Pētījums: kā improvizācija ietekmē radošuma spējas

Pavisam svaigi secinājumi - tikai pirms nepilniem diviem mēnešiem, 21. aprīlī, Journal of Creativity in Mental Health jaunākajā publikācijā vācu pētnieku komanda prezentējusi rezultātus savam pētījumam.
Tajā viņi metušies izpētīt, vai un kā improvizācijas teātra tehniku treniņi palīdz radošuma spēju attīstīšanā.
Nevienu improvizatoru nepārsteigtu rezultāti!
Īsumā, jā, palīdz.

Taču kā tieši, un kāds bija pētījums?

Tātad.
Pētījumā kopumā piedalījās 58 cilvēki.
30 no tiem sešu nedēļu garumā piedalījās iknedēļas improvizācijas treniņos (bez priekšzināšanām). Viena treniņa ilgums bija divas stundas.
Paralēli tam, pārējie 28 cilvēki pārstāvēja kontrolgrupu un dzīvoja savu dzīvi bez treniņiem.

Pētnieki abām grupām pirms un pēc šīm sešām nedēļām lūdza aizpildīt anketas un aptaujas, kas mēra dalībnieku:
  • radošumu,
  • apzinātību,
  • pieņemšanu,
  • pašvērtējumu,
  • produktivitāti,
  • psiholoģisko noturību (resilience).

Visi tie dalībnieki, kuriem šo nedēļu laikā dzīvē parādījās papildus stress, tika izņemti no pētījuma.

Rezultāti? 

Improvizācijas treniņus apmeklējušai grupai pēc 6 nedēļām uzlabojās rezultāti tādās pētījumu sadaļās kā radošums un pašvērtējums.
Precīzāk: aptaujās un anketās bija iekļauti uzdevumi kuri pārbauda cilvēka spēju radīt vairākus un dažādus jaunus risinājumus problēmām. 

Paši autori komentē, ka pētījuma rezultāti rāda improvizācijas pozitīvo ietekmi uz mūsu spēju izlausties no ierastajiem uzvedības modeļiem un paskatīties uz pasauli no jauniem leņķiem.

To varam apliecināt arī mēs - šis ir viens no biežākajiem teikumiem, ko dzirdam nodarbībās :)

Otrs, par pašvērtējumu. Anketās bija sagatavoti jautājumi un uzdevumi, kas pētīja specifisku pašvērtējuma daļu - ticību sev un savām spējām. Arī šajā punktā improvizāciju apmeklējušie uzrādīja labākus rezultātus, nekā kontrolgrupa.

Pārējās sākotnēji pētītajās prasmēs, iezīmēs un spējās, rezultāti būtiski neatšķīrās (apzinātība, pieņemšana, produktivitāte, psiholoģiskā noturība (resilience).).

Protams, mēs paši labprāt uzzinātu, tieši kādi uzdevumi dalībniekiem bijuši improvizācijas nodarbībās.
Kāpēc?
Improvizācijas uzdevumu ir daudz, un rezultātus arī, piemēram, pārējās pētījuma sadaļās un prasmēs var būt ietekmējis tas, ko tieši šie dalībnieki ir darījuši nodarbībās.

Tāpat arī jāņem vērā, ka šis ir bijis tikai viens pētījums ar salīdzinoši mazu dalībnieku skaitu. Pētījumu ēra improvizācijā ir tikai sākusies.

Tomēr ir prieks, ka pasaulē arien vairāk parādās pierādījumi tam, ko katrs improvizators ir izjutis uz savas ādas - regulāri, precīzi mērķēti improvizācijas treniņi attīsta dzīvē noderīgas spējas, kuras sākumā šķiet neiespējami attīstīt.

Kā tas iespējams?
Improvizācijas treniņi notiek, maksimāli iedarbinot visu mūsu potenciālu - vienlaicīgi savienojot darbībā gan ķermeni, gan prātu, gan runu. Arī iztēli.

Līdz ar to, caur spēli mēs iemācāmies, ka:
  1. jā, mūsos mīt liels potenciāls,
  2. īstenībā mēs labi vien tiekam galā ar neparedzētām situācijām,
  3. un prāts ar ķermeni vienmēr glabā neskaitāmas iespējas, no kurām tikai jāizvēlas, kad pienācis laiks spontāni rīkoties un domāt jaunus risinājumus.
Lasīt tālāk

Pētījums: improvizācijas treniņi samazina uztraukumu

Kas
Pavisam nesen, 10.jūlijā, Somijas zinātnieki prezentēja pētījumu, kurā, izmantojot Trier sociālā stresa testu un izvērtējot dalībnieku psiholoģiskās un fizioloģiskās izmaiņas, pārbaudīja vai improvizācijas treniņi samazina uztraukumu un stresu universitātes pasniedzējiem un studentiem. Bez jau minētā stresa testa tikai pētīts arī pārliecības par sevi izmaiņas pēc improvizācijas treniņiem.
Precīzāk ar izmantotajām metodēm un rezultātiem vari iepazīties šeit.
Kāpēc
Pasniedzēju uzstāšanās studentu auditorijas priekšā ir cieši saistīta ar uztraukuma un stresa sajūtām, jo katrā uzstāšanās reizē viņš tiek gan vērtēts, gan arī ir iespējamas neparedzētas situācijas un jautājumi, kur nākas reaģēt nekavējoties. Tīri cilvēcīgi tas ikvienā rada iekšēju stresu, pat ja ārēji to nemanām. Tieši tāpat ir studentiem, prezentējot savus darbus vai atbildot uz eksāmena jautājumiem.
Improvizatoriem nākas saskarties ar šiem pašiem izaicinājumiem uz skatuves: darbojoties ar to informāciju ko viņi zina, reaģējot nekavējoties gan uz ārējiem apstākļiem, gan veidojot sociālo mijiedarbību ar citiem aktieriem un skatītājiem.

Tika izvirzīta hipotēze, ka, tā kā šīs prasmes tiek attīstītas un pilnveidotas improvizācijas treniņos, tad šādi treniņi, varētu palīdzēt arī mazināt satraukumu citu profesiju pārstāvjiem (šajā gadījumā - pasniedzējiem, studentiem). Citiem vārdiem sakot, tika zinātniski pārbaudīta pielietojamā improvizācija.


Pētījuma dalībniekiem tika doti divi uzdevumi:
1) 5 minūšu nesagatavota runa (par sevi, kādēļ esmu labākais kandidāts kādam amatam un tml.)
2) matemātisks uzdevums (skaitīt atpakaļ - vai nu no 6537, atņemot 13; vai arī no 5674, atņemot 7)
Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās. Abām tika doti šie uzdevumi vispirms pirmo reizi un, pēc noteikta laika, atkārtoti. Vienai grupai starplaikā bija improvizācijas treniņi, otrai nē.

Secinājumi
Šis pētījums parāda, ka improvizācijas treniņi var mazināt stresu pirms uzstāšanās. To apstiprina saspringuma mazināšanās sejas muskuļos un HRV rezultāti (heart rate variability / sirds ritma mainīgums). Turklāt, tieši pārliecības par sevi palielināšanās ir galvenais ieguvums, ko min arī pētījuma dalībnieki.

Noslēgumā, zinātnieki secina, ka
improvizācijas treniņi, kas vērsti uz spēju reaģēt neparedzamās situācijās un pielāgoties mainīgai videi, attīsta domāšanas veidu, kurš saistīts ar savstarpējo sadarbību un komunikāciju.

Šāds domāšanas veids uzlabo kā pasniedzēju, tā studentu spēju daudz veiksmīgāk un ātrāk pieskaņoties sociālajai videi un veicināt veiksmīgāku mācīšanos, jaunas informācijas apguvi.

Tev ir iespēja pārbaudīt šo pētījumu arī uz sevis.


Lasīt tālāk