Ķermeņa valoda un emocijas: pētījums

Cik svarīga komunikācijā ir ķermeņa valoda un emocijas? Vai un kā tā ietekmē sarunas iznākumu? Vai un kā Tu to vari kontrolēt un izmantot?

Ķermeņa valodas nozīme: vai pārvērtēta?

 Gandrīz ikviens, kurš kaut reizi saskāries ar komunikācijas un runas treniņiem, zina Alberta Mehrabiana pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu  pētījuma rezultātu, kurš precīzi iedala, ko un kā mēs uztveram sarunas laikā. Proti, 7% vārdi, 38% balss tonis un 55% ķermeņa valoda ir tas, ko uztveram un atceramies.

Tomēr, pasaulē reti kad kaut kas ir "balts" vai "melns". Jo īpaši, kad runa ir par komunikācijas situācijām.

Atsaucoties uz augstāk minēto A.Mehrabiana pētījumu ir vērtīgi arī zināt to, kā šis pētījums noritēja. Proti: pētijuma objektiem tika uzdots tulkot savu skatījumu par ziņas jēgu. Savukārt, ziņa bija tikai viens vārds, kurš tika izteikts trīs dažādās intonācijās - pozitīva, neitrālā un negatīvā. Pētījuma objekti sākumā tulkoja ziņu no ķermeņa valodas (nedzirdot to, bet redzot ķermeni, mīmiku)  un pēc tam dzirdot arī dažādās balss intonācijas. No šī tika secināts, ka tonis ir svarīgāks par nozīmi.
Protams, sarunā tonis izsaka daudz ko un tieši tādēļ attālinātajā komunikācijā mēdz rasties dažādi pārpratumi. Tāpat arī no ķermeņa valodas un mīmikas mēs ļoti ātri varam izsecināt, kas ar cilvēku notiek.

Tomēr kā tonim, tā ķermeņa valodai būtisks ir arī konteksts. Un vārdi ir tie, kas kontekstu iedod.

Šo apkopojot, vērts atcerēties, ka ķermeņa valoda un tonis ir ļoti svarīgi, tomēr vārdi un informācija, ko sakām, nav mazāk svarīga.

Kā ķermenis un mīmika darbojas, dažādu emociju iespaidā?

Savukārt, daudz jaunāks pētījums (publicēts 2020,gada 11.augustā) vēsta vēl kādu interesantu rezultātu par ķermeņa valodu un emocijām.
Pētījuma autori: Catherine L. Reed1, Eric J. Moody, Kathryn Mgrublian, Sarah Assaad, Alexis Schey and Daniel N. McIntosh. 

Lai arī šī pētījuma pamatā bija mērķis pārbaudīt, vai un kā invaliditāte un dažādu ķermeņa disfunkciju fakts ietekmē ķermeņa valodu un tās izpausmi emocijās, iegūtais informatīvais materiāls ļoti precīzi parāda ķermeņa un emociju mijiedarbību kopumā.

“Embodiment theory” (Ķermeniskuma kognitīvā teorija) māca, ka, lai izprastu citu cilvēku emocijas, mēs izmantojam savu ķermeni un pieredzi, lai imitētu vai tulkotu informāciju no citu cilvēku ķermeņiem un sejām. Šīs teorijas loģiskais secinājums ir, ka mūsu patreizējais emocionālais stāvoklis ietekmē šo procesu un tulkojumu.

Augstāk minētajā eksperimentā uz dažādām grupām tika pārbaudītas sešas emocijas: riebums, laime, dusmas, bailes, kauns un lepnums. Nejauši atlasot dažādas situācijas, eksperimenta dalībniekiem bija šīs emocijas jāparāda, nerunājot.

Pētījumā uzskatāmi tika izdalīts, kuras emocijas vairāk tiek parādītas ar ķermeni un kuras, izmantojot sejas mīmiku.

Rezultāts: Riebumu un laimi ļoti izteikti izpauž izmantojot sejas mīmiku. Dusmas, kauns un bailes tiek izpaustas izmantojot kā seju tā ķermeni gandrīz vienlīdzīgi. Savukārt, lepnumu ļoti izteikt parāda tieši ar ķermeņa valodu. (Attēls no pētījuma)

Saite uz visu pētījumu: https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyg.2020.01961/full



Ko tas nozīmē Tavas sarunas vai runas kontekstā?

  • Kā Tu, tā arī Tavs sarunas partneris vai publika Tavas emocijas un ķermeņa valodu tulkos izejot no savas pieredzes
  • Ķermeņa valoda un emocijas ir jaudīgs rīks, kurš paspilgtina vārdus, kurus izmanto
  • Dodot pretēju informāciju vienlaicīgi (vārdi neatbilst ķermeņa valodai vai mīmikai),sarunas partneris kā patieso izvēlēsies ķermeņa valodu
  • Ja runa ir par prieku, riebumu, dusmām un kaunu - acis nemelo. Jeb citiem vārdiem sakot: to ļoti viegli nolasīt cilvēka mīmikā, pat ja ķermeņa valoda nesaka neko
  • Ne tiešā  komunikācija (e-pasti, ziņas) var būt laba izvēle situācijās, kad nevēlies nodot kādu no emocijām, kura ļoti spilgti nolasās mīmikā
Iepriekšējā
Iedvesmo caur kameras aci
Nākamā
Zemes stunda: Uzlādē savas MIKRO-VIDES DABISKĀS BATERIJAS

Nav atbilžu

Email again: