Kā noķert plūsmu

Plūsma ir termins, kurš raksturo cilvēka stāvokli, kurā laiks šķiet apstājies, ir liels enerģijas pieplūdums, psihiskie procesi darbojas ar pilnu jaudu, ir prieks un labsajūta.  (profesors Mihaly Csikszentmihalyi). Improvizācijas teātrī visā pasaulē plūsma jeb flow ir viens no būtiskākajiem notikumiem, kuru improvizators cenšas sasniegt katrā izrādē. 
Ko nozīmē "noķert plūsmu" un kā to noķert arī ikdienā, lasi tālāk.

Īsi par teoriju

Viola Spolina (teātra spēļu izveidotāja un improvizācijas teātra "māte") spontanitāti sauc par vienīgo brīdi kad cilvēks ir patiess tāds, kāds viņš ir. Bez iemācītajiem aizspriedumiem, normām un robežām. Improvizācijas teātrī šo spontanitātes brīdi mēdz piedēvēt arī plūsmai (“flow”). Tajā cilvēks nokļūst improvizācijas brīdī. Termins "plūsma" nāk no pozitīvās psiholoģijas un šo konceptu vispilnīgāk izpētījis un aprakstījis ir  ungāru izcelsmes ASV psihologs, Čikāgas universitātes profesors Mihaly Csikszentmihalyi.  "Viņš deklarēja, ka cilvēks vislabāk jūtas tieši šajā plūsmas jeb optimālās pieredzes stāvoklī (..), kurā laiks šķiet apstājies, ir liels enerģijas pieplūdums, psihiskie procesi darbojas ar pilnu jaudu, ir prieks un labsajūta. Tas, savukārt, rada motivāciju un tās iemesls ir apzinātos pārdzīvojumos, kas rodas darbības brīdī” (Zālīte,R. "Radošais potenciāls un cilvēka resursi", 2010)

 Plūsmas laikā izaicinājums ir vienlīdzīgs ar prasmi. Pārāk mazs izaicinājums veicina garlaicību, pārāk liels – satraukumu. (Yamamoto,R., Serious Fun: The Power of Improvisation for Learning and Life, 2017). Improvizators, improvizācijas teātra trupas “The Comedy store players” izveidotājs, autors, kā arī slavenā komēdiju skeča Whose Line Is It Anyway? viens no dalībniekiem Nils Mularkijs (Neil Mullarkey) plūsmu improvizācijas teātra izrādē apraksta kā daudzu viens otram sekojošu, neparedzamu momentu procesu, kura gala rezultāts ir kaut kas skaists. (Dudeck, On the Notion of Emergence: A conversation with Keith Sawyer and Neil Mullarkey 2018)

Csikszentmihalyi saka, ka plūsma nav ne laba ne slikta. Tā vienkārši ir. Plūsma var ļaut dzīvi pieredzēt daudz intensīvāk un pilnīgāk.  Ir iespējams notiekošu izjust un izprast jēgpilnāk. Plūsma var arī stiprināt mūsu izpratni par to, kas mēs esam.

Īsi par praktisko

Izprotot kā veidojas plūsma, to ir iespējams apzināti piedzīvot un paildzināt. Vienkāršiem vārdiem aprakstot, tā ir spēja kontrolēt savu apziņu. Spēja apzināties, kas ar Tevi notiek un izvēlēties to knotrolēt. Tā ir spēja gan identificēt savas domas un emocijas, gan kontrolēt to ietekmi. Kontrolējot to, kā mēs tulkojam notikumus, kas ar mums notiek un kā tie nokļūst līdz mūsu apziņai (subjektīva interpretācija par notiekošo), mēs varam ietekmēt to, cik labi jūtamies un tas ietekmē iespēju parādīties plūsmai. 

Mūsu prāts ir iekārtots tā, ka vairāk mēs mācāmies un analizējam tieši negatīvo pieredzi. Iemesls pavisam vienkāršs - analizējot negatīvo, prāts ņem vērā šo informāciju, lai nākotnē pasargātu mūs (prāta-prāt, pasargātu mūsu dzīvību. Viss, kas izraisa lielu satraukumu, negatīvas emocijas tiek uztverts kā potenciāls apdraudējums dzīvībai). Tas ietekmē to, ka arī savus lēmumus mēs pieņemam vairāk balstoties uz negatīvo nevis pozitīvo pieredzi un informāciju.

Šai, iepriekš aprakstītajai apzinātībai, ir būtiska ietekme uz plūsmas veidošanos un piedzīvošanu. 

Tā kā plūsma rodas tad, kad ir sasniedzams izaicinājums, ir būtiski identificēt, kad prāts iesaka padoties (balstoties uz negatīvo pieredzi), pirms vēl darbība ir uzsākta. Un, identificējot šo faktu savā apziņā, izprast tā iemeslus (varbūt mērķis ir pārāk izaicinošs?  varbūt situācija asociējas ar kādu līdzīgu? ) un atrisināt. 

Tātad, plūsma ir ļaušanās kādai darbībai pilnībā, pat nemanot, kā paskrien laiks. Un šai darbībai jābūt tieši tik izaicinošai, la Tevi motivētu to turpināt.

Plūsmas laikā Tu jūti aizrautību un svētlaimi, jo darbības, kurus tu dari, tajā pat laikā Tev dod arī nekavējošu pozitīvo atgriezenisko saiti (pamazām izdodas, tādēļ katrs solis uz priekšu jau ir kā balva mūsu smadzēnēm). Svarīga sastāvdaļa plūsmas radīšanai ir brīvprātīga vēlēšanās pieņemt izaicinājumu, kuru gatavojies risināt. Tieši šī sastāvdaļa padara procesu tik ļoti patīkamu. 


9 veidi, kuros var iegūt plūsmu (Csikszentmihalyi 1990):

- caur ķermeni (kustība, deja, dziedāšana, sekss ir tikai daži no piemēriem)

- caur prātu (likt sev atrisināt kādu sarežģītu uzdevumu, mīklu vai matemātisku problēmu)

- atmiņas (atceroties patīkamus mirkļus un prātā to izdzīvojot vēlreiz)

- pārdomas par filosofiskiem jautājumiem

- komunikācija (savu domu nodošana kādam citam un atskārmsme, ka esi saprsts, sadzirdēts)

- Rakstīšana (savu domu strukturēšana, organizēšana)

- visas dzīves garumā turpināt apgūt un mācīties tās lietas, kuras mums patīk

- darbs, ja tajā ir spēļošanas elementi vai darbs ir dzīves aicinājums

- vientulība (kad jūties labi vienatnē, ļaujot domām virzīties un iedziļnāties tieši taja tēmā, kas Tevi aizrauj)


9 galvenās plūsmas sastāvdaļas jeb priekšnosacījumi (Csikszentmihalyi 2008)

- uzdevums ir ārpus Tavas pieredzes, bet Tu tici, ka vari to sasniegt

- Tu vari koncenttrēt visu savu uzmanību uz uzdevuma izpildi

- mērķis ir skaidri definēts

- Tu saņem nekavējošu atgriezenisko saiti (pierādījumu, apstiprinājumu), ka izdodas

- pavadītais laiks pildot uzdevumu, skrien nemanot un neprasa piespiešanos

- Tu jūties autonoms un patstāvīgs, rīkojoties

- fokuss nav uz sevi, bet uz kaut ko ārpus sevis

- pieredzei nav laika ierobežojuma

- pieredze ir autoteliska (tās jēga ir tās darīšanā. Pieredze pati par sevi ir motivējoša, nevis kāds potenciāls ienākums vai iznākums no ārpuses ietekmē motivāciju darīt)


Labā ziņa, ikviens var sasniegt plūsmu

Lūk, daži piemēri:

- kad grafiskais dizaineris veido mājas lapas vizuālo izskatu vai logo

- rakstnieks, kurš uzraksta 2000 vārdu darbu stundas laikā

- mūziķis sacer dziesmu, kamēr brauc ar tramvaju

- slēpotājs izbrauc sarežģītu slaloma nobraucienu šķietami bez piepūles

- šefpavārs gatavo suflē

- tiek salikts Rubiks Kubiks

- Basketbola spēlētājs rāda iespaidīgus trikus

- students, kurš mācoties uzliek motivējošu mūziku uz austiņām


Vēl labāka ziņa: Tu vari praktizēt plūsmas sasniegšanu apzināti un regulāri jau tagad

Improvizācijas teātra nodarbībās visi treniņu priekšnoteikumi un uzdevumi tiek veidoti precīzi ievērojot tos pašus pamata elementus, kas nepieciešami plūsmas iegūšanai. 

Nodarbībās Tu pildi gana izaicinošus, bet tomēr sasniedzamus uzdevumus, kas rada prieka sajūtu un nekavējošu atgriezenisko saiti par to, ka ir izdevies kaut kas jauns! Katram uzdevumam ir skaidri saprotams mērķis, kas saskan ar prasmi, kuru vēlies pilnveidot. Process notiek caur sadarbību, caur trenera uzmundrinājumu un pozitīvo apstiprinājumu. Tā kā improvizācijā viss ko tu dari ir pareizi un nav iespējams kļūdīties, Tu sāc arī apgūt apzinātību caur pozitīvu pieredzi (nevis, kā prāts pieradis - caur kļūdām un nepareizi izdarīto). Un katrā nodarbībā ir iespēja iegūt pašu svarīgāko - plūsmu! Improvizatori to bieži apraksta apmēram šādi:

Aizraujoša, neparedzamu notikumu virkne, kurā Tu pazaudē laika izjūtu un jūties absolūti labi, jo.. esi radījis kaut ko jaunu un interesantu, pats pat nenojaušot, ka to spēj!

Caur improvizācijas treniņiem plūsmu iespējams ne tikai identificēt, ieslēgt un praktizēt, bet arī apgūt tās pielietojamību tieši savā ikdienā.

[aktuālākos treniņus atrodi šeit]



Iepriekšējā
6 arhetipi ceļā uz pašizaugsmi
Nākamā
Pašapziņas formula

Nav atbilžu

Email again: