Emocionālā inteliģence runā

Kā sarunā spēt identificēt savas un arī sava sarunas partnera emocijas. Par ko tās liecina un kā šo informāciju izmantot?
Zinātnieki emocionālo inteliģenci definē kā “spēju identificēt un pārvaldīt savas un citu emocijas”.

Emocionālās inteliģences prasme ietver sevis un citu emociju emocionālu apzināšanos, spēju izmantot emocijas (savas un citu) un emociju pārvaldīšanu vai regulēšanu, lai tās būtu piemērotas situācijām.
Citiem vārdiem sakot - vai sarunas laikā es pamanu, kas emocionāli notiek ar mani un, kas notiek ar manu sarunas partneri?

Ir arī pierādīts, ka cilvēki ar augstāku emocionālu inteliģenci, ne tikai spēj precīzāk pielāgot savu komunikāciju, bet pat ātrāk un vieglāk apgūst jaunas valodas, jo viņi ir prasmīgāki klausītāji, spējīgi pārvaldīt paši savu uztraukumu un var viegli pielāgojas sacītā kontekstam.

Cilvēka runa sevī ietver daudz vairāk nekā tikai vārdu nozīmi.
Dažādu runas aspektu sadzirdēšana var arī sniegt noderīgu informāciju par emocijām. Faktiski, runas emocionālais saturs ir uztverams pat tad, ja izteikums ir neskaidrs vai kad klausītājs nesaprot valodu.

Lai labāk apzinātos citu emocijas, ņem vērā šādus runas vokālos elementus:

Frekvence
Balss frekvence attiecas uz cilvēku balss relatīvo augstumu vai zemumu. Sievietēm parasti ir augstāka balss kā vīriešiem. Balss augstuma vai zemuma maiņa jeb balss locīšana, rada interesi par ziņu, kas tiek teikta un notur auditorijas uzmanību. Gluži pretēji, ierobežots augstuma diapazons un balss nelocīšana parāda emociju trūkumu vai vienaldzību pret ziņu, kas tiek teikta. To sauc par monotonu balsi un tā var norādīt arī pret vienaldzību pret klausītāju

Skaļums
Skaļums ir tas, cik skaļi vai klusi cilvēks runā. Skaļums tiek izmantots, lai apzīmētu interesi, un runātāji to bieži paaugstina, argumentējot savu viedokli. Runātājs var izteikti pieklusināt balsi, atkārtojot kaut ko, kas liecinās par izsmieklu. Turklāt, balss skaļums var arī palīdzēt klausītājam identificēt runātāja emocionālo stāvokli un personību. Piemēram, cilvēks, kurš skaidri un skaļi izsaka savu viedokli, tiek uztverts kā par sevi pārliecināts, bet tas, kura balss ir klusa un gandrīz nesaprotama, var tikt tulkots kā nedrošs un nepārliecināts par sevi.

Temps
Temps ir saistīts ar ātrumu, kādā tiek nodota ziņa. Izteiksmīgākā runa ietver daudzveidīgu ātrumu, kas tiek parādīts, uzsverot dažus vārdus un ieviešot tekstā dabiskas pauzes. Lēnāks ātrums var liecināt par skumjām vai nogurumu. Salīdzinājumam, ātrāks ātrums var liecināt par uztraukumu vai dusmām. Lai tālāk interpretētu personas runas tempu, jāizmanto konteksts un sejas izteiksme.


Tonis
Tonis attiecas uz mūsu balsu emocionālo saturu vai attieksmi. Tas nav mūsu runas vārdu saturs, bet gan metode, kādā mēs sakām šos vārdus. Tas ietver pragmatisku komunikāciju, jeb to, ka vārdi var iegūt pilnīgi atšķirīgu nozīmi, kas nav saistīta ar to tradicionālo definīciju. Tonis attiecas arī uz nodomu. Piemēram, sarkasms ir nenopietns balss tonis, kas, šķiet, ir slavinošs, bet patiesībā ņirgājas. To var atšifrēt, izmantojot apkārtējo kontekstu, piemēram, kad kāds kļūdās, viņš saka: “Tas ir vienkārši lieliski! Es esmu ģēnijs!”

Šie runas elementi tiek izmantoti kopā, lai runātajam vārdam pievienotu (vai atņemtu) enerģiju un izteiksmi.
Izkopjot savas komunikācijas prasmes, var pievērst lielāku uzmanību apkārtējiem un arī savai vokālajai dažādībai, lai labāk apzinātos emocijas un palielinātu emocionālo inteliģenci.
Šo prasmju izkopšana ved pie veiksmīgāka komunikācijas iznākuma un savu personīgo komunikācijas mērķu sasniegšanas.

Šo prasmju pilnveidošana un izmantošana pieprasa arī spēju improvizēt, tādēļ Tu esi laipni aicināts pievienoties mūsu nodarbībām [improvizācija veiksmīgai komunikācijai]
Iepriekšējā
Radošuma jeb kreativitātes treniņi: kas tas ir? 
Nākamā
Baiļu detokss