Harisma un emocijas

Runā, ka nav nekā sliktāka par pilnīgu vienaldzību. Ne silts, ne auksts. Ne cepts, ne vārīts. Kaut kas pa vidu. Pelēks.

Savukārt, ja cilvēks izraisa emocijas, viņš izraisa arī viedokli.

Tavās interesēs ir, lai šis viedoklis virzītu cilvēku uz Tevis iecerētu rīcību. Tieši tādēļ būtiska ir spēja emocionāli saslēgties ar sarunas partneri vai publiku.


Emociju izmantošanai ir virkne dažādu treniņu. Tev šodien piedāvāju treniņu, ko izmanto mīmi. Šī tehnika ļoti precīzi palīdz izmantot ķermeņa valodu, lai nodotu vai paspilgtinātu emociju.

Tu taču zini, cilvēki no tā, ko Tu saki ar vārdiem, uztver vien 8-10%. Tieši ķermeņa valoda ir tā kuru cilvēki patiesi klausās. Un ne tikai cilvēki, arī dzīvnieki lasa mūsu ķermeņa valodu. Padomā, kad Tev Tuvojas nikns suns. Viņš klausīs Tavam "labs sunītis..." vai savu rīcību veiks, reaģējot uz Tavu ķermeņa valodu? Spēja lasīt ķermeņa valodu mums ir asinīs.


Tātad mīmu tehnika māca sekojošo. Četras pamata emocijas:


Ķermenis virzās uz augšu. Mēs izstiepjamies, zods viegli pacelts, lūpu kaktiņi uz augšu. Pat acis mazliet veras uz augšu. Nostājies spoguļa priekšā un stāsti sev kādu priecīgu ziņu. Maksimāli vērs uzmanību uz to, lai Tavs ķermenis virzītos uz augšu. tu ievērosi, ka patiesi sāc justies priecīgi. 
SKUMJAS



Ķermenis virzās uz leju. Pleci uz leju, lūpu un acu kaktiņi uz leju. Acu skatiens uz leju, rokas gar sāniem, uz leju. Pamēģini tikai iedomāties kaut ko skumju. Domā par skumjo un notupies uz grīdas. Apķer ceļgalus ar rokām, galvu noliec uz leju. Tu sajutīsi, ka patiesi paliec skumjš. Saglabā šo sajūtu, piecelies, ieskaites spogulī un pasaki to ko tikko domāji. Izstāsti skumjo stāstu. Tu dzirdēsi, ka pat Tava balss intonācija automātiski ir atšķirīga no priecīgās vai ikdienišķās.
BAILES



Ķermenis atkāpjas, virās atpakaļ. Kakls un galva mazliet atvirzās atpakaļ. Acis tramīgi skatās uz sāniem. Rokas izstiepjas uz priekšu, lai mūs it kā pasargātu no kaut kā, priekšā esoša un biedējoša. Stāsti par sevi šādā pozīcijā. Stāsti par ko tu baidies ikdienā. tu ievērosi, kā vārdu izvēle un tonis mainās. Tavs sacītais pieskaņojas emocijai un Tu to patiešām sāc sajust.
DUSMAS



Ķermenis virzās uz priekšu, pleci uz priekšu, skatiens mazliet caur pieri, stingri skatās uz priekšu. Rokas savilktas dūrēs. Pat lūpas mazliet sakniebtas, izvirzītas uz priekšu. Stāsti, par ko esi dusmīgs. Stāsti visu ko par to domā. Tu ievērosi, ka pat žesti dabiski grib virzīties uz priekšu. Tu arī sajutīsi patiesas dusmas.
Kā un kad šo pielietot:
  1. Lai emociju nodotu, tā pašam ir jāsajūt. Izmanto savu ķermeni, lai liktu sev emociju sajust tad, kad nepieciešams.
  2. Dusmas var nodot, kad vēlies iedvesmot uz rīcību. Tās nav dusmas uz cilvēku ar kuru runā, bet uz kādu trešo. Visbiežāk - problēmu vai netaisnību. Šāda dusmu nodošana var iedvesmot cīņai pret "trešo" kas ir netaisnība vai problēma.
  3. Skumjas Tu izmanto, kad vēlies būt empātisks un just līdzi kādam. Tev pat nav nekas jāsaka, ja Tava ķermeņa valoda vēstīs skumjas, cilvēks jutīsies sadzirdēts un atbalstīts. Viņš atļaus pats sev izskumt.
  4. Prieku arī izmanto, lai iedvesmotu. Parasti uz īstermiņa rīcību, uz entuziasmu, kas nepieciešams tagad. Prieku izmanto arī, lai nodotu uzslavas, pagodinājumu. Lai cilvēks justos lepns par paveikto.
  5. Bailes izmanto, lai kādam citam liktu būt uzmanīgam. Stāstot brīdinošu informāciju, tieši ķermeņa valodas izpausme liks klausītājam to uztvert nopietnāk.




Iepriekšējā
3 improvizatora padomi komunikācijai
Nākamā
Harisma: klātesamība sarunā

Nav atbilžu

Email again: