Improvizācijas tehnika, kā "saslēgties" ar otru cilvēku

Vai Tev ir bijusi situācija, kad nekādi neizdodas "saslēgties" ar otru cilvēku?
Viņš vai viņa saka vienu, Tu saki otru, un nu nekādi neizdodas nokļūt pie kopsaucēja, abām pusēm domājot, ka otra nedzird un neieklausās?

Ja tas notiek, piemēram, pirmajā randiņā, viss vienkārši.
Otrā randiņa vairs nebūs.

Taču ko darīt, ja kopā būs jāpavada kāds laiciņš?
Piemēram, ja strādā ar šādu cilvēku kopā projektā, darba vietā, aiziet no šīm attiecībām nav tik vienkārši.

Nebrīnies, ka to sakām (jo esam pielietojamās improvizācijas treneru komanda), taču… improvizācijas teātra tehnikas ir vislabākās šādām situācijām.

Kāpēc improvizācijas teātra tehnikas ir izcilas, lai trenētu komunikācijas spējas?

Tāpēc, ka improvizācijas teātris - tas būtībā sastāv tikai no komunikācijas. Aktieriem visbiežāk nav papildus rīku, ar kuriem veidot ainas. Ir tikai cilvēki, mikrofoni un, maksimums, 2 krēsli.
Visu, kas notiek uz skatuves, ir jārada pašiem, ar savu ķermeni, runu, sadarbību.

Izklausās izaicinoši, vai ne?
Ne par velti šo prasmi trenē gadiem.

Taču, ja netrenējies, lai uzstātos uz skatuves, arī ikdienas vajadzībām Tu noteikti vari izmantot noderīgas tehnikas, kuras trenē pamatprincipus efektīvai komunikācijai.

To Latvijā un pasaulē jau dara un darīs simtiem, tūkstošiem cilvēku :)
Izvairies no impulsiem izmantot šos vārdus ironiski. Tas, kas jātrenē - lai caur šiem vārdiem parādītos jūsu katra viedoklis, tomēr cieņpilnā veidā.
Centies virzīt sarunu vienotā gultnē - lai nebūtu tā, ka sarunājaties, izmantojot vienus un tos pašus
vārdus, tomēr runājat par 2 dažādām tēmām.

Tūlīt paskaidrosim, kā.

Lai ainas izdodos, un arī tās būtu skatītājiem interesantas, improvizācijas teātra ainas (jeb etīdes) improvizatori būvē uz konkrētiem pamatprincipiem.

Šie principi no katra grupas dalībnieka prasa:
  • vērīgu ieklausīšanos,
  • izpratni par to, ko teica ainas partneris (arī bez vārdiem!), un
  • spēju pievienot klāt ko vērtīgu, ņemot vērā visu iepriekš teikto un notikušo (jeb "Jā, un!" princips).

Kā to trenēt?

Padalīsimies ar vienkāršu tehniku, kura palīdz stiprināt komunikācijas muskuli visās 3 iepriekš minētajās spējās.
Droši izmanto šo tehniku arī ikdienas sarunās.

Improvizācijas tehnika veiksmīgākai komunikācijai


Treniņa nolūkos būs labāk, ja to pirmās reizes praktizēsi kopā ar kādu - draugu, otro pusīti, arī kolēģiem, kuri ir atvērti šim vingrinājumam.
Pēc tam, lēnām vari iekļaut šo principu ikdienas sarunās, vērot, kas mainās sarunu biedra atbildē, iesaistē.
Kas jādara:
  • Sāc sarunu par pavisam parastu tēmu. Piemēram, pavasaris, patīkama mūzika, gards ēdiens.
  • Sarunas biedram ir jāturpina saruna, savā atbildē pasakot 3 vārdus (vai vairāk!), kurus Tu izmantoji iepriekšējā teikumā.
  • Šādi turpināt sarunu, katram sakot pārmaiņus vienu teikumu, kurā ir 3 vārdi no pēdējās sarunu biedra atbildes.
  • Kad vairs neredzat dabisku turpinājumu vai šķiet, ka saruna jau izsmelta, beidzat vingrinājumu - vai sākat jaunu tēmu!
Kas jāievēro:
  • Tēmai jābūt neitrālai, vieglai. Saucamajai “small talk”.
  • Vārdiem var mainīties galotnes.
  • Sākumā sarunas var risināties neveikli. Tas ir normāli.
  • Centies virzīt sarunu vienotā gultnē - lai nebūtu tā, ka sarunājaties, izmantojot vienus un tos pašus vārdus, tomēr runājat par 2 dažādām tēmām. 
  • Izvairies no impulsiem izmantot šos vārdus ironiski. Tas, kas jātrenē - lai caur šiem vārdiem parādītos jūsu katra viedoklis, tomēr cieņpilnā veidā.

    Piemēri sarunas sākumam ar šo tehniku
    Sarunas partneris 1: “Man patīk pastaigas pa parku pavasarī, kad tieši sāk plaukt ziedi kokos.”
    Sarunas partneris 2: “Jā, pastaigas, kad plaukst ziedi kokos, tik ļoti patīk arī manām putekšņu alerģijām.”

    Kāpēc šī atbilde nav vēlama:
    Tā pirmajam sarunas partnerim liek justies kā muļķim, īsumā.
    Sīkāk skaidrojot - sarunas partneris tēmu sāka par pavasari, pastaigām pa parku un koku ziedēšanu. Sajūta, kas ir sākta, ir patīkamā virzienā.

    Ar šo atbildi, kas ir piemērā augstāk, mēs virzītu sarunu nevis par pastaigām, patīkamo, bet Sarunas partneri 2 un alerģijām, turklāt izmantojot vārdus negatīvākā kontekstā.

    Šādā veidā atbildētājs netieši norāda Sarunas partnerim 1 - tas, ko sāki Tu, nav tik vērts. Tagad pievērsīsimies šai, labākai tēmai.
    Šāda izvēle ir tieši pretēja tam, lai virzītos laba saruna.

    Cieņpilna atbilde var izskatīties, piemēram, šādi.
    Sarunas partneris 1: “Man patīk pastaigas pa parku pavasarī, kad tieši sāk plaukt ziedi kokos.”
    Sarunas partneris 2: “Jā, pastaigas, kad zied koki, ir tik patīkamas, jo viss smaržo, cilvēki arī apkārt smaida, pasaule it kā atdzīvojas.”

    Vai arī šādi:
    Sarunas partneris 2: “Vai nav fascinējoši, ka ziedu smarža kokos var pavasarī uzlabot garastāvokli, pat pēc ilgas darba dienas!”

    Ar laiku, šo praktizējot un ieviešot ikdienas sarunās arvien dabiskāk, pamanīsi, ka sarunas biedri jūtas vairāk sadzirdēti un arvien biežāk tiecas uz sarunu tieši pēc Tevis.

    Lai veicas komunikācijas treniņā!

    Blogs tapis, sadarbībā ar Komunikācijas kursu "Improvizācija veiksmīgai komunikācijai" ar Aiju Iesalnieci.



Lasīt tālāk

Pētījums: improvizācijas treniņi samazina uztraukumu

Kas
Pavisam nesen, 10.jūlijā, Somijas zinātnieki prezentēja pētījumu, kurā, izmantojot Trier sociālā stresa testu un izvērtējot dalībnieku psiholoģiskās un fizioloģiskās izmaiņas, pārbaudīja vai improvizācijas treniņi samazina uztraukumu un stresu universitātes pasniedzējiem un studentiem. Bez jau minētā stresa testa tikai pētīts arī pārliecības par sevi izmaiņas pēc improvizācijas treniņiem.
Precīzāk ar izmantotajām metodēm un rezultātiem vari iepazīties šeit.
Kāpēc
Pasniedzēju uzstāšanās studentu auditorijas priekšā ir cieši saistīta ar uztraukuma un stresa sajūtām, jo katrā uzstāšanās reizē viņš tiek gan vērtēts, gan arī ir iespējamas neparedzētas situācijas un jautājumi, kur nākas reaģēt nekavējoties. Tīri cilvēcīgi tas ikvienā rada iekšēju stresu, pat ja ārēji to nemanām. Tieši tāpat ir studentiem, prezentējot savus darbus vai atbildot uz eksāmena jautājumiem.
Improvizatoriem nākas saskarties ar šiem pašiem izaicinājumiem uz skatuves: darbojoties ar to informāciju ko viņi zina, reaģējot nekavējoties gan uz ārējiem apstākļiem, gan veidojot sociālo mijiedarbību ar citiem aktieriem un skatītājiem.

Tika izvirzīta hipotēze, ka, tā kā šīs prasmes tiek attīstītas un pilnveidotas improvizācijas treniņos, tad šādi treniņi, varētu palīdzēt arī mazināt satraukumu citu profesiju pārstāvjiem (šajā gadījumā - pasniedzējiem, studentiem). Citiem vārdiem sakot, tika zinātniski pārbaudīta pielietojamā improvizācija.


Pētījuma dalībniekiem tika doti divi uzdevumi:
1) 5 minūšu nesagatavota runa (par sevi, kādēļ esmu labākais kandidāts kādam amatam un tml.)
2) matemātisks uzdevums (skaitīt atpakaļ - vai nu no 6537, atņemot 13; vai arī no 5674, atņemot 7)
Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās. Abām tika doti šie uzdevumi vispirms pirmo reizi un, pēc noteikta laika, atkārtoti. Vienai grupai starplaikā bija improvizācijas treniņi, otrai nē.

Secinājumi
Šis pētījums parāda, ka improvizācijas treniņi var mazināt stresu pirms uzstāšanās. To apstiprina saspringuma mazināšanās sejas muskuļos un HRV rezultāti (heart rate variability / sirds ritma mainīgums). Turklāt, tieši pārliecības par sevi palielināšanās ir galvenais ieguvums, ko min arī pētījuma dalībnieki.

Noslēgumā, zinātnieki secina, ka
improvizācijas treniņi, kas vērsti uz spēju reaģēt neparedzamās situācijās un pielāgoties mainīgai videi, attīsta domāšanas veidu, kurš saistīts ar savstarpējo sadarbību un komunikāciju.

Šāds domāšanas veids uzlabo kā pasniedzēju, tā studentu spēju daudz veiksmīgāk un ātrāk pieskaņoties sociālajai videi un veicināt veiksmīgāku mācīšanos, jaunas informācijas apguvi.

Tev ir iespēja pārbaudīt šo pētījumu arī uz sevis.


Lasīt tālāk

3 soļi līdz dzelzs nerviem

Bet ko gan nozīmē - "dzelzs nervi"?
Atkarībā no situācijas, tie ir cilvēki, kuri kādā nervus kutinošākā brīdī:
  • Turpina iesākto
  • Spēj kvalitatīvi noreaģēt
  • Saglabā mieru
  • Atrod risinājumu
  • Spēj iziet no situācijas kā uzvarētāji
Pētījumos pierādīts, ka lielākoties ikdienā nerviem liek kutēt publiskās uzstāšanās, negaidītas prezentācijas un nozīmīgas, bet neplānotas sarunas.


Mēs ļoti labi protam sagatavoties plānotām runām un prezentācijām.

Daudz sarežģītāk ir ar pēkšņiem uzaicinājumiem prezentēt vai nejauši satiktiem, bet svarīgiem sarunas biedriem vai negaidītiem jautājumiem publiskās runas laikā. Tomēr, arī tam ir iespējams sagatavoties. Un šo sagatavošanos sauc par spēju improvizēt.

Lūk 3 vienkārši rīki, kas palīdzēs Tev ikdienā trenēt spēju improvizēt negaidītās situācijās.

1.ASOCIĀCIJAS
Spēja ātri, spontāni un kvalitatīvi reaģēt vispirms ir atkarīga no Tavas spējas ātri, bet kontrolēti domāt.
Tehnika:
Visbiežāk šo trenē grupās, visi nostājoties aplī, uzņemot kopēju ritmu un šajā ritmā, pēc kārtas viens pēc otra, sakot vārdu, kas ir pirmā asociācija ar to, ko teica cilvēks pirms manis.
Bet Tu to vari trenēt arī individuāli. Atrodi bumbu, met to pret sienu un noķer, kad tā nāk atpakaļ. Uz katru metienu saki vienu vārdu. Šim vārdam jābūt pirmajai asociācijai, kas Tev ienāca prātā ar Tevis paša iepriekš pateikto vārdu.

2.JĀ,UN...
Lai noreaģētu kvalitatīvi, nesastingtu vai nesāktu lieki satraukties, jāspēj uzreiz pieņemt situācija tāda kāda tā ir šajā brīdī

Bezkaislīgi un ar atvērtu prātu. Bez visiem "Ja nu.." un "nevar būt".

Tehnika:
Atrodi partneri ar kuru uzspēlēt baumu spēli. Viens no jums saka neticamu faktu, otrs uzreiz sāka 'jā, un...' un papildina šo faktu ar vēl informāciju. Piemēram: 'es redzēju, ka Tavs Tēvs uzcēlis raķeti un brauks kosmosā' - 'jā, un viņš arī ņems līdz 5 līdzbraucējus, katru no savas rases'. Šādi turpiniet ar jaunām un jaunām baumām.

3. Ņem ko dod
Negaidītās situācijās vai sarunās nākas ne tikai pieņemt to kas notiek, bet arī spēt to izmantot tā, lai sasniegtu savu mērķi, pat ja iepriekš plānoto (tekstu, runu, darbību, ideju..) vairs nevar izmantot.
Tehnika:
Atrodi sarunas partneri. Stāsti viņam īstu stāstu vai notikumu no savas
dzīves. Pirms tam lūdz viņam ik pa laikam nosaukt pilnīgi nesaistītus ar šo stāstu vārdus. Tavs uzdevumus ir šos vārdus loģiski iekļaut savā stāstījumā.

Trenējot šīs vienkāršās tehnikas ikdienā Tu pamazām sevī izkopsi prasmes, kuras paglābs visnegaidītajās situācijās.

Tomēr, kopā jautrāk un, kā Tu nojaut, šī ir tikai maza daļa no lietām ko vari darīt, dodoties pretīm saviem dzelzs nerviem.

Iemācīties var tikai darot, tādēļ jau vari pievienoties mūsu online kursam: IMPROVIZĀCIJA VEIKSMĪGAI KOMUNIKĀCIJAI




Lasīt tālāk

TAVA HARISMA

Charisma, tulkojumā no grieķu valodas nozīmē - dāvana, labvēlība. Tas nozīmē, ka par harismātiskiem cilvēkiem uzskatām tādus, kuri mums kaut ko dod. Kaut ko, kas ir tajā mirklī aktuāls, svarīgs vai nozīmīgs.




Ikviens no mums spēj būt harismātisks. Ikvienam no mums ir iespējams apzināti paspilgtināt tās savas prasmes un īpašības, kas ir pamatā mūsu dabiskajam harismas veidam. Uzaicinu Tevi to uzsākt jau šodien!

Lūk, Olīvijas Hopsas Kabānes definētie četri populārākie harismas veidi:

FOKUSĒTĀ HARISMA



Ja Tev dabiski piemīt fokusētā harisma, tas nozīmē, ka esi labs un empātisks klausītājs. Tu spēj būt klātesošs sarunā un cilvēki ir gatavi Tev uzticēties. Viena no Tavām dabiskajām īpašībām ir spēja būt patiešām klātesošam sarunā. Tu esi ieinteresēts tajā, ko Tev saka. Tu to parādi kā ar ķermeņa valodu, tā ar vārdiem un mīmiku.

VIZIONĀRA HARISMA



Vizionāra harisma ir balstīta ļoti spēcīgā ticībā kaut kam konkrētam. Idejai, cilvēkam, notikumam, reliģijai, produktam u.t.t. Ja Tu patiesi esi aizrāvies ar kādu ideju un stāstot par to Tev mirdz acis un aizmirstas viss pārējais uz pasaules, tad zini, ka tajā brīdī Tev piemīt vizionāra harisma. Pamata īpašība ir ticība un aizrautība.

LABESTĪBAS HARISMA



Labestības harisma līdzinās vecāku beznosacījumu mīlestībai. Ja Tev tāda piemīt, tad Tu cilvēkiem sev blakus liec justies pieņemtiem. Viņu rīcība un statuss netiek vērtēti. Tev katrs cilvēks ir vērtīgs pats par sevi. Tu neesi nosodošs, gluži otrādi, Tu esi pieņemošs un saprotošs. Tava pamata īpašība ir rūpes par citiem. Tev ir svarīgi, lai cilvēki justos labi. Tev vienmēr pirmajā vietā būs cilvēks, nevis problēma vai materiālās lietas.
AUTORITATĪVĀ HARISMA



Autoritatīvajai harismai mēs dabiski sekojam jau no bērnības. Tā ir ļoti noderīga krīzes situācijās. Ja Tev piemīt autoritatīvā harisma, Tu esi par sevi pārliecināts, tieši tāpat, kā esi pārliecināts par to ko saki. Cilvēki Tevī klausās un tic Tavai ekspertīzei. Visdrīzāk viņi sekos baiļu, nevis iedvesmas vadīti. Pamata īpašība ir pārliecība par sevi. Autoritatīvs nenozīmē, ka šis cilvēks nepārtraukti komandē. Autoritatīvs nozīmē, ka cilvēks par sevi (savām zināšanām, rīcību) ir absolūti pārliecināts un drošs. Tas ir redzams viņa ķermeņa valodā viņa mīmikā un dzirdams vārdos.

Neviens no šiem harismas veidiem nav ne labs, ne slikts. Tāpat arī nav viena pareizā. Tie visi var un spēj aizraut cilvēkus. Tāpat kā katrs no tiem ir noderīgs dažādās situācijās. Pārlasi šos harismas veidus un padomā, kurš no tiem vislabāk atbilst Tavai personībai. Kurš izklausās pēc Tavas dabiskās pieejas sarunājoties un socializējoties? Pilnveidojot savas prasmes, vienmēr izcel un pastiprini tieši savas stiprās puses. To pašu dari ar harismu. Apzināti izvēlies pielietot savā ikdienā tās Tavas prasmes, kuras atbilst Tavam harismas veidam.

Tev nav jāizšķiras par vienu veidu. Ir normāli, ja redzi sevi katrā no šiem veidiem.


Atbildi uz sekojošiem jautājumiem:

  1. Kuru harismas veidu es jūtu kā sev tuvāko?
  2. Kuras manas īpašības par to liecina?
  3. Kādās situācijās tas visbiežāk ir novērojams?
  4. Kurā mirklī šodien es apzināti patrenēšu izmantot šo harismas veidu (šo savu īpašību)?
  5. Ko es novēroju sarunas partnerī pēc tam, kad biju izmantojis šo harismas veidu?


Lasīt tālāk

Harisma: klātesamība sarunā

Viens no visjaudīgākajiem un arī vienkāršāk izmantojamiem harismas rīkiem ir klātesamība sarunā.

Padomā, kā Tu jūties, kad Tavs sarunas partneris Tevī patiesi un ar interesi klausās. Ļauj minēt - saprasts, novērtēts, uzklausīts, cienīts. Ikviens no mums vēlas šādi justies. Tieši tādēļ, ja Tu savam sarunas partnerim parādi, ka viņa viedoklis Tev ir svarīgs un interesants, Tu pats viņa acīs kļūsi harismātisks.

Citiem vārdiem sakot, viņš vēlēsies ar Tevi sarunāties vēl. Viņš vēlēsies uzzināt arī Tavu viedokli. Un, dzirdot, ka Tevis teiktajā skan viņam svarīgi atslēgas vārdi, Tavs sarunas partneris Tev uzticēsies.

Atceries, ka charisma no grieķu valodas nozīmē dāvana? Tieši tikt uzklausītam un sadzirdētam ir dāvana, kuru Tu pasniedz sarunas partnerim, lai iegūtu viņa labvēlību.


"Viena no patiesākajām cieņas formām ir patiešām klausīties tajā, kas otram ir sakāms"

Bryant H. McGill

Ļoti bieži mēs cilvēku neklausāmies, lai sadzirdētu. Mēs klausāmies, lai pateiktu savu taisnību. Tajā kā fokusētās harismas pamata īpašība bija minēta - klātesamība. Savukārt, labestības harismai - rūpes. Abi šie harismas veidi jo īpaši pieprasa klātesošu un nevērtējošu klausīšanos.  Lai Tavs sarunas partneris zinātu, ka Tu viņā klausies, ir svarīgi, ka ik pa laikam atkārto kaut ko no tā, ko viņš ir teicis. Savukārt, lai viņš būtu pārliecināts, ka Tu viņu patiešām saproti (pārnestā nozīmē - vai jūs patiesi runājat vienā valodā), viņam ir jādzird, ka izmanto tos pašus vārdus.

Patrenē šo prasmi šodien sekojoši:

  1. Sarunājoties ar kādu, patiešām uzklausi viņu līdz galam. Neizdomā savu atbildi, pirms sarunas partneris ir beidzis runāt.
  2. Atbildot sarunas partnerim, izmanto 3 vārdus, kurus viņš ir pateicis. Šādi Tu liksi viņam saprast, ka viņš ir sadzirdēts.
Lasīt tālāk

Harisma un emocijas

Runā, ka nav nekā sliktāka par pilnīgu vienaldzību. Ne silts, ne auksts. Ne cepts, ne vārīts. Kaut kas pa vidu. Pelēks.

Savukārt, ja cilvēks izraisa emocijas, viņš izraisa arī viedokli.

Tavās interesēs ir, lai šis viedoklis virzītu cilvēku uz Tevis iecerētu rīcību. Tieši tādēļ būtiska ir spēja emocionāli saslēgties ar sarunas partneri vai publiku.


Emociju izmantošanai ir virkne dažādu treniņu. Tev šodien piedāvāju treniņu, ko izmanto mīmi. Šī tehnika ļoti precīzi palīdz izmantot ķermeņa valodu, lai nodotu vai paspilgtinātu emociju.

Tu taču zini, cilvēki no tā, ko Tu saki ar vārdiem, uztver vien 8-10%. Tieši ķermeņa valoda ir tā kuru cilvēki patiesi klausās. Un ne tikai cilvēki, arī dzīvnieki lasa mūsu ķermeņa valodu. Padomā, kad Tev Tuvojas nikns suns. Viņš klausīs Tavam "labs sunītis..." vai savu rīcību veiks, reaģējot uz Tavu ķermeņa valodu? Spēja lasīt ķermeņa valodu mums ir asinīs.


Tātad mīmu tehnika māca sekojošo. Četras pamata emocijas:


Ķermenis virzās uz augšu. Mēs izstiepjamies, zods viegli pacelts, lūpu kaktiņi uz augšu. Pat acis mazliet veras uz augšu. Nostājies spoguļa priekšā un stāsti sev kādu priecīgu ziņu. Maksimāli vērs uzmanību uz to, lai Tavs ķermenis virzītos uz augšu. tu ievērosi, ka patiesi sāc justies priecīgi. 
SKUMJAS



Ķermenis virzās uz leju. Pleci uz leju, lūpu un acu kaktiņi uz leju. Acu skatiens uz leju, rokas gar sāniem, uz leju. Pamēģini tikai iedomāties kaut ko skumju. Domā par skumjo un notupies uz grīdas. Apķer ceļgalus ar rokām, galvu noliec uz leju. Tu sajutīsi, ka patiesi paliec skumjš. Saglabā šo sajūtu, piecelies, ieskaites spogulī un pasaki to ko tikko domāji. Izstāsti skumjo stāstu. Tu dzirdēsi, ka pat Tava balss intonācija automātiski ir atšķirīga no priecīgās vai ikdienišķās.
BAILES



Ķermenis atkāpjas, virās atpakaļ. Kakls un galva mazliet atvirzās atpakaļ. Acis tramīgi skatās uz sāniem. Rokas izstiepjas uz priekšu, lai mūs it kā pasargātu no kaut kā, priekšā esoša un biedējoša. Stāsti par sevi šādā pozīcijā. Stāsti par ko tu baidies ikdienā. tu ievērosi, kā vārdu izvēle un tonis mainās. Tavs sacītais pieskaņojas emocijai un Tu to patiešām sāc sajust.
DUSMAS



Ķermenis virzās uz priekšu, pleci uz priekšu, skatiens mazliet caur pieri, stingri skatās uz priekšu. Rokas savilktas dūrēs. Pat lūpas mazliet sakniebtas, izvirzītas uz priekšu. Stāsti, par ko esi dusmīgs. Stāsti visu ko par to domā. Tu ievērosi, ka pat žesti dabiski grib virzīties uz priekšu. Tu arī sajutīsi patiesas dusmas.
Kā un kad šo pielietot:
  1. Lai emociju nodotu, tā pašam ir jāsajūt. Izmanto savu ķermeni, lai liktu sev emociju sajust tad, kad nepieciešams.
  2. Dusmas var nodot, kad vēlies iedvesmot uz rīcību. Tās nav dusmas uz cilvēku ar kuru runā, bet uz kādu trešo. Visbiežāk - problēmu vai netaisnību. Šāda dusmu nodošana var iedvesmot cīņai pret "trešo" kas ir netaisnība vai problēma.
  3. Skumjas Tu izmanto, kad vēlies būt empātisks un just līdzi kādam. Tev pat nav nekas jāsaka, ja Tava ķermeņa valoda vēstīs skumjas, cilvēks jutīsies sadzirdēts un atbalstīts. Viņš atļaus pats sev izskumt.
  4. Prieku arī izmanto, lai iedvesmotu. Parasti uz īstermiņa rīcību, uz entuziasmu, kas nepieciešams tagad. Prieku izmanto arī, lai nodotu uzslavas, pagodinājumu. Lai cilvēks justos lepns par paveikto.
  5. Bailes izmanto, lai kādam citam liktu būt uzmanīgam. Stāstot brīdinošu informāciju, tieši ķermeņa valodas izpausme liks klausītājam to uztvert nopietnāk.




Lasīt tālāk

3 improvizatora padomi komunikācijai

Liela daļa izvēlas improvizācijas nodarbības tieši komunikācijas prasmju uzlabošanai. Saziņa ir viena no tām prasmēm, kuras pielietojam visur - kā darbā tā privātajā dzīvē dienu no dienas. Mērķi var būt ļoti dažādi, sākot no vēlmes kļūt par brīnišķīgu publisko runātāju, turpinot ar spēju sniegt ātras un asprātīgas atbildes sarunas laikā un beidzot ar saņemšanos uzsākt sarunu ar svešinieku.

Bet, kāds improvizācijas nodarbībām ar to sakars?


Vistiešākais.

1967. gadā doktors Mehrabians veica pētījumu par to, kā prāts uztver un tulko sacītā nozīmi, un atklāja, ka ziņas interpretācijas formula ir sekojoša:

7% verbāla, 38% vokāla un 57% vizuāla.

Jā, tas nozīmē, ka patiesībā mēs vairāk sazināmies ar ķermeņa valodu nekā ar vārdiem. Mēs ar savu ķermeni pasakām tik daudz, ka to nevar nepamanīt.

Galu galā, sarunājoties ar kādu, kurš uz mums skatās tukši, monotoni uzdod jautājumus un nekad neizmano nevienu žestu, mēs ātri vien atceramies par ķermeņa valodas un balss intonācijas nozīmi.


Improvizācijas likums nr. 2 (uzreiz aiz 'jā, un...') ir 'lai arī kas notiktu, KUSTIES!'


Tieši tādēļ improvizācija ir izvēle numur viens, kad runa ir par komunikācijas kursiem, jo ​​tā jau saknē ir balstīta uz kustību. Improvizācijas vingrinājumi ne tikai stiprina to, ko mēs sakām, bet arī palielina mūsu izpratni par to, ko mēs darām, kad kaut ko sakām.

Improvizācija izaicina mūs atdzīvināt vārdus. Tāpēc nākamreiz, kad runājat ar kādu vai gatavojaties runai, ne tikai praktizējiet savus sakāmo, bet veltiet laiku arī savas ķermeņa valodas izpētei un nostiprināšanai.


Padomājiet par sekojošo:

(Tonis) Kā jūs to sakāt?

- Vai jūs esat aizkaitināts? Satraukts? Nedrošs?

(Sejas izteiksmes) Kā mēs izskatāmies, kad to sakām:

- Kāds ir jūsu acu kontakts? Vai mute ir vaļā? Vai jūsu uzacis ir uzrauktas?

(Žesti) Kāds ir tavs ķermenis?

- Ko dara tavas rokas?

- Vai tu noliecies? Šūpojies? Pilnīgi nekustīgi stāvi?

- Vai galva ir noliekta? Vai tev ir sasprindzis žoklis? Vai pirksti ir savilkti dūrē?



Kā Amy Cuddy sacīja savā TED Talk, mūsu ķermeņa valoda ne tikai veido citu uztveri par mums, bet arī to, kā mēs paši sevi redzam.




Lasīt tālāk