Sarunāties var arī klusējot. Podkāsta "Sarunas par sarunām" 7. epizode

Podkāsta “Sarunas par sarunām” mērķis ir iepazīstināt ar dažādām sarunu situācijām, ļaujot klausītājam mācīties no citu cilvēku sarunu veiksmīgās un arī neveiksmīgās pieredzes. “Sarunās par sarunām” mēs aicinām dažādus viesus, kuru profesionālā ikdiena ir cieši saistīta ar sarunāšanos. Podkāstā tiek apskatīti visi iespējamie sarunu veidi, sākot ar privātajām, turpinot ar klientu un ikdienas darba sarunām un beidzot ar publiskajām, lielu auditoriju priekšā.
Viesis: Ieva Brante
7.epizodes viese ir juriste, sporta entuziaste un pilsoniski aktīva sieviete: Ieva Brante.

Podkāstā uzzināsiet:
- Kas nepieciešams, lai būtu harizmātisks
- Kā sarunā savienot emocijas un patiesību
- Kā kontrolēt emocijas sarunā
- Kas raksturo produktīvu sarunu
- Vai iespējams sarunā konstatēt, ka cilvēks melo
- Kas kopīgs gaisa akrobātikas dejai un sarunai
- Kas ir “Bū” jeb “Bulciņa”

Lai lieliska klausīšanās un izdodas iegūt savai sarunu pieredzei kaut ko jaunu.

SKATIES ŠEIT


Lasīt tālāk

Dusmas un saruna. Podkāsta "Sarunas par sarunām" 8.epizode

Podkāstā "Sarunas par sarunām" viesojās cilvēki, kuru ikdiena ar sarunāšanos ir saistīta diezgan cieši. Caur viņu pieredzēm mācāmies kā sarunāties veiksmīgāk, efektīvāk un rezultatīvāk.
Iedvesmojies arī Tu!
Viesis: Ārsts - psihoterapeits Artūrs Miksons.
8.epizodes viesis ir ārsts – psihoterapeits, RSU Psihosomātiskās klīnikas virsārsts, Sarunu skolas “Lampa” nodarbības “Kāpēc Tu man besī” vadītājs – Artūrs Miksons.

Šajā epizodē sarunājamies par:
- Vai pretpoli pievelkas,
- Kā runāt ar dzīvesbiedru, ja Tev darbā bija briesmīga diena, bet dzīvesbiedram par Tava darba specifiku nav zināšanu,
- Ko nozīmē “Dusmoties sarunā konstruktīvi”,
- Vai emocijas var un vajag savaldīt,
- Kā un vai vajag sagatavoties sarunai,
- Kā neļauties sarunu partnera emocionālai manipulācijai (arī neapzinātai),
- Kādēļ svarīgi pavaicāt, pirms izdarīt secinājumus,
- Kas var nokaitināt Artūru, - Ko darīt, ja Aija met mikrofonus pa gaisu?


Lasīt tālāk

Emocijas sarunā

Emocijas ietekmē sarunas gaitu. Tu to zini un es to zinu.
Lielisks veids, kā to novērot ir jebkura improvizācijas teātra izrāde, kurā tiek izmantota ļoti populāra tehnika: aina trīs emocijās.
Šī tehnika ir populāra tieši tā iemesla dēļ, ka skatītājus tā uzrunā ļoti, ļoti un sajūsmas, aplausu un smieklu vētra ir garantēta.
Ainas veiksmes pamatā ir tas pats, kas jebkurai labai improvizācijas ainai - skatītājs var sevi asociēt ar to. Un emocijas ir lielisks rīks, lai ļautu skatītājam sevi asociēt ar ainu.
Kā to izmantot savā labā, ikdienā?

Kā izpaužas aina trīs emocijās:
1. Aktieri nospēlē ap minūti garu, vienkāršu, vienmuļu ainu. Bez notikumiem un emocijām
2. Akieri pavaicā publikai emociju un nospēlē to pašu vienmuļo ainu no sākuma līdz beigām, tikai šoreiz, pieliekot klāt nosaukto emociju
3. Šādi viena un tā pati aina tiek izspēlēta trīs dažādās emocijās

Rezultātā ir četras pilnīgi atšķirīgais ainas, lai arī vārdi un sižets ir nemainīgi. Atšķirība veidojas tieši emocijās, kuras piešķir saturu, jēgu un morāli konkrētajai ainai.
Pamēģini pats: pasaki vārdus : "Es šovakar palikšu mājās" - sākumā dusmīgi, tad bēdīgi un tad koķeti.
Pamanīji? Mainās pilnīgi viss.

Lai emocijas varētu veiksmīgi izmantot, tās sākumā ir jāsaprot. Katram no mums tās izpaužas dažādi. Arī sajūtam mēs tās atšķirīgi. Tev ir jāsaprot savas emocijas.
Improvizācijas teātra aktieri treniņos izmanto tehniku "Emociju orķestris", kas nozīmē, ka viena emocija Tev ir jāizdzīvo gradācijā no 1 līdz 10. No vājākās līdz pašai stiprākajai izpausmei. Kad Tu atrodi, kā emocija tevī rodas, kā Tu jūti, piemēram, bailes uz "2" un tad kāpini sajūtu un atrodi bailes uz "8" Tu sāc saprast dažādās emociju nokrāsas un izpausmes veidus.
Vēl Tu saproti, ka Tu pats vari emocijas gan kāpināt, gan arī samazināt.
Šo iemācoties, Tu arī zini, kuru emociju gribi parādīt sarunu biedram un nu jau zini, kā pie tās nokļūt un kā tā Tavā ķermenī izpaužas. Tu noteikti zini, ka emocijas nodot sarunu partnerim (tāpat kā skatītājam) var tikai tad, ja pats tās sajūti.

Emocijas ir ļoti lipīgas. Atceries, kad smējies līdzi nevis jokam, bet garšīgajiem drauga smiekliem? Un, kad kāds uz tevi sadusmojās, uzbļāva un arī Tu pats uzreiz sadusmojies? Lūk, tieši piemēri tam, kā nodot emocijas.

Atceries, emocijas vienmēr ir sajūta ķermenī. Atrodi katrai sākuma punktu. Piemēram, varbūt prieks kņud vēderā bet skumjas sākas kā kamols kaklā? Un dusmas sarauj plecus? Atrodi, kā Tavs ķermenis sajūt emociju. Pēc tam ķermenī to atrodot Tu vari apzināti palielināt konkrēto sajūtu un šādi kāpināt arī emociju.
Lūk, kā emociju atrašanos ķermenī atspoguļojuši Somu pētnieki


Lasīt tālāk

Harisma un emocijas

Runā, ka nav nekā sliktāka par pilnīgu vienaldzību. Ne silts, ne auksts. Ne cepts, ne vārīts. Kaut kas pa vidu. Pelēks.

Savukārt, ja cilvēks izraisa emocijas, viņš izraisa arī viedokli.

Tavās interesēs ir, lai šis viedoklis virzītu cilvēku uz Tevis iecerētu rīcību. Tieši tādēļ būtiska ir spēja emocionāli saslēgties ar sarunas partneri vai publiku.


Emociju izmantošanai ir virkne dažādu treniņu. Tev šodien piedāvāju treniņu, ko izmanto mīmi. Šī tehnika ļoti precīzi palīdz izmantot ķermeņa valodu, lai nodotu vai paspilgtinātu emociju.

Tu taču zini, cilvēki no tā, ko Tu saki ar vārdiem, uztver vien 8-10%. Tieši ķermeņa valoda ir tā kuru cilvēki patiesi klausās. Un ne tikai cilvēki, arī dzīvnieki lasa mūsu ķermeņa valodu. Padomā, kad Tev Tuvojas nikns suns. Viņš klausīs Tavam "labs sunītis..." vai savu rīcību veiks, reaģējot uz Tavu ķermeņa valodu? Spēja lasīt ķermeņa valodu mums ir asinīs.


Tātad mīmu tehnika māca sekojošo. Četras pamata emocijas:


Ķermenis virzās uz augšu. Mēs izstiepjamies, zods viegli pacelts, lūpu kaktiņi uz augšu. Pat acis mazliet veras uz augšu. Nostājies spoguļa priekšā un stāsti sev kādu priecīgu ziņu. Maksimāli vērs uzmanību uz to, lai Tavs ķermenis virzītos uz augšu. tu ievērosi, ka patiesi sāc justies priecīgi. 
SKUMJAS



Ķermenis virzās uz leju. Pleci uz leju, lūpu un acu kaktiņi uz leju. Acu skatiens uz leju, rokas gar sāniem, uz leju. Pamēģini tikai iedomāties kaut ko skumju. Domā par skumjo un notupies uz grīdas. Apķer ceļgalus ar rokām, galvu noliec uz leju. Tu sajutīsi, ka patiesi paliec skumjš. Saglabā šo sajūtu, piecelies, ieskaites spogulī un pasaki to ko tikko domāji. Izstāsti skumjo stāstu. Tu dzirdēsi, ka pat Tava balss intonācija automātiski ir atšķirīga no priecīgās vai ikdienišķās.
BAILES



Ķermenis atkāpjas, virās atpakaļ. Kakls un galva mazliet atvirzās atpakaļ. Acis tramīgi skatās uz sāniem. Rokas izstiepjas uz priekšu, lai mūs it kā pasargātu no kaut kā, priekšā esoša un biedējoša. Stāsti par sevi šādā pozīcijā. Stāsti par ko tu baidies ikdienā. tu ievērosi, kā vārdu izvēle un tonis mainās. Tavs sacītais pieskaņojas emocijai un Tu to patiešām sāc sajust.
DUSMAS



Ķermenis virzās uz priekšu, pleci uz priekšu, skatiens mazliet caur pieri, stingri skatās uz priekšu. Rokas savilktas dūrēs. Pat lūpas mazliet sakniebtas, izvirzītas uz priekšu. Stāsti, par ko esi dusmīgs. Stāsti visu ko par to domā. Tu ievērosi, ka pat žesti dabiski grib virzīties uz priekšu. Tu arī sajutīsi patiesas dusmas.
Kā un kad šo pielietot:
  1. Lai emociju nodotu, tā pašam ir jāsajūt. Izmanto savu ķermeni, lai liktu sev emociju sajust tad, kad nepieciešams.
  2. Dusmas var nodot, kad vēlies iedvesmot uz rīcību. Tās nav dusmas uz cilvēku ar kuru runā, bet uz kādu trešo. Visbiežāk - problēmu vai netaisnību. Šāda dusmu nodošana var iedvesmot cīņai pret "trešo" kas ir netaisnība vai problēma.
  3. Skumjas Tu izmanto, kad vēlies būt empātisks un just līdzi kādam. Tev pat nav nekas jāsaka, ja Tava ķermeņa valoda vēstīs skumjas, cilvēks jutīsies sadzirdēts un atbalstīts. Viņš atļaus pats sev izskumt.
  4. Prieku arī izmanto, lai iedvesmotu. Parasti uz īstermiņa rīcību, uz entuziasmu, kas nepieciešams tagad. Prieku izmanto arī, lai nodotu uzslavas, pagodinājumu. Lai cilvēks justos lepns par paveikto.
  5. Bailes izmanto, lai kādam citam liktu būt uzmanīgam. Stāstot brīdinošu informāciju, tieši ķermeņa valodas izpausme liks klausītājam to uztvert nopietnāk.




Lasīt tālāk