdes ir tikai pāris minūtes garas. Tātad ir jābūt dinamikai un ātrai virzībai uz priekšu.

Kad jaunais improvizators ir iemācījies teikt "jā" (un tas tiešām bieži ir grūtāk, kā izklausās. Mēs pat nenojaušam cik pieraduši esam visu noraidīt un vērtēt negatīvi), viņam māca pielikt klāt "UN". Tas nozīmē, ka:

1) ar "JĀ" tu apstiprini, ka pieņem piedāvājumu no otra aktiera, lai kāds tas būtu
2) un ar "UN" tu to papildini. Iedvesmojoties un balstoties uz skatuves partnera ieteikumu, Tu tam liec klāt kaut ko no sevis, lai ideju virzītu uz priekšu, attīstītu.

Šādā veidā arī rodas negaidīti notikumi etīdēs un virzība, kuru nav iepriekš izplānojis ne skatītājs, ne aktieris. Tīra, spontāna improvizācija.

Kādēļ šo pieeju ir vērtīgi izmantot arī ikdienā?
Tu taču zini slaveno teicienu: "Ja vēlies nokļūt tur, kur vēl neesi bijis, izvēlies ceļu, pa kuru vēl nekad neesi gājis"
Situācijas notiek visnegaidītākās. Un, visai bieži, šīs negaidītās situācijas pilnīgi neiet kopā ar dienas plānu, kuru bijām iepriekš sastādījuši. Tās mēdz mūs izsist no sliedēm, mēs atsakāmies tām teikt "JĀ". Mēs mēdzam sadusmoties, kas tas ir noticis atkal ar mani, vai ignorēt kādu situāciju. Mēs arī mēdzam pieņemt, ka šī sarunas biedra vai kolēģa ideja nekam neder un, ja pateikšu tai NĒ, tas manu ideju vai viedokli padarīs vēl stiprāku.
Ar šādu pieeju nav iespējams iet pa ceļu, pa kuru nekad neesi gājis. Neviena jauna ideja nerodas no vārda "nē".

"Jā, un..." dod iespēju ienākt Tavā ikdienā kaut kam tādam, ko Tu domādams nebūtu izdomājis.
⇨ Pieņemot neparedzamu situāciju, kā faktu un tad,
⇨ balstoties tikai uz šo situāciju pilnībā (pieņemot to un nenoraidot)
⇨veidot savu nākamo rīcību (atbildi, reakciju, izvēli),
⇨ tu būsi ieguvis jaunu, neplānotu notikumu šodienā (ideju, jaunu produktu/projektu, uzlabotas attiecības, labāku pašsajūtu, nekad nenogaršotu ēdienu - tas var būt jebkas)

Sāc ar mazām lietām, sāc ar to, ka Tu pievērss uzmanību Tam, kuru izvēli Tu veic:
- noraidīt
- pieņemt

Tad apzināti izvēlies pieņemt un īsteno ideju vai domu, kas tālāk rodas no šīs situācijas pilnīgas pieņemšanas.

Pēc tam pamazām palielini likmes un izmanto šo pieeju arvien biežāk.
Ar laiku Tu pamanīsi, ka tāda rīcība Tev kļūst automātiska un atver daudz vairāk iespēju, kā līdz šim.



Lasīt tālāk

Kā sevi veiksmīgi prezentēt 30-90 sekundēs jeb lifta runa

Nosaukums "lifta runa" (elevator pitch) radies kā vizuāls apraksts situācijai, kurā Tev ir iespēja īstajam cilvēkam sevi prezentēt ļoti ierobežotā laikā.
Tā ir veiksme šo cilvēku satikt. Jautājums ir - vai šo veiksmi, kura nav garāka par 30-90 sekundēm, spēsi izmantot savā labā.
1. Saproti, kas Tu esi
Jautājumi, uz kuriem Tev jāatbild, veidojot īso sevis aprakstu. Šo var attiecināt tieši tāpat arī uz uzņēmumu, kuru Tu prezentē.
Kas Tu esi?
Ko Tu dari?
Ko Tu dari izcili?
Kā Tavs "izcili" var noderēt man?
Ko Tu vēlies?

Nākamais solis ir izveidot atbildi uz katru no šiem jautājumiem. Skan vienkārši, vai ne? Mazliet sarežģīsim. Atbildei jābūt viena nepaplašināta teikuma garumā. Ideāli, ja tie ir 2-3 vārdi.

➡️Lūk tehnika no improvizācijas teātra treniņiem, kas Tev palīdzēs.
Ņem pēc kārtas augstākminētos jautājumus un darbojies sekojoši:
  1. Uzliec uz telefona 1 minūtes laika atskaiti (ar signālu beigās)
  2. Izstāsti pilnā vienā minūtē savu atbildi uz jautājumu
  3. Atjauno laika atskaiti, šoreiz uz 30 sekundēm
  4. Izstāsti vēlreiz atbildi uz to pašu jautājumu, šoreiz izmet ārā to, kas šķiet mazsvarīgāks. Iekļaujies visās 30 sekundēs (nemēģini izdarīt ātrāk)
  5. Atjauno laika atskaiti uz 15 sekundēm
  6. Atbildi uz to pašu jautājumu vēlreiz, vēl vairāk atmetot lieko
  7. No savas pēdējās atbildes izveido tikai vienu teikumu (vai pāris vārdus), kas atbild uz jautājumu.
  8. Pieraksti rezultātu uz lapas
Kad esi šo izdarījis ar visiem jautājumiem, paņem savu lapu un aplūko atbildes.
Tavā priekšā ir īsas frāzes un atslēgas vārdi, kas atbild uz nepieciešamajiem jautājumiem un sniedz pašu būtiskāko informāciju.
Šis solis ir būtisks, lai vēlāk savu īso prezentāciju Tu varētu pielāgot gan 30 sekundēm, gan 90 sekundēm.

2. Izveido aizraujošu stāstu
Nākamais solis ir no šī visa izveidot aizraujošu stāstu. Tev ir jāuzbur aina sava klausītāja galvā, kas veidojas secīgi, kā stāsts. Tas palīdzēs daudz veiksmīgāk vēlāk atcerēties Tevis teikto.
Šim stāstam par pamatu vari izmantot klasisko pasaku struktūru:
  • Ievadā ir skaista, aprakstoša tagadne un galvenais varonis (Kas Tu esi un ko Tu dari)
  • Turpinājumā parādās ļaunais tēls (Kā Tu vari palīdzēt man)
  • Ievadā minētais galvenais varonis ierodas un ar savām superspējām uzvar ļauno tēlu (Ko Tu dari izcili)
  • Laimīgas beigas (Ko Tu vēlies)
3. Izvairies no nevajadzīgā
Lai Tevi saprastu un laiks tiktu izmantots veiksmīgi, izvairies no sekojošām kļūdām:
  • runāt pārāk ātri, lai paspētu pateikt vairāk
  • izmantot specifiskus un sarežģītus terminus, akronīmus, saīsinājumus vai sarunvalodas izteicienus
  • runāt kā robotam (iemācīts teksts, kas netiek pielāgots cilvēkam ar kuru sarunājies. Nav emociju, nav vienkāršuma, nav cilvēcības)
  • nepaņemt līdzi vizītkarti (nebūs laika pierakstīt Tavu telefona numuru vai atrast tevi sociālajos tīklos)
4. Iekļauj atslēgas vārdus un esi elastīgs
Tavā stāstā jāiekļauj ne tikai tie atslēgas vārdi, kas izkristalizējās pirmajā punktā un kodolīgi raksturo Tevi un situāciju, bet arī tie, kas ir būtiski Tavam sarunas biedram. Esi tik precīzs cik iespējams. Nemelo.
Atslēgas vārdiem jāiekļauj nozari vai tēmu, kas sarunu biedram ir būtiska
Piemēram: efektivitāte, produktivitāte, ieguvums, lojalitāte, kvalitāte, ātrums u.c.

Atslēgas vārdam ir jāatbild uz jautājumiem, kas svarīgi Tavam sarunas partnerim, tādēļ, pēc iespējas, izzini cilvēku ar kuru sarunājies.
Arī sarunas laikā Tu vari uzdot jautājumu (ar ātrām, slēgtām atbildēm - jā/nē un tml.). Sarunas laikā Tu vari vērot viņa reakciju, pamanot, kas šķiet būtisks un, kas garlaiko. No atbildēm un reakcijām, pielāgo savu stāstu. Sagatavo jau iepriekš vairākas viena stāsta versijas (biežāk, pamainot piemēru - aprakstošo situāciju, ko Tu spēj atrisināt)

Un galvenais - atstāj savu ego mājās. Esi ieinteresēts sarunu biedrā un neaizraujies ar sevis slavināšanu. Esi vienkāršs un atvērts.

5. Iedvesmojies no labām runām
Paklausies labas lifta runas, klausies, kā to dara Tev apkārtesošie. Mācies gan no labajiem, gan sliktajiem piemēriem.
Lūk, piemērs, kā es mēdzu stāstīt par savu uzņēmumu. Šis ir 90 sekundēm.
Sveiki, mani sauc Aija un esmu uzņēmuma "Runas Rāmis" izveidotāja un vadītāja. Ziniet, iepriekš esmu strādājusi dažādu departamentu vadībā. Un Jūs jau zināt, ka vadītājam nākas daudz strādāt ar savu cilvēku attīstību. Tad nu lūk, es arī meklēju dažādas apmācības saviem darbiniekiem. Un tiešām atradu brīnišķīgas mācības. Tajās bija ļoti zinoši pasniedzēji, pareiza un laba teorija, precīzi piemeklēti praktiskie uzdevumi. Tiešām ļoti labas mācības. Tikai tad, kad paiet aptuveni mēnesis, notiek... kas? Tieši tā. Tā iedvesma un dzirkstele, ko deva mācības, pazūd. Zināšanas netiek izmantotas. Labi, ja maza daļa tiek pielietota. Jo, būsim godīgi, kurš no mums grib mainīties? Mums ir ērti darboties tā, kā esam pieraduši. Un tad man, kā vadītājam ir sajūta, ka nauda izmesta vējā un budžets izmantots nelietderīgi.
Es meklēju risinājumu un to arī atradu. Ziniet kur? Savā otrajā dzīvē. Es jau 20 gadus esmu improvizācijas teātra aktrise. Un, izrādās, šīs lietas ir apvienojamas! Pasaulē to zin jau kādu laiku un tagad esmu to ieviesusi Latvijā. Tehnikas ar kurām mēs improvizatori trenējamies, var pielāgot un izmantot tam, lai trenētu konkrētas prasmes ikvienam cilvēkam.
Līderība, cilvēkvadība, radošums jaunu produktu un projektu izstrādei, komunikācija, sadarbība. Tās visas ir prasmes kuras reāli iespējams apgūt, caur improvizācijas teātra spēlēm padarot tās par ikdienas ieradumu. Runājot zinātniskiem vārdiem - izveidot jaunus neironu savienojumus mūsu galvās. Visaktuālākā šobrīd, piemēram, ir lēmumu pieņemšana situācijās, kad nav visa informācija un atbildības uzņemšanās. Gan jau esat pamanījuši, vai ne? Lūk, izmantojot šāda veida apmācības ne tikai nauda netiek izsviesta vējā un palielinās darbinieku produktivitāte, bet pieaug arī lojalitāte un pozitīvais noskaņojums darbiniekos.

Savukārt, šis ir 30 sekundēm:
Sveiki, mani sauc Aija un es esmu apmācību uzņēmuma "Runas Rāmis" vadītāja. Esmu atradusi risinājumu nepatīkamajai situācijai, ka apmēram mēnesi pēc lieliskām darbinieku attīstības apmācībām iegūtā iedvesma ir beigusies un zināšanas netiek pielietotas. Izmantojot improvizācijas teātra tehnikas, apmācībās tiek izveidotas īstas, jaunas prasmes. Ieguldījums rezultējas ilgtermiņā uzlabotā produktivitātē. Pēc 20 improvizācijas teātrī pavadītiem gadiem varu teikt, ka jo īpaši tas palīdz līderībai, sadarbībai un komunikācijai.

Un visīsākā versija būtu šāda:

Sveiki, mani sauc Aija Iesalniece un es palīdzu satikties improvizācijas teātrim un biznesa videi, lai apmācību laikā darbnieki izveidotu reālas, jaunas prasmes savas profesionalitātes pilnveidošanai un produktivitātes uzlabošanai.


Lasīt tālāk

Emocijas sarunā

Emocijas ietekmē sarunas gaitu. Tu to zini un es to zinu.
Lielisks veids, kā to novērot ir jebkura improvizācijas teātra izrāde, kurā tiek izmantota ļoti populāra tehnika: aina trīs emocijās.
Šī tehnika ir populāra tieši tā iemesla dēļ, ka skatītājus tā uzrunā ļoti, ļoti un sajūsmas, aplausu un smieklu vētra ir garantēta.
Ainas veiksmes pamatā ir tas pats, kas jebkurai labai improvizācijas ainai - skatītājs var sevi asociēt ar to. Un emocijas ir lielisks rīks, lai ļautu skatītājam sevi asociēt ar ainu.
Kā to izmantot savā labā, ikdienā?

Kā izpaužas aina trīs emocijās:
1. Aktieri nospēlē ap minūti garu, vienkāršu, vienmuļu ainu. Bez notikumiem un emocijām
2. Akieri pavaicā publikai emociju un nospēlē to pašu vienmuļo ainu no sākuma līdz beigām, tikai šoreiz, pieliekot klāt nosaukto emociju
3. Šādi viena un tā pati aina tiek izspēlēta trīs dažādās emocijās

Rezultātā ir četras pilnīgi atšķirīgais ainas, lai arī vārdi un sižets ir nemainīgi. Atšķirība veidojas tieši emocijās, kuras piešķir saturu, jēgu un morāli konkrētajai ainai.
Pamēģini pats: pasaki vārdus : "Es šovakar palikšu mājās" - sākumā dusmīgi, tad bēdīgi un tad koķeti.
Pamanīji? Mainās pilnīgi viss.

Lai emocijas varētu veiksmīgi izmantot, tās sākumā ir jāsaprot. Katram no mums tās izpaužas dažādi. Arī sajūtam mēs tās atšķirīgi. Tev ir jāsaprot savas emocijas.
Improvizācijas teātra aktieri treniņos izmanto tehniku "Emociju orķestris", kas nozīmē, ka viena emocija Tev ir jāizdzīvo gradācijā no 1 līdz 10. No vājākās līdz pašai stiprākajai izpausmei. Kad Tu atrodi, kā emocija tevī rodas, kā Tu jūti, piemēram, bailes uz "2" un tad kāpini sajūtu un atrodi bailes uz "8" Tu sāc saprast dažādās emociju nokrāsas un izpausmes veidus.
Vēl Tu saproti, ka Tu pats vari emocijas gan kāpināt, gan arī samazināt.
Šo iemācoties, Tu arī zini, kuru emociju gribi parādīt sarunu biedram un nu jau zini, kā pie tās nokļūt un kā tā Tavā ķermenī izpaužas. Tu noteikti zini, ka emocijas nodot sarunu partnerim (tāpat kā skatītājam) var tikai tad, ja pats tās sajūti.

Emocijas ir ļoti lipīgas. Atceries, kad smējies līdzi nevis jokam, bet garšīgajiem drauga smiekliem? Un, kad kāds uz tevi sadusmojās, uzbļāva un arī Tu pats uzreiz sadusmojies? Lūk, tieši piemēri tam, kā nodot emocijas.

Atceries, emocijas vienmēr ir sajūta ķermenī. Atrodi katrai sākuma punktu. Piemēram, varbūt prieks kņud vēderā bet skumjas sākas kā kamols kaklā? Un dusmas sarauj plecus? Atrodi, kā Tavs ķermenis sajūt emociju. Pēc tam ķermenī to atrodot Tu vari apzināti palielināt konkrēto sajūtu un šādi kāpināt arī emociju.
Lūk, kā emociju atrašanos ķermenī atspoguļojuši Somu pētnieki


Lasīt tālāk

5 soļi darba un dzīves balansam: pielietojamā improvizācija tiem, kas mīl savu darbu

Kad esi ar kaut ko aizrāvies, Tu tam atdod visu savu uzmanību un enerģiju. Un viegli ir nepamanīt, ka Tu dod arvien vairāk un vairāk gan laiku, gan enerģiju. Tomēr, šī ir divvirzienu šoseja un atdoto laiku un enerģiju nepieciešams arī saņemt atpakaļ.
Jau labu laiku ir vispārzināma dzīves balansa formula : 8-8-8.
8h miega, 8h obligāto ikdienas darbu, 8h prieka, atpūtas un laika sev.

Kad aizraujamies ar darbu, ko mīlam, sanāk aizmirst par pārējo laiku. Bet organisma vajadzība pēc tā nekur nepazūd.
Lūk, kādēļ gadās 'izdegt' darbā, kuru mīli.




Ko darīt
Iespējams esi pamanījis, ka pat apzināti izvēloties - "tā, no šodienas es ieviesīšu balansu savā dzīvē" bieži šī apņemšanās ātri pazūd. Turklāt, iemesli ir pavisam argumentēti un loģiski. Tā notiek, jo pārmaiņu radīšana prasa nepārtrauktu praksi un atkārtošanu.

Labā ziņa ir tā, ka spēlējot spēles ir nepieciešamas vien 10-20 reizes, lai izveidotu jaunu ieradumu. Tajā pat laikā, vienkārši to atkārtojot, nepieciešams līdz pat 400 reizēm*

Izmantojot pielietojamo improvizāciju, mēs spēļu un improvizācijas tehniku veidā trenējam sekojošas pramses:

  1. Klātesamību
Esot klātesošs, Tu kļūsti produktīvāks un vērīgāks. Tu pamani lietas, kas citkārt var aizslīdēt garām. Tu spēj reaģēt daudz ātrāk, precīzāk un efektīvāk, šādi ietaupot sev laiku, lai izdodas atrast tās 8h, kuras kvalitatīvi pavadīt ārpus darba 

2. Realitātes absolūtu pieņemšanu
Šis ir improvizācijas teātra slavenais 'Jā, un..'.
Tu skaidri apzinies visu situāciju, arī savu enerģijas un spēka daudzumu. Tu pieņem lēmumus un veido risinājumus, ņemot vērā visus apstākļus un realitāti. Tu iemācies nemelot pats sev. Tas, ko Tu ilgāku laiku izvēlēsies nepamanīt (vai savā prātā samazināt tā nozīmi) ar laiku atspēlēsies Tev kā liels, smags bumerangs pa pieri.

3. Stāstus
Apzināties, ka ir gan mans, gan citu cilvēku stāsti un viedokļi. Es ar tiem jūtos komfortabli un spēju pieņemt. Es neesmu ar to nepārtrauktā cīņā un iekšējā saspringumā, ja kaut kas nenotiek pēc manis izveidotā scenārija. Es spēju ātri pielāgoties citu radītajiem stāstiem (plāniem, scenārijiem) un tos pielāgot savām vajadzībām un iecerēm. Es spēju atlaist vaļā nepārtraukto kontroli.

4. Nezināmā pieņemšanu un emocijas

Man ir pozitīvs un atvērts skats uz nezināmo. Esmu brīvs, atvērts un zinātkārs. Man nerodas satraukums no nezināmā, es varu izkāpt no savas komforta zonas un gūt no tā prieku. Es atpazīstu savas emocijas, nenoliedzu tās, bet gan izdzīvoju un varu veiksmīgi pielietot.

5. Sadarbību

Es varu uzticēties kolēģiem. Es neesmu vienīgais, kas to var izdarīt. Man nav viss jādara vienam un pasaule nesabruks, ja šodien paņemšu slimības lapu. Arī mani kolēģi var uzticēties man. Es palīdzēšu, ja vajadzēs. Es pamanīšu, ja kolēģim ir jāatpūšas un draud izdegšana. Mēs uzticamies viens otram un atbalstam. Mēs neskaužam un nemeklējam vainīgos. Mēs strādājam pie risinājumiem, kas mums visiem būs veiksmīgi.

⚠️Un kā Tev sokas ar apzinātu ikdienas un darba balansu? Cik dienas nedēļā izdodas iegūt 8-8-8?

*Dr. Karin Purvis

Lasīt tālāk

Improvizatora domāšana - īpaša spēja vai ikvienam pieejama prasme?

Ko nozīmē “Improvizatora domāšana”?
Viena no improvizācijas teātru skatītāju šaubām, ko esmu dzirdējusi visbiežāk, ir – vai tas tiešām nav iestudēts?

Šķiet neticami, ka improvizatori uz skatuves spēj radīt stāstus un notikumus, šķietami, no nekā. Vēl kāds malds ir par to, ka labam improvizatoram ir vienmēr jāstāsta joki, jācenšas būt smieklīgam.

Patiesība ir tāda, ka improvizatoram ir “vienkārši” jābūt sev pašam. Vārds “vienkārši” ne velti ir ielikts pēdiņās, jo

būt 100% autentiskam, patiešām tādam kāds Tu esi, turklāt visu acu priekšā, uz skatuves, ir viena no šausminošākajām un baisākajām pieredzēm daudzu cilvēku prātos.

Tomēr, ikviens improvizators apstiprinās, kādu prieku un absolūtu kaifu tas patiesībā rada. Tad, kad izdodas pārkāpt pāri šīm bailēm atklāties kļūst ārkārtīgi viegli un brīvi. Tieši tā ir tā maģija, kas daudziem neļauj pamest improvizācijas pasauli, kad tā ir iepazīta. Gan tiem, kas spēlē uz skatuves, gan tiem, kas pievienojas dažādām nodarbībām, kursiem un treniņiem, kuros izmanto improvizācijas teātra tehnikas.

Kādēļ tas pārsteidz un sajūsmina skatītāju?
Tieši tāpēc, ka tas ir patiess. Redzi, visu, ko var izdomāt, to skatītājs jau būs izdomājis. Bet to, kā reaģēs, domās un darbosies konkrētais aktieris, vienkārši esot viņš pats, to nevar izdomāt. Un tas pārsteidz. Savukārt, pārsteigums, bieži ved pie smiekliem (ne velti visas anekdotes beidzas ar pārsteigumu, kaut ko negadītu).

Kā tas tiek pielietots dzīvē?
Ko nozīmē “vienkārši būt sev pašam”? Manā iztēlē tas ir kaut kas ļoti līdzīgs meditācijai. Meditācija nozīmē būt “šeit un tagad”, šajā mirklī būt 100% kontaktā pašam ar sevi. Meditācijas mēdz būt dažādas. Patiesībā, jebkas, kas mūs ieliek absolūtā tagadnes stāvoklī (sportošana, gleznošana, muzicēšana), ir uzskatāms par meditāciju. Absolūtu klātesamību.

Tieši tās pats princips darbojas improvizācijas teātrī. Improvizatoram ir jāspēj būt absolūti klātesošam situācijā, kā arī pilnīgā kontaktā pašam ar sevi. Jāspēj būt atklātam un godīgam par savām domām, uzskatiem, asociācijām un, jāspēj acumirklī, bez sevis kritizēšanas un domas “ko gan citi padomās?” reaģēt tā, kā viņš patiesi reaģētu. Nevis tēlot, nevis izdomāt un darīt to, kas patiktu citiem vai sasmīdinātu skatītāju. Tikai patiess autentiskums.

Un tieši šajā mirklī “vienkārši” vairs nav nemaz tik vienkārši. Pirmkārt, mēs nemaz tik labi sevi nepazīstam. Otrkārt, mēs mēdzam sev mānīties. Treškārt, mēs paši sev esam vislielākie kritiķi un bremzētāji. Ceturtkārt, atverot pimro reizi nekontrolētu spontanitāti, ārā var iznākt kaut kas ne pārāk glīts. Piektkārt,... tā varētu turpināt vēl un vēl. Tādēļ par lielisku improvizatoru nekļūst vienas dienas laikā. Tas ir process, kurā mēs iemācāmies sevi saprast, sevi nebloķēt, pieņemt realitāti tādu kāda tā ir. Tai skaitā arī savus skatuves partnerus, situāciju un notikumus. Bez visiem “kā būtu, ja būtu” un “nu tad kad notiks tas, nu tad gan es iesaistīšos” un tml. replikām galvā.

Labā ziņa – šis process ir diezgan jautrs un aizraujošs. Jo to visu mēs trenējam kopā ar tādiem pašiem kā mēs. Turklāt, tas tiek darīts ar dažādu spēļu un īpašu sadarbības tehniku palīdzību.

Vislabākā ziņa - šīs metodes un spēles ir pieejamas ikvienam. Tev nav jākļūst par improvizatoru, lai spētu tās pielietot savā ikdienā (kā darbā, tā pribātajā dzīvē). Vienalga vai To sauc par – pielietojamo improvizāciju. Treniņi, kas palīdz tev kļūt klātesošam, iepazīt sevi saaudzīgā un aizraujošā veidā, iegūt jaunas prasmes un spēt pieņemt visu apkārt notiekošo tieši tādu kāds tas ir. Pēc tam, izmantojot savu pieredzi, prasmes un personību, veidot tādu rezultātu, kādu Tu vēlies!
Neapjkut, bet gan izmantot iespēju. Nenobremzēt sevi, bet gan izbaudīt procesu. Nenobīties, bet gan sasniegt vēl nesasniegto. Iedvesmot, galvenokārt, jau pats sevi! 

Kā to apgūt?
1. Vari atrast virkni ar tehnikām un spēlēm bez maksas - mūsu bloga ierakstos.
2. Vari izmantot jau esošos tiešsaistes kursus konkrētu prasmju attīstīšanai
3. Vari ar mums sazināties, lai atrastu sev vispiemērotāko

Tā ir improvizatora domāšana. Un tieši tas palīdz kā rutīnas, tā krīzes situācijās veiksmīgi veidot savu stāstu. Pieejama ikvienam.
  • apzināties
  • pieņemt
  • spontāni un kvalitatīvi reaģēt
  • izbaudīt
  • uzdrošināties
  • būt klātesošam
  • spēlēties
  • mācīties ar atvērtu prātu
Lasīt tālāk

4 izaicinājumi, kas kavē pielāgoties jauniem apstākļiem

Kas ir lielākie izaicinājumi, kad mums darbā, biznesā, arī ģimenē un attiecībās, jāatrod jauna pieeja, jauni risinājumi?
Vienvārdsakot, kad jāpielāgojas jauniem apstākļiem?
Kā droši vien nojaut no veiksmes stāstiem, TEDx runām un Džekija Čana filmām - atbilde ir mūsos pašos.
Izaicinājumi, kas mums kavē pielāgoties un izdomāt risinājumus, kur to nav, slēpjas mūsu galvās.
Kas ir šie izaicinājumi, kā tie parādās improvizācijas treniņos, un kādus jautājumus sev vērts uzdot, lai palīdzētu izaicinājumus pārvarēt - lasi tālāk :)

Izaicinājums Nr. 1. Satraukums un bailes.

Šīs burvīgās emocijas mūsu primitīvākajām smadzenēm dod ziņu, ka jācīnās par dzīvību un nāvi. Neapstrādātas, šīs emocijas liek ķermenim bēgt, cīnīties vai sastingt.

Ja mūsu drošība ir apdraudēta, mēs meklēsim drošību, nevis ilgtermiņā labāko atbildi, labāko jauno pieeju, alternatīvas un uz sadarbību vērstus, radošus risinājumus.

Satraukuma un baiļu mazināšana, it īpaši, ja tās ir spēcīgas, ir pats, pats pamats, un bez tā turpmākais darbs ļoti bieži nav iespējams.

Kur to var redzēt improvizācijā:

  • Kad grupas dalībnieks ne reizi vai mēģinājuma laikā neuznāk piedalīties ainā, vai uznāk 1-2 reizes un sēž malā uz krēsla.
  • Online vidē, skatās, bet nepiedalās, vai piedalās ļoti īsi, kad tiek uzrunāts. Parunājot atklājas, ka viņš ir nevis neieinteresēts, bet "baiļu paralizēts". Vienatnē daudz laika pavada, sevi vainojot; arī klātienē pat nedzird, ko otrs saka, jo sevī dzird skaļus, baiļu pārņemtus monologus.
  • Parasti - arī pirmais aiziet prom no mēģinājuma, nepiedalās sarunās. Pārtrauc treniņus vispār vai gadiem nāk, taču attīstās maziem, minimāliem soļiem.
Lietas, ko darām, kad esam stresā un panikā - to, cik muļķīgas tās ir, bieži saprotam tikai vēlāk :)

Jautājums, lai pārvarētu izaicinājumu:
Kā man nomierināties vai novirzīt stresu un bailes?
Kad Tavs ķermenis jūt, ka ir briesmas, un nespēj domāt loģiski un vēl neesi trenējies citādāk, vislabākais, ko vari darīt - meklēt veidus, kas neitralizē Tavu stresu veselīgākajā veidā.
  • Sports ir viens no visbiežāk ieteiktajiem veidiem visdažādākajās nozarēs, kas palīdz kontrolēt tos viltīgos stresa hormonus.
  • Tāpat arī dziļā elpošana, stiepšanās.
  • Visspēcīgākajos gadījumos, kad tiešām nespēj sevi kontrolēt, labākais risinājums ir profesionāļa atbalsts (jā, mēs runājam par psihologu. Spēcīgām, nekontrolējamām emocijām vajag spēcīgus pretspēkus.).
! Taču. Ja pa dienas vidu sportam laika nav vai jūti, ka vienkārši sakot vajag nolaist tvaiku, der meklēt novirzīšanas paņēmienus..
Improvizācijas treniņos, šobrīd arī online novērojam, ka:
  • atslēgšanās no darba/mājas ikdienas ar spēlēm, ieved slavenajā "šeit un tagad" mirklī. Tas palīdz vismaz nolaist lielāko emociju daļu un atgriezties pie risinājumu meklēšanas jau neitrālākā prātā.

Izaicinājums Nr. 2. Loģiskā domāšana.

Kad esam tikuši galā ar Lielo Stresu, ieslēdzas….
Jā, tieši tā.
Loģiskā domāšana jeb Prāts.
Loģiskā domāšana darbojas uz to, ka ieliekam pasauli kastītēs un kastītes savienojam ķēdēs.Ja šis notiek tā, tad loģiski pēc tā jāseko tam.”
Vairumu problēmu mēs esam pieraduši risināt, loģiski domājot, pēc soļiem, procedūrām, informācijas un pieredzes “kas strādā”.
Tas ir izcili!
Ļoti labi, ka mums ir šādas ķēdes.
Kāda dzīve mums būtu, ja katru reizi mums vajadzētu izdomāt, kā pateikt vārdu “galds”, siet kurpes, tīrīt zobus un cept savu rīta omleti?
Kas vēl labāk - pēc kāda laika, apgūstot loģiskās lietu sakarības, prāts var darboties teju autopilotā un mācīties jau ko jaunu uz esošā, loģiskā bāzes.
Taču tādos laikos kā šis pierādās, kāpēc loģiskā domāšana, kas ir iegājusi autopilotā, var būt kā kavēklis iešanai uz priekšu.
Kā?
Ļoti vienkārši. Ja mums pazūd kāds no loģiskās ķēdes posmiem - tiem, kas prātā, darbā, ikdienā nodrošināja kārtību - var gadīties, ka kļūstam paralizēti.
Jo prātam ir iestaigāts viens konkrēts ceļš. Jo dziļāk ceļš iestaigāts, jo grūtāk ir izprast, ka varētu pastāvēt un pat labi strādāt arī citas iespējas.
Tas rada problēmas pielāgoties, sadarboties, izdomāt radošākus risinājumus. Kas, savukārt, var radīt situācijas, kad citi aiziet biznesā, spējās pa priekšu vai tiecas sadarboties ar citiem, kuri nedomā tik loģiski; kamēr loģiskais domātājs savā attīstībā stāv uz vietas.
Trakākos gadījumos, diemzēl, stāvēšana uz vietas nozīmē regresu.

Kur to var redzēt improvizācijā:
  • Kad mēģinājuma laikā kāds no spēlētājiem labo otra atbildes, acīmredzami vada stāstu tā, kā tam “būtu jābūt”. Skatītājiem žēl pārējo komandas spēlētāju, pārējiem spēlētājiem - aizkaitinājums. Nevienam nav prieka, izņemot To Vienu Spēlētāju.
  • Jau kādu laiku spēlējušiem improvizatoriem - ainas pašiem un citiem šķiet “pliekanas”, jo viss ir pārāk loģiski saprotams, trūkst “aha!” momentu, pārsteigumu, kopīgas ziņkāres, atrodot un izpētot ko jaunu.

Jautājums, lai pārvarētu izaicinājumu:
Kā būtu, ja...?
Ir laba ziņa - tieši smadzeņu tieksme visu savienot ķēdēs un sadalīt kastēs mums var nākt palīgā, ja tai pieejam no citas puses.
Uzdodot sev pavisam nevainīgu jautājumu “Kā būtu, ja (piemēram, restorānu bizness varētu strādāt bez klātesošiem viesiem?)” mūsu smadzenes pašas grib savienot asociācijas, konceptus, risinājumus. Līdz ar to, pasapņojot un ļaujot prātam pašam atrast risinājumus, tas notiks dabiski.
Ja nu vienīgi neiedarbojas...

Izaicinājums Nr. 3. Iekšējās paš-bremzes.

Mēs esam mācīti skolās, ģimenēs, draugu vidū, darba vietās, kādas ir citu robežas, noteikumi, likumi, ko drīkst, ko nedrīkst, un diezgan labi pielāgojušies

Pat neapzinoties, un arī tas ir pilnīgi normāli.

Vecais, labais jautājums - ja visi darītu, kā gribētu, kā mēs sadarbotos, uzturētu mieru

un novestu kaut vienu lietu līdz galam?

Darboties vienotā skatījumā, vienās normās, ir bijusi vērtīga lieta.

Tomēr.

Ko tā aktivizē, kad to vairs nevajag?

Mūsu iekšējo kritiķi!

Jaunas domas, kuras nesaskan ar jau esošiem rakstītiem un nerakstītiem likumiem, esam pieraduši ikdienā bremzēt - bieži arī paši no sevis.

Atkal - labi, ka tā!

Mums nav jāsper laukā katra doma, ko domājam, katrā brīdī.

Dažreiz vīram patiesi nav jāuzzina, cik maksāja kleita, kaimiņam - kā pļautu viņa mauriņu, un draugam - kā dusmās viņu nosauci prātā.

Turklāt, mūsu atmiņā saglabājas apkaunojums, kad ļāvām sev brīvi rīkoties, darīt, pieņemt lēmumu, taču pārējie mūs noraidīja, izsmēja vai pat nācās zaudēt sev ko svarīgu.

Tāpēc gadās, ka neuzticamies paši sev, ka tiksim galā ar mūsu pašu iekšējiem dārgumiem

(oriģinālāku domāšanu, darbību), kad tie tiks izpausti.

Taču. Kad jādabū ārā no sevis labākais, ko vēl neizmantojam, kad jāizdomā, ko darīt, bez iepriekš pateiktām atbildēm, spēja sevi savaldīt un nobremzēt kļūst lieka, un tā ir jā(at)trenē.


Kur to var redzēt improvizācijā:
  • Kad mēģinājuma vai izrādes laikā kāds no komandas stāv un nenāk piedalīties ainā, jo pārāk daudz domā, ko un kā teikt un darīt būtu pareizi.
  • Bieži redzama “sastingušā geimera” poza - kad ķermenis pats velk spēlētāju uz priekšu, jo impulss ir, taču prāts nostopē un spēlētājs apstājas.
  • Ja impulss spēcīgs, var sanākt “kustīgā geimera” poza - kad cilvēks mīņājas uz vietas, kā videospēles tēls, kurš netiek cauri sienai
  • Ja tam pievienojas neveiklība, dažreiz sanāk arī tvista deja.

Izaicinājums Nr. 4. Bailes kļūdīties.

Viņš taču nekad nekļūdījās, vai ne?

Tas ir saistīts ar visiem iepriekšējiem izaicinājumiem kā cimds ar roku.
Kāpēc mēs meklējam drošību, iekļaušanos, kārtību, un nelaižam sevi uz āru?
Jo mēs negribam “būt nepareizi” vai “traki” vai “nepiedienīgi”.
Negribam, ka kāds redz, ka kļūdāmies.
Negribam paši sev atzīt, ka kļūdāmies.
Un vispār, negribam kļūdīties.
Jo veiksminieki ir tikai tie, kuri nekļūdās, vai ne?

Diemžēl, mēs aizmirstam, ka neko (un ar drošu sirdi varam teikt - tiešām Neko) dzīvē neesam iemācījušies darīt labi, ne reizi nekļūdoties.

Mums bija jāiemācās:
  • noturēt sava galva (!),
  • runāt,
  • staigāt,
  • pateikt burtu “r”,
  • siet kurpju auklas un
  • cept omleti.
Kāda ir Tava attieksme par kļūdām, kuras pieļāvi, mācoties visu augstākminēto? Un kāda - par mācīšanās procesu?

Kļūdas ir dabisks mācīšanās process. Jo tikai tā mēs varam ļaut sev smadzenēm un muskuļiem (ja, piemēram, mācāmies futbolu, tenisu, dejas) apgūt, atcerēties un nostiprināt atmiņā loģisko ķēdi, "pareizo" darīšanas veidu.

Bieži vien, tikai atgādinot sev konkrētus gadījumus, kad mācījāmies no kļūdām un beigās mums sanāca, jau izdodas iegūt veselīgāku skatu uz izaicinājumiem un noņemt vismaz vienu no trīsdesmit iekšējām bremzēm.

Taču šis ir diezgan dziļi iesēdies izaicinājums, tāpēc darbs ir lēns un pakāpenisks un jautājums nav par to, vai kādreiz šo baiļu nebūs, bet gan - kā tās mācēt vadīt. Jo, pat, ja šoreiz mācīsimies no kļūdām kā profesionāļi, sekos nākošie izaicinājumi ar nākošās pakāpes kļūdām, no kurām baidīties.

Kur to var redzēt improvizācijā:
  • Pati pirmā nodarbība, kad ir jāsvin kļūdas vingrinājumā pāros, skaļi gavilējot par kļūdu un sasitot plaukstas. Plaukstu sasišana notiek neveikli, smejoties, nedaudz svīstot no procesa pretdabiskuma. Vairāki pāri noklusē, ka ir kļūdījušies, iztiek bez plaukstu sasišanas - tā ir ērtāk.
  • Pēc pāris gadiem - labi trenēts improvizators izrādēs, mēģinājumos atkārto vienus un tos pašus tēlus, kuri “strādā”.
Jautājumi, lai pārvarētu izaicinājumu:
  1. Kā es uzzināšu, ko vēl nezinu, par idejas izpildīšanu? (no kurienes ievākšu informāciju, ko mācīšos, kam piedāvāšu sadarboties)
  2. Kāds ir mazākais mērogs, prototips vai ātrākais veids, kādā testēt, vai ideja strādā dzīvē?
  3. Kas (kādi jautājumi, attieksme, rīcība) man palīdzēs mācīties un uzlabot kļūdas, kad tās notiks?

Šis ir praktiskākais solis darbā un dzīvē, lai mazinātu bailes kļūdīties, ja šobrīd Tev vajag domāt konkrēti un "par lietu". Sagatavoties.

Otrs solis - šie 399 eiro vērtie tablešu izstrādājumi, ar kuriem Tava dzīve mainīsies uzreiz!

Atvainojamies, noliktavā vairs nav.


Ja nopietni - protams, ka šie izaicinājumi mums ir radušies daudzu gadu laikā, tāpēc arī treniņš, treniņš un treniņš ir Tas, kas ļaus arvien ātrāk un raitāk nostāties uz kājām tad, kad situācija ir haosā.

No improvizācijas prakses un pieredzes, šie četri iekšējie izaicinājumi šķiet vērtīgākie, ar kuru pārvarēšanu sākt, lai dzīve mazāk spēj izsist no līdzsvara un izaugsmes ceļa.

Kā tos trenēt - prakses laikā atradīsi un labāk, kas Tev der, sapratīsi Tu pats.

Seko līdzi Runasrāmis Facebook, lai uzzinātu, kad apskatīsim nākošos izaicinājumus, kurus apsvērt ir ne mazāk svarīgi.



Lasīt tālāk

Laiks, kad sarunas kļūst izaicinošas. Sarunas par sarunām 15.epizode

Podkāsta "Sarunas par sarunām " 15.epizode ir īpaši veltīta sociālās distancēšanās laikam, kurā sarunas ar mājiniekiem kļūst intensīvākas, savukārt ar kolēģiem – digitalizētākas.

Viesi: Elīna Biseniece un Krišjānis Berķis

Epizodes viesi ir improvizatore, pielietojamās improvizācijas trenere ar digitālā mārketinga saknēm – Elīna Biseniece un improvizators, pasākumu vadītājs un publiskās runas treneris Krišjānis Berķis.
Viņi ir gadiem trenējušies reaģēt nezināmās, negaidītās un neskaidrību pilnās situācijās, tāpat arī trenē citus cilvēkus šīm prasmēm, izmantojot improvizācijas teātra tehnikas. Vai tas ir palīdzējis viņiem un kā tas var palīdzēt Tev – šajā epizodē.
Šajā epizodē sarunājamies par:
    • Kā tikt galā ar satraukumu, stresu un emocijām
    • Kā mainās sarunas ar savējiem, ar kuriem nākas izolēties un būt kopā 24/7
    • Kā mazināt rutīnu mājinieku starpā
    • Kā veiksmīgi vadīt sarunas tiešsaistē
    • Kādas konkrētas tehnikas un spēles no improvizācijas pasaules tiek ieteiktas
    • Kāpēc kļūdas ir jāsvin un vai tas ir viegli
    • Kā nesabojāt attiecības sociālcās distancēšanās laikā
Lasīt tālāk

Improvizācijas tehnika, kā "saslēgties" ar otru cilvēku

Vai Tev ir bijusi situācija, kad nekādi neizdodas "saslēgties" ar otru cilvēku?
Viņš vai viņa saka vienu, Tu saki otru, un nu nekādi neizdodas nokļūt pie kopsaucēja, abām pusēm domājot, ka otra nedzird un neieklausās?

Ja tas notiek, piemēram, pirmajā randiņā, viss vienkārši.
Otrā randiņa vairs nebūs.

Taču ko darīt, ja kopā būs jāpavada kāds laiciņš?
Piemēram, ja strādā ar šādu cilvēku kopā projektā, darba vietā, aiziet no šīm attiecībām nav tik vienkārši.

Nebrīnies, ka to sakām (jo esam pielietojamās improvizācijas treneru komanda), taču… improvizācijas teātra tehnikas ir vislabākās šādām situācijām.

Kāpēc improvizācijas teātra tehnikas ir izcilas, lai trenētu komunikācijas spējas?

Tāpēc, ka improvizācijas teātris - tas būtībā sastāv tikai no komunikācijas. Aktieriem visbiežāk nav papildus rīku, ar kuriem veidot ainas. Ir tikai cilvēki, mikrofoni un, maksimums, 2 krēsli.
Visu, kas notiek uz skatuves, ir jārada pašiem, ar savu ķermeni, runu, sadarbību.

Izklausās izaicinoši, vai ne?
Ne par velti šo prasmi trenē gadiem.

Taču, ja netrenējies, lai uzstātos uz skatuves, arī ikdienas vajadzībām Tu noteikti vari izmantot noderīgas tehnikas, kuras trenē pamatprincipus efektīvai komunikācijai.

To Latvijā un pasaulē jau dara un darīs simtiem, tūkstošiem cilvēku :)
Izvairies no impulsiem izmantot šos vārdus ironiski. Tas, kas jātrenē - lai caur šiem vārdiem parādītos jūsu katra viedoklis, tomēr cieņpilnā veidā.
Centies virzīt sarunu vienotā gultnē - lai nebūtu tā, ka sarunājaties, izmantojot vienus un tos pašus
vārdus, tomēr runājat par 2 dažādām tēmām.

Tūlīt paskaidrosim, kā.

Lai ainas izdodos, un arī tās būtu skatītājiem interesantas, improvizācijas teātra ainas (jeb etīdes) improvizatori būvē uz konkrētiem pamatprincipiem.

Šie principi no katra grupas dalībnieka prasa:
  • vērīgu ieklausīšanos,
  • izpratni par to, ko teica ainas partneris (arī bez vārdiem!), un
  • spēju pievienot klāt ko vērtīgu, ņemot vērā visu iepriekš teikto un notikušo (jeb "Jā, un!" princips).

Kā to trenēt?

Padalīsimies ar vienkāršu tehniku, kura palīdz stiprināt komunikācijas muskuli visās 3 iepriekš minētajās spējās.
Droši izmanto šo tehniku arī ikdienas sarunās.

Improvizācijas tehnika veiksmīgākai komunikācijai


Treniņa nolūkos būs labāk, ja to pirmās reizes praktizēsi kopā ar kādu - draugu, otro pusīti, arī kolēģiem, kuri ir atvērti šim vingrinājumam.
Pēc tam, lēnām vari iekļaut šo principu ikdienas sarunās, vērot, kas mainās sarunu biedra atbildē, iesaistē.
Kas jādara:
  • Sāc sarunu par pavisam parastu tēmu. Piemēram, pavasaris, patīkama mūzika, gards ēdiens.
  • Sarunas biedram ir jāturpina saruna, savā atbildē pasakot 3 vārdus (vai vairāk!), kurus Tu izmantoji iepriekšējā teikumā.
  • Šādi turpināt sarunu, katram sakot pārmaiņus vienu teikumu, kurā ir 3 vārdi no pēdējās sarunu biedra atbildes.
  • Kad vairs neredzat dabisku turpinājumu vai šķiet, ka saruna jau izsmelta, beidzat vingrinājumu - vai sākat jaunu tēmu!
Kas jāievēro:
  • Tēmai jābūt neitrālai, vieglai. Saucamajai “small talk”.
  • Vārdiem var mainīties galotnes.
  • Sākumā sarunas var risināties neveikli. Tas ir normāli.
  • Centies virzīt sarunu vienotā gultnē - lai nebūtu tā, ka sarunājaties, izmantojot vienus un tos pašus vārdus, tomēr runājat par 2 dažādām tēmām. 
  • Izvairies no impulsiem izmantot šos vārdus ironiski. Tas, kas jātrenē - lai caur šiem vārdiem parādītos jūsu katra viedoklis, tomēr cieņpilnā veidā.

    Piemēri sarunas sākumam ar šo tehniku
    Sarunas partneris 1: “Man patīk pastaigas pa parku pavasarī, kad tieši sāk plaukt ziedi kokos.”
    Sarunas partneris 2: “Jā, pastaigas, kad plaukst ziedi kokos, tik ļoti patīk arī manām putekšņu alerģijām.”

    Kāpēc šī atbilde nav vēlama:
    Tā pirmajam sarunas partnerim liek justies kā muļķim, īsumā.
    Sīkāk skaidrojot - sarunas partneris tēmu sāka par pavasari, pastaigām pa parku un koku ziedēšanu. Sajūta, kas ir sākta, ir patīkamā virzienā.

    Ar šo atbildi, kas ir piemērā augstāk, mēs virzītu sarunu nevis par pastaigām, patīkamo, bet Sarunas partneri 2 un alerģijām, turklāt izmantojot vārdus negatīvākā kontekstā.

    Šādā veidā atbildētājs netieši norāda Sarunas partnerim 1 - tas, ko sāki Tu, nav tik vērts. Tagad pievērsīsimies šai, labākai tēmai.
    Šāda izvēle ir tieši pretēja tam, lai virzītos laba saruna.

    Cieņpilna atbilde var izskatīties, piemēram, šādi.
    Sarunas partneris 1: “Man patīk pastaigas pa parku pavasarī, kad tieši sāk plaukt ziedi kokos.”
    Sarunas partneris 2: “Jā, pastaigas, kad zied koki, ir tik patīkamas, jo viss smaržo, cilvēki arī apkārt smaida, pasaule it kā atdzīvojas.”

    Vai arī šādi:
    Sarunas partneris 2: “Vai nav fascinējoši, ka ziedu smarža kokos var pavasarī uzlabot garastāvokli, pat pēc ilgas darba dienas!”

    Ar laiku, šo praktizējot un ieviešot ikdienas sarunās arvien dabiskāk, pamanīsi, ka sarunas biedri jūtas vairāk sadzirdēti un arvien biežāk tiecas uz sarunu tieši pēc Tevis.

    Lai veicas komunikācijas treniņā!

    Blogs tapis, sadarbībā ar Komunikācijas kursu "Improvizācija veiksmīgai komunikācijai" ar Aiju Iesalnieci.



Lasīt tālāk

Pētījums: improvizācijas treniņi samazina uztraukumu

Kas
Pavisam nesen, 10.jūlijā, Somijas zinātnieki prezentēja pētījumu, kurā, izmantojot Trier sociālā stresa testu un izvērtējot dalībnieku psiholoģiskās un fizioloģiskās izmaiņas, pārbaudīja vai improvizācijas treniņi samazina uztraukumu un stresu universitātes pasniedzējiem un studentiem. Bez jau minētā stresa testa tikai pētīts arī pārliecības par sevi izmaiņas pēc improvizācijas treniņiem.
Precīzāk ar izmantotajām metodēm un rezultātiem vari iepazīties šeit.
Kāpēc
Pasniedzēju uzstāšanās studentu auditorijas priekšā ir cieši saistīta ar uztraukuma un stresa sajūtām, jo katrā uzstāšanās reizē viņš tiek gan vērtēts, gan arī ir iespējamas neparedzētas situācijas un jautājumi, kur nākas reaģēt nekavējoties. Tīri cilvēcīgi tas ikvienā rada iekšēju stresu, pat ja ārēji to nemanām. Tieši tāpat ir studentiem, prezentējot savus darbus vai atbildot uz eksāmena jautājumiem.
Improvizatoriem nākas saskarties ar šiem pašiem izaicinājumiem uz skatuves: darbojoties ar to informāciju ko viņi zina, reaģējot nekavējoties gan uz ārējiem apstākļiem, gan veidojot sociālo mijiedarbību ar citiem aktieriem un skatītājiem.

Tika izvirzīta hipotēze, ka, tā kā šīs prasmes tiek attīstītas un pilnveidotas improvizācijas treniņos, tad šādi treniņi, varētu palīdzēt arī mazināt satraukumu citu profesiju pārstāvjiem (šajā gadījumā - pasniedzējiem, studentiem). Citiem vārdiem sakot, tika zinātniski pārbaudīta pielietojamā improvizācija.


Pētījuma dalībniekiem tika doti divi uzdevumi:
1) 5 minūšu nesagatavota runa (par sevi, kādēļ esmu labākais kandidāts kādam amatam un tml.)
2) matemātisks uzdevums (skaitīt atpakaļ - vai nu no 6537, atņemot 13; vai arī no 5674, atņemot 7)
Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās. Abām tika doti šie uzdevumi vispirms pirmo reizi un, pēc noteikta laika, atkārtoti. Vienai grupai starplaikā bija improvizācijas treniņi, otrai nē.

Secinājumi
Šis pētījums parāda, ka improvizācijas treniņi var mazināt stresu pirms uzstāšanās. To apstiprina saspringuma mazināšanās sejas muskuļos un HRV rezultāti (heart rate variability / sirds ritma mainīgums). Turklāt, tieši pārliecības par sevi palielināšanās ir galvenais ieguvums, ko min arī pētījuma dalībnieki.

Noslēgumā, zinātnieki secina, ka
improvizācijas treniņi, kas vērsti uz spēju reaģēt neparedzamās situācijās un pielāgoties mainīgai videi, attīsta domāšanas veidu, kurš saistīts ar savstarpējo sadarbību un komunikāciju.

Šāds domāšanas veids uzlabo kā pasniedzēju, tā studentu spēju daudz veiksmīgāk un ātrāk pieskaņoties sociālajai videi un veicināt veiksmīgāku mācīšanos, jaunas informācijas apguvi.

Tev ir iespēja pārbaudīt šo pētījumu arī uz sevis.


Lasīt tālāk

4 iedvesmas citāti rudenim no improvizācijas pasaules

Improvizācijas treniņi ir bijuši daudzu veiksmīgu nozares speciālistu, darītāju, uzņēmēju atbalsts viņu ceļā uz lieliem panākumiem.
Padalīsimies ar iedvesmojošiem teicieniem no improvizējošu cilvēku pasaules.
Lai drūmajā rudens laikā izdodas atrast papildus enerģijas lādiņu!


1. “Ja izturēsimies pret citiem tā, it kā viņi būtu ģēniji, dzejnieki, rakstnieki, mākslinieki, viņi par tādiem arī kļūs.” Kīts Džonstons.

Kīts Džonstons (Keith Johnstone) ir ietekmējis lielāko daļu improvizācijas teātra pasaules, kādu to pazīstam šobrīd. Tai skaitā, arī pielietojamās improvizācijas treniņus, tāpēc šo tēmu dzirdēsi atkal un atkal, ja interesēsies par improvizāciju.
Ne par velti!

Komunikācijā ar citiem šis iedvesmas citāts var darboties kā brīnums, ja aktīvi meklēsi labo otra teiktajā, darbos, idejās, un uzsvērsi to vispirms.

Kāpēc tā?
Mēs esam tik daudz pieraduši nepārtraukti uztvert kritiku, ka dzirdēt labo dažreiz pat ir retums.
Ko tas dara ar sarunām, attiecībām?
Pat tad, ja kritika ir konstruktīva un labi domāta, tā sekunžu laikā sarunu biedram rada aizsardzības sienu, pretestību.
Taču labais momentā atbruņo sarunas partneri no aizstāvības sienas un palīdz nokļūt līdz veiksmīgākam rezultātam vieglāk.

Arī pret sevi, starp citu, ir vērts pielietot šo taktiku!
Bieži vien solis pretī labākam rezultātam ir noskaņoties, ka visu izdarīsi maksimāli labi.
Tā jau dara profesionāli atlēti, un atzīst to par labu ieradumu svarīgās spēlēs, sacensībās.

Iesakām Tev pamēģināt jau šodien!

2. “Daudz spēju, kuras iemācies improvizācijas treniņos - ātra reakcija, vērīga informācijas absorbēšana, spontanitāte - ir ļoti noderīgas biznesā. Un, protams, humors ir ļoti svarīga daļa tajā, kā komunicējam.“ Maikls Djūbins

Ja vēl nezini viņa veidoto šedevru, reklāmas video, noskaties to šeit.
Maikls Djūbins (Michael Dubin) 2012. gadā pēc improvizācijas treniņiem ASV “Second City” improvizācijas mācību centrā izveidoja savu biznesu - pa pastu piegādājamus skuvekļus augstā kvalitātē par pieejamu cenu.

4 gadus vēlāk viņš uzņēmumu pārdeva par miljardu dolāru.
Vairākās intervijās Maikls ir atzinis, ka ļoti daudz, kas no improvizācijas viņu iedvesmojis ātri un efektīvi rīkoties uzņēmējdarbībā un bruģējis ceļu uz panākumiem.

3. “(Improvizējot) Tu nevari vainot rakstniekus. Tu nevari vainot režiju. Tu nevari vainot puisi, kas filmē… Esi tikai Tu. Tu esi uz skatuves. Tev pašam ir jārīkojas, un ar to, kas Tev patiesi ir, Tu vai nu grimsti, vai peldi.” Džonatans Vinterss

Improvizācija ir komandas darbs. Arī lielākā daļa mūsu ikdienas notiek komandā - birojā, ģimenē, ar draugiem..

Tai pat laikā, komandas darbs sākas ar sevi.

Ļoti bieži treniņos redzam, ka vienkārši novirzot fokusu no tā, "ko cits ir izdarījis ne tā, kā vajag" uz "ko es šajā brīdī varu darīt pats", rezultāts vienmēr ir labāks.

Savukārt pats darītājs - apmierinātāks ar rezultātu.

Ja vēlies praktiskāku iedvesmu, balstoties uz šo citātu, mums ir vienkāršs ieteikums.

Kad pamani, ka kādu brītiņu neesi pievērsies/usies darbiem un tā vietā sanācis iegrimt baumās u.c. neproduktīvās tēmās (piemēram, diskusijās ar kolēģi Tavā galvā), mierīgi centies novirzīt fokusu un sev pajautāt:

  • Ko es varu darīt, lai šo situāciju padarītu labāku? 
  • Kas ir mana daļa, ko varu kontrolēt?
Un attiecīgi rīkoties, eksperimentēt.

4. “Kļūsti pieejams dzīvei, ja vēlies, lai tā notiek uz visiem 100%” Bils Murejs

Bils Murejs (Bill Murray) ir unikāls aktieris, komiķis un personība. Vai zināji, ka viņš savu karjeru sāka tieši ar improvizācijas teātra treniņiem?

Lai arī viņa karjera kopumā ir palikusi saistīta ar aktiermākslu, filmu veidošanu (visbiežāk viņu atpazīst no filmām “Spoku Mednieki” vai “Murkšķu diena”), Bils ir viens no cilvēkiem, kurš ir slavens ar to, ka improvizē "pa dzīvi" jeb negaidīti, piemēram:

  • parādās nepazīstamu cilvēku karaoke vakaros,
  • vada nama būvniecības atklāšanas pasākumu
  • pasniedz dzērienus kā bārmenis.
Viņam vēl joprojām nav aģenta, un viņu sazvanīt var, atstājot balss ziņu, kuru viņš noklausīsies varbūt rīt, varbūt pēc 3 mēnešiem - jo viņš visām atstātajām ziņām pievēršas tikai vairākas reizes gadā.

Ko Tu darītu, ja uz dienu dzīvotu kā Bils Murejs?
Vienkārši apsēsties un padomāt, kas šodien būtu aizraujoši, un izdarīt, cik ātri to vari, atslēdzot telefonus un ierīces, būtu izcils sākums.


Lasīt tālāk

5 iemesli, kāpēc improvizācijas tehnikas saliedē pat svešiniekus

Daudzi klātienē nav tikušies mēnešiem, un var just, ka pat ar foršāko kolektīvu sāk zust tuvība.
Vai ne?
Kopīga improvizācija ir oriģināls, aizraujošs un arī vērtīgs veids, kā saliedēties komandai.
Kādēļ un kā tas strādā? Izlasi šeit

Kā paši atklājām, ka improvizācija satuvina?

Ainas uz skatuves prasa ĻOTI lielu paļaušanos un uzticību :)

Reiz, kādā starptautiskajā improvizācijas teātra festivālā pamanījām, ka dienas beigās izveidojusies nudien cieša sadarbība, saprašanās no pusvārda un uzticēšanās... ar pilnīgiem svešiniekiem. No pilnīgi dažādām kultūrām, zemēm.
Nīderlande, Dienvidāfrika, Meksika - par tādu dažādību mēs runājam.
Turklāt, tas viss notika pāris stundu laikā, izspēlējot konkrētas un precīzas improvizācijas teātra spēles!

Iedomājies, ja tik spēcīgi strādā sadarbības spēles no improvizācijas teātra ar pilnīgiem svešiniekiem...
​Kādas sajūtas, saskaņa un iespējas paveras, ja tās spēlē kopā savējie!

Ja lasi šo un tas šķiet neticami, zemāk lasi sīkāk, kāpēc improvizācija tik tiešām spēj satuvināt.


5 iemesli, kāpēc improvizācijas spēles saliedē

1. Tiek nodarbināti visi mūsu iekšējie resursi vienlaicīgi.

Improvizācija saslēdz kopā redzi, dzirdi,iztēli, atmiņu, reakcijas spējas, spontanitāti, kustību, runu, ķermeņa valodu, mīmiku - un šis pat nav viss :) Jā, arī online vidē!

Ir grūti atrast tādu saliedēšanās veidu, kas dotu piesātinātāku pieredzi kā improvizācija. Tas ir arī iemesls, kāpēc -

2. Visi ir iekšā procesā.. Visu laiku.

Grupas aktivitātes veidotas tā, lai uzmanība ne mirkli neaizietu nekur citur. Pildot saliedēšanās aktivitātes, nav iespējams domāt ne par ko citu!

Līdz ar to, pēc nodarbības ir 100% atslēgšanās un atjaunošanās sajūta.


Lūk, ar kādu noskaņojumu šīs personālvadības komandas dāmas devās prom no nodarbības vasarā, kad varējām tikties klātienē!

3. Tvaika nolaišana caur humoru.
Vieglā, neiespiestā gaisotne, ko rada improvizācijas uzdevumi, palīdz radīt daudz smieklu un prieka.
Kā?
Improvizācija iedarbina mūsu radošos resursus, kas balstīti uz spontanitāti. Un negaidītais, spontānais, kas rodas no kolēģiem, bieži izraisa patiesus smieklus.
Smiešanās, savukārt, palīdz saglabāt labas atmiņas ar kolēģiem (pavisam nopietni - humors liek smadzenēm informāciju uztvert spēcīgāk un apstrādāt vairāk, līdz ar to, informācija, kas izraisa smieklus, paliek atmiņā labāk!), noņem stresu, un, kā visiem zināms, arī rada slaveno C vitamīnu imunitātei :)

4. Improvizācija dod kontroles sajūtu pārmaiņu laikā.
Lai arī varētu šķist pretēji (jo neviens taču nezina, kas notiks ainās, uzdevumos!), improvizācijas tehnikas ļauj dalībniekiem drošā veidā saprast, ka īstenībā taču viņi tīri labi tiek galā ar neparedzamo. Tas, savukārt, palīdz arvien drosmīgāk tikt galā ar citām pārmaiņu radītām situācijām. Un, ja nu kāds tiešām galā netiek, tad zina, ka komanda palīdzēs. Jo -

5. Improvizācija simulē un māca īstu sadarbību.
Nu jau slavenais “Jā, un” princips, ko dalībnieki mācās caur improvizācijas spēļu tehnikām, palīdz stiprināt kopā radīšanas, komandas darba kultūru.
“Jā, un” uzdevumi māca veidot komandas darbu tā, ka otram pat ir interesanti pievienot komandai savu darba daļu un redzēt, kā pārējie tai dos klāt jaunu leņķi, pavērsienu. Regulāri pildot “Jā, un” uzdevumus, pat sīkstākais mikromenedžētājs ar laiku un pacietīgu treniņu var iemācīties paļauties komandas procesam.
“Jā, un” principu ir viegli atcerēties, un rotaļīgā veidā ieviest arī ikdienas komandas darbā pēc apmācībām.


Lūk.
Improvizācijas teātra tehnikas ir ļoti piesātināts un spēcīgs rīks, ar ko ļaut komandai saliedēties un radīt kopīgas, patīkamas emocijas, kuras paliek atmiņā.

Jā, arī Zoom vai citos video konferenču rīkos :)

Improvizācijas tehnikas varēsi izmantot savas komandas saliedēšanai arī ikdienā, kā arī svinībās, pat, ja tās būs attālināti.
[ieskaties šeit]




Lasīt tālāk

3 improvizatora padomi komunikācijai

Liela daļa izvēlas improvizācijas nodarbības tieši komunikācijas prasmju uzlabošanai. Saziņa ir viena no tām prasmēm, kuras pielietojam visur - kā darbā tā privātajā dzīvē dienu no dienas. Mērķi var būt ļoti dažādi, sākot no vēlmes kļūt par brīnišķīgu publisko runātāju, turpinot ar spēju sniegt ātras un asprātīgas atbildes sarunas laikā un beidzot ar saņemšanos uzsākt sarunu ar svešinieku.

Bet, kāds improvizācijas nodarbībām ar to sakars?


Vistiešākais.

1967. gadā doktors Mehrabians veica pētījumu par to, kā prāts uztver un tulko sacītā nozīmi, un atklāja, ka ziņas interpretācijas formula ir sekojoša:

7% verbāla, 38% vokāla un 57% vizuāla.

Jā, tas nozīmē, ka patiesībā mēs vairāk sazināmies ar ķermeņa valodu nekā ar vārdiem. Mēs ar savu ķermeni pasakām tik daudz, ka to nevar nepamanīt.

Galu galā, sarunājoties ar kādu, kurš uz mums skatās tukši, monotoni uzdod jautājumus un nekad neizmano nevienu žestu, mēs ātri vien atceramies par ķermeņa valodas un balss intonācijas nozīmi.


Improvizācijas likums nr. 2 (uzreiz aiz 'jā, un...') ir 'lai arī kas notiktu, KUSTIES!'


Tieši tādēļ improvizācija ir izvēle numur viens, kad runa ir par komunikācijas kursiem, jo ​​tā jau saknē ir balstīta uz kustību. Improvizācijas vingrinājumi ne tikai stiprina to, ko mēs sakām, bet arī palielina mūsu izpratni par to, ko mēs darām, kad kaut ko sakām.

Improvizācija izaicina mūs atdzīvināt vārdus. Tāpēc nākamreiz, kad runājat ar kādu vai gatavojaties runai, ne tikai praktizējiet savus sakāmo, bet veltiet laiku arī savas ķermeņa valodas izpētei un nostiprināšanai.


Padomājiet par sekojošo:

(Tonis) Kā jūs to sakāt?

- Vai jūs esat aizkaitināts? Satraukts? Nedrošs?

(Sejas izteiksmes) Kā mēs izskatāmies, kad to sakām:

- Kāds ir jūsu acu kontakts? Vai mute ir vaļā? Vai jūsu uzacis ir uzrauktas?

(Žesti) Kāds ir tavs ķermenis?

- Ko dara tavas rokas?

- Vai tu noliecies? Šūpojies? Pilnīgi nekustīgi stāvi?

- Vai galva ir noliekta? Vai tev ir sasprindzis žoklis? Vai pirksti ir savilkti dūrē?



Kā Amy Cuddy sacīja savā TED Talk, mūsu ķermeņa valoda ne tikai veido citu uztveri par mums, bet arī to, kā mēs paši sevi redzam.




Lasīt tālāk