Klusuma nozīme sarunā

Pēdējos gados arvien vairāk pētījumi pievēršas tieši klusuma nozīmei sarunā. Klusums vairs netiek identificēts, kā vienkārši “nekas”, bet gan rīks sarunā, kurš var izteikt ļoti daudz.

Mēs visi esam pieredzējuši tās reizes, kad ir nepatīkami klusuma mirkļi sarunā. Tie mēdz būt dēļ: kauna, neveiklas situācijas, bailēm vai neziņas. Taču esam arī piedzīvojuši arī pozitīvos klusuma mirkļus, kad klusējam, kad esam pārliecināti, jūtamies komfortabli, dodam vietu refleksijai, esam mierīgi vai izrādām cieņu. Tieši šis otrais klusēšanas veids ir jaudīgs rīks komunikācijas bagātināšanai.


Iespējams zini statistiku, ka 93% no komunikācijas ir neverbāla. Tās pamatā ir Dr. Albert Mehrabian pētījums. Pārējā informācija tiek komunicēta savādākā veidā.

Daudzi no mums runā par daudz. Katrs no mums kādreiz ir centies pārlieku daudz runāt, lai izskaidrotu savu domu. Klusums mums spiež apklust un noformulēt savu sakāmo mazākā skaitā vārdu. Ironiski, taču tieši sakot tiešāk, konkrētāk un īsāk, mēs visskaidrāk varam pateikt domu.



Kā trenēt prasmi noformulēt domu īsāk

Izmēģini šo improvizācijas metodi:

1.     Paņem taimeri un uzstāti to uz 1 minūti

2.     Izvēlies tēmu, par kuru runāsi

3.     Aktivizē taimeri un runā tieši minūti

4.     Uzstādi taimeri uz 30 sekundēm

5.     Runā to pašu tēmu vēlreiz, šoreiz iekļaujoties 30 sekundēs

6.     Uzstādi taimeri uz 15 sekundēm

7.     Runā to pašu tēmu vēlreiz, šoreiz iekļaujoties 15 sekundēs

8.     Uzstādi taimeri uz 7 sekundēm

9.     Runā to pašu tēmu vēlreiz, šoreiz iekļaujoties 7 sekundēs

10.   Uzstādi taimeri uz 3 sekundēm

11.   Runā to pašu tēmu vēlreiz, šoreiz iekļaujoties 3 sekundēs

 

Jautājumi uz kuriem atbildēt pēc uzdevuma izpildes

-       Kas mainījās katrā no reizēm, kad sāki runāt par tēmu no sākuma?

-       Kura informācija pamainījās?

-       Kura informācija palika nemainīga?

-       Kā atšķīrās emocijas uzdevuma sākumā un noslēgumā?

-       Kādām situācijām savā komunikācijā tu vari izmantot šo uzdevumu?

-       Ko tu iegūsi šīm situācijām no šī uzdevuma?

 

Ja mēs klusējam, atbrīvojas vieta, lai uzklausītu un patiesi sadzirdētu savu sarunas partneri. Kad nerunājam, varam fokusēties ne tikai uz to, ko saka partneris, bet arī uz viņa ķermeņa Atceries, ka sarunas mērķis nav uzvarēt, bet gan  dalīties ar informāciju un nonākt pie lēmuma vai secinājuma. Klusēšana bieži ne tikai samazina lieko troksni, bet paātrina komunikācijas procesu.  

Klusums ir arī efektīva pārrunu stratēģija. Bieži bailēs un nepārliecinātībā cilvēki steidzas aizpildīt katru klusuma pauzi. Tas padara teikto ziņu daudz vājāku, kā arī samazina pārrunu pozīcijas. Steigā aizpildīt klusumu var gadīties, ka pārāk ātri piekāpjamies kompromisam vai savai samazinām savas pārrunu pozīcijas. Vienalga vai tas ir finanšu darījums vai lūgums pēc algas pielikuma, labs pārrunu vadītājs spēj ne tikai argumentēt savu pozīciju,, bet arī klausīties un izmantot paužu / klusuma spēku.

Ja Tu esi tas, pret kuru tiek izmantots klusuma spēks, tu sajūti spiedienu un visticamāk atklāsi kaut ko, ko sākotnēji nebiji plānojis teikt. Varas cilvēki klusumu izmanto kā stratēģiju. Piemēram, intervijās. Pieredzējis intervētājs var ļaut klusumam ievilkties, lai redzētu, kā intervējamais ar to tiks galā.

 

Kā trenēt klusēšanas prasmi sarunā

Izmēģini sekojošu metodi no pielietojamās improvizācijas:

1.     Izvēlies sarunas partneri

2.     Vienojaties par tēmu

3.     Sarunājieties

4.     Noteikums: atbildēt sarunas partnerim vari tikai pēc tam, kad pie sevis esi klusām aizskaitījis līdz 5

 

Jautājumi uz kuriem atbildēt pēc uzdevuma izpildes

-        kas mainījās sarunā?

-       Kādas emocijas Tevi pārņēma šajā uzdevumā?

-       Kas bija sarežģīti, kas bija viegli šajā uzdevumā?

-       Kādas bija Tavas domas, kamēr skaitīji līdz 5?

-       Kā šo Tu vari izmantot ikdienas sarunās?

-       Kurās ikdienas vai darba sarunās, šo pieeju izmantosi?

Tieši tāpat publiskajā runā tu esi dzirdējis par to, ka runātājam jārunā mazāk, kā auditorijai. Patiesībā zelta formula ir 20% laika runā runātājs (pasniedzējs, prezentētājs) un 80% auditorija.

Ja runas laikā runātājs ietur pauzi, viņš cenšas kaut ko uzsvērt. Ja pauze ir pavisam īsa, viņš sakārto domas par to, ko teikt tālāk. Ja pauze ir gara, runātājs vēlas, lai auditorija domā par tikko pateikto vai arī gaida kādu atbildi no auditorijas. Ilga klusuma pauze var norādīt arī to, kas runātājs sagatavo auditorijas uzmanība kādam svarīgam faktam, kas tūlīt tiks pateikts.  

Ja runātājs vēlas sagaidīt atbildi un patiesās domas no auditorijas par tēmu, viņam ir jāiztur klusuma pauze. Cilvēkiem ir dažāds domāšanas ātrums, turklāt, runātājs jau ir domājis par šo tēmu, tādēļ subjektīvi laiku, kurš auditorijai nepieciešams pārdomām, sajūt īsāku kā patiesībā tas ir nepieciešams.

Veidi, kā iesaistīt auditoriju un samazinātu savu runāšanas laiku:

-       Diskusijas

-       Jautājumi

-       Uzdevumi par tēmu

-       Refleksija

-       Lūgums pēc pieredzes

-       Jautājumu pārvirzīšana auditorijai

Lai šo izdarītu, runātājam jābūt par sevi pārliecinātam un jāpārzina tēma. Runātāji, kuri vāji pārzina tēmu vai nav pārliecināti, baidās no auditorijas iesaistes, jo nespēs kontrolēt prezentācijas laiku un diskusijā paceltās tēmas.

Praktizē šo prasmi mūsu kursā "Improvizācija veiksmīgai komunikācijai"


Komentāri

Email again:

Iepriekšējā

Pašapziņas formula Tavā komunikācijā

Nākamā

Dalīties ar šo rakstu