Stāstu veidošanas noslēpumi

Improvizācijas stāstu veidošanas noslēpumi. Bezgalīgā stāsta metode - veids, kā hipnotizēt savu auditoriju. Uzzini ārkārtīgi vienkāršu, bet efektīvu metodi, kas uz visiem laikiem izmainīs Tavu stāstu veidošanu.
Lasīt tālāk

4 kļūdas klientu piesaistei online

Speciālisti, kuri individuāli trenē, māca un konsultē klientus, parasti savā darbā ir atbildīgi par visu – grāmatvedību, sociālo tīklu menedžmentu, uzņēmuma vadību u.t.t.

Daudzi sociālajos tīklos izvēlas informāciju likt reti vai nelikt vispār. Kā biežākie iemesli tiek minēti - pārāk daudz citu darbu, sajūta “ko tad es likšu”, "no tā nav jēgas" vai "biežāk kā vienu reizi - tā ir uzbāšanās."
Lasīt tālāk

Kāpēc Tu neko nesaki?

Vai Tu pazīsti to sajūtu, kad sapulces laikā Tev galvā ir gan idejas, gan jautājumi...bet Tu nepasaki neko. Vēl ļaunāk. To jautājumu uzdod kāds cits un pasaka arī ideju. Un vēl ļaunāk.. saņem par to atzinību un uzslavu.
Es pazīstu šo sajūtu.
Lasīt tālāk

Kā noķert plūsmu

Plūsma ir termins, kurš raksturo cilvēka stāvokli, kurā laiks šķiet apstājies, ir liels enerģijas pieplūdums, psihiskie procesi darbojas ar pilnu jaudu, ir prieks un labsajūta.  (profesors Mihaly Csikszentmihalyi). Improvizācijas teātrī visā pasaulē plūsma jeb flow ir viens no būtiskākajiem notikumiem, kuru improvizators cenšas sasniegt katrā izrādē. 
Ko nozīmē "noķert plūsmu" un kā to noķert arī ikdienā, lasi tālāk.


Lasīt tālāk

6 arhetipi ceļā uz pašizaugsmi

Autore un koučs Mendija Holgata identificē 6 arhetipus, kuros var iedalīt cilvēkus, kuri nonāk uz pašizaugsmes ceļa, bet baidās spert pirmo soli. Identificējot savu arhetipu, Tu vari ātrāk izprast savas bailes, pārvarēt tās un realizēt savu ieceri. Lasi tālāk un uzzini arī pielietojamās improvizācijas metodes, kuras izmantot treniņam tieši savam arhetipam.

Lasīt tālāk

Bailes no izdošanās

Izdošanās! Neizklausās, ka te būtu no kā baidīties, vai ne? Bet ja paskatāmies dziļāk, tieši bailes no zidošanās (nevis kļūdām vai nezidošanās) bieži ir tās, kas mūs aptur. Lasi tālāk, kāpēc tā. 
Lasīt tālāk

5 šķēršļi drosmei

Bailes rīkoties nerodas tukšumā, ne no kā. To pamatā ir vairāki šķietami sīki notikumi un elementi, kas, savienojoties kopā, veido spēcīgu barjeru mūsu ceļā uz sava sapņa sasniegšanu. Uzzini kādi un ko ar to iesākt!
Lasīt tālāk

Baiļu detokss

Kas ir bailes, kā no tām nebaidīties un 9 iemesli, kas norāda uz to, ka Tev ir nepieciešams baiļu detokss
Lasīt tālāk

Zemes stunda: Uzlādē savas MIKRO-VIDES DABISKĀS BATERIJAS

Šovakar 20:30 izslēdz gaismu un... uzlādējies kopā ar savējiem.
3 aktivitātes ar kurām uzlādēt savas mikro-vides (ģimenes, mājinieku sadarbības) baterijas, Zemes stundas laikā
Ik gadu pasaule tiek aicināta izslēgt visas elektrību patērējošās ierīces, lai ļautu Zemei uzelpot un atjaunot savas dabiskās baterijas.
Mēs aicnām Tevi šajā laikā atjaunot arī savas mirko zemeslodes dabiskās baterijas.
Lūk, 3 lietas, kuras vari darīt viens vai ar mājiniekiem, Zemesstundas laikā.
Lasīt tālāk

Improvizācija krīzē un pārmaiņās: uzņēmumiem (pētījums)

Straujas transformācijas un pieaugošās nenoteiktības apstākļos spēja improvizēt ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk. Bet kas nepieciešams improvizācijas prasmju attīstīšanai? To tālāk aprakstītā pētījuma autori (Pier Vittorio Mannucci, Davide C. Orazi, and Kristine de Valck) vairāk kā divus gadus pētīja kā darbojas un attīstas improvizatori un nāca klajā ar 3 galvenajiem novērojumiem un ieteikumiem, kurus var izmantot jebkurš uzņēmums, kurš vēlas lai viņu vadītāji un darbinieki spētu reaģēt kā improvizatori dinamiskās pārmaiņu situācijās. 
Lasīt tālāk

Harisma

Kas ir harismātisks runātājs? Vai ar harismu piedzimst, jeb to ir iespējams apgūt. Un, galu galā, kas vispār ir harisma? Tas ir ļoti populārs jautājums no daudziem, kuri vēlas uzlabot savas publiskās runas prasmes.
Lūk, dažas atbildes uz šiem jautājumiem no publiskās runas kouča un zinātnieka Dr.Džima Andersona raksta.

Lasīt tālāk

Dzirdi un SADZIRDI. Podkāsta "Sarunas par sarunām" 2. epizode

“Sarunu par sarunām” otrā podkāsta viesis ir spēkavīrs, TV personība, improvizācijas teātra aktieris, privātais treneris un, kā viņš pats sevi sauc, zāles mākslinieciskais vadītājs - Raivis Vidzis.
Saruna par to, kā ar stipru gribasspēku katrs pats var sevi attīstīt un veidot par cilvēku, kāds pats vēlas būt. Sarunāsimies par šādām tēmām:
  • Kas motivē sevi attīstīt un kā spert pirmos soļus;
  • Vai iestudēti joki palīdz sarunā ar publiku;
  • Kā saglabāt mieru pirms satraucošām situācijām un sarunām;
  • Kādēļ būtiski sarunā būt patiesam jebkurā situācijā;
  • Grāmatu un meditāciju nozīmē savas runas izkopšanā;
  • Kad vajadzētu un kad nevajadzētu izteikt savu viedokli;
  • Prasme pateikt “nē”.
Patīkamu klausīšanos!
SKATIES ŠEIT
Lasīt tālāk

Kā var runāt, ja tev nav pieredzes runāšanā? Podkāsta "Sarunas par sarunām" 1.epizode

Podkāsta “Sarunas par sarunām” mērķis ir iepazīstināt klausītājus ar dažādām sarunu situācijām un veidiem, ļaujot klausītājam mācīties no citu cilvēku sarunu pieredzes, kā veiksmīgās, tā neveiksmīgās. Sarunās par sarunām Aija aicina dažādus viesus, lai apskatītu visus iespējamos sarunu veidus, sākot ar privātajām, turpinot ar klientu un ikdienas darba sarunām un beidzot ar publiskajām, lielu auditoriju priekšā. Sarunās tiek atklāts, cik dažādi cilvēki izprot sarunas un viens otru, cik dažādi var būt motīvi un, kas ir svarīgākais, klausītājs var iepazīt cilvēkus aiz sarunām un arī pats sevi.
Viesis: Madara Aldiņa
«Saruna sākas ar klausīšanos un beidzas ar izpratni. Vidusdaļā ir jāimprovizē.»
Pirmā podkāsta viešņa ir Madara Aldiņa - sabiedrisko attiecību speciāliste un nevalstisko organizāciju projektu vadītāja. Aijas un Madaras saruna būs par:
kam būt gatavam, kad tavs bērns vaicā «kā rodas bērni?»;vienlīdzības nozīmi sarunā;manipulējošu un bravūrīgu sarunu biedru motīviem;dažādiem tēliem, kā plānu B sarežģītās sarunās.

Lai patīkama klausīšanās! SKATIES ŠEIT


Lasīt tālāk

Vienmēr zini savu "KĀPĒC". Podkāsts "Sarunas par Sarunām" 3.epizode

Podkāsta “Sarunas par sarunām” mērķis ir iepazīstināt klausītājus ar dažādām sarunu situācijām un veidiem, ļaujot klausītājam mācīties no citu cilvēku sarunu pieredzes, kā veiksmīgās, tā neveiksmīgās. Sarunās par sarunām Aija aicina dažādus viesus, lai apskatītu visus iespējamos sarunu veidus, sākot ar privātajām, turpinot ar klientu un ikdienas darba sarunām un beidzot ar publiskajām, lielu auditoriju priekšā. Sarunās tiek atklāts, cik dažādi cilvēki izprot sarunas un viens otru, cik dažādi var būt motīvi un, kas ir svarīgākais, klausītājs var iepazīt cilvēkus aiz sarunām un arī pats sevi.
Viesis: Kozmens (Mārtiņš Kozlovskis)
Trešā podkāsta viesis pasākumu vadītājs, mūziķis, improvizators un vienkārši sirsnīgs cilvēks – Mārtiņš Kozlovskis jeb Kozmens.
Kozmens atzīst, ka ir zīmulis un tieši tādēļ vairāk izbauda sarunas ar publiku, nevis viens pret vienu. Sarunāsimies par:
- Kā izzināt savu publiku;
- Kā iesildīt un atvērt dažādas publikas;
- Lielāko veiksmi un neveiksmi pasākumu vadīšanā;
- Kā izvairīties no nopietnām konflikta situācijām;
- Nepieciešamību zināt, KĀPĒC tu kaut ko dari un liec to darīt publikai;
- 3 Kozmena ieteikumi tiem, kuri vēlas sākt pasākuma vadītāja gaitas.
Patīkamu klausīšanos!


Lasīt tālāk

Spēj pieņemt to, ka tev var nebūt taisnība. Podkāsts "Sarunas par Sarunām" 4.epizode

Podkāsta “Sarunas par sarunām” mērķis ir iepazīstināt klausītājus ar dažādām sarunu situācijām un veidiem, ļaujot klausītājam mācīties no citu cilvēku sarunu pieredzes, kā veiksmīgās, tā neveiksmīgās. Sarunās par sarunām Aija aicina dažādus viesus, lai apskatītu visus iespējamos sarunu veidus, sākot ar privātajām, turpinot ar klientu un ikdienas darba sarunām un beidzot ar publiskajām, lielu auditoriju priekšā. Sarunās tiek atklāts, cik dažādi cilvēki izprot sarunas un viens otru, cik dažādi var būt motīvi un, kas ir svarīgākais, klausītājs var iepazīt cilvēkus aiz sarunām un arī pats sevi.
Viesis: Kārlis Ozols
Ceturtās epizodes viesis ir Kārlis Ozols: trīs grāmatu “Kā gūt panākumus Latvijā” autors, pārdošanas un mārketinga speciālists, vīrs un tēvs, kurš dzīvē tiecas uz izcilību. Podkāsta epizodē sarunāsimies par:
- sarunu nozīmi attiecībās ar mīļoto cilvēku;
- veidiem, kā sarunas pārvērst rīcībā, lai attiecības uzlabotos;
- sevis motivēšanu, lai uzlabotu visas savas dzīves jomas;
- sarunām kā domstarpību risināšanas veidu;
- elektronisko sarunu ilūziju laika taupīšanas nolūkā;
- veiksmīgu un pārliecinātu cilvēku vēlmi un gatavību dalīties savā pieredzē.
Šā podkāsta pamata tēze no Kārļa ir: “Pieņemt to, ka tev var nebūt taisnība, - grūts, bet veiksmīgs paņēmiens, lai pieņemtu vispiemērotāko lēmumu esošajai situācijai.”
SKATIES ŠEIT
Lasīt tālāk

10 Pielietojamās improvizācijas spēles dažādiem grupu pasākumiem

Meklē interesantu spēli, kā 'lauzt ledu' darba pasākumā, kuru tu organizē? Vai varbūt vēlies kādu vēl nebijušu aktivitāti draugu pasākumā vai dzimšanas dienas svinībās? Esi vedējs kāzās un meklē iedvesmu aktivitātēm?
Lūk 10 spēles no improvizācijas teātra pasaules aprakstītas tā, lai vari tās pielietot savā pasākumā:
Bumpity Bump bump bump
Visi sastājas aplī. Katrs nosauc savu vārdu. Spēles vadītājs apļa vidū. Vadītājs nosauc kādu vārdu, piemēram “Dainis”. Un uzreiz saka “bumpity bump bump bump”. Kamēr saka šos vārdus, Dainim jāpaspēj nosaukt kāds cits vārds no klātesošajiem. Ja nepaspēj, tad iet vidū un kļūst par vadītāju. Ja paspēj, vadītājs turpina, nosaucot citu dalībnieka vārdu. Turpina, līdz kamēr kāds nepaspēj noreaģēt.
Variācijas: ja visi ir labi pazīstami, var vārdu vietā izmantot segvārdus, ko katrs sev izdomā vai, piemēram, augļu un dārzeņu nosaukumus.
Ja grūti atcerēties bumpity bump bump bump, var, piemēram, skaitīt līdz pieci, vai izvēlēties kādu saukli, kas visiem viegli zināms. Kāzās var izmantot jaunlaulāto vārdus.

Pif-Paf, Tu esi pagalam
Visi sastājas aplī. Spēles vadītājs apļa vidū. Spēles vadītājs vienīgais zin noteikumus. Spēles vadītājs, esot apļa vidū, norāda uz kādu no dalībniekiem ar pirkstu, imitējot šāvienu, un saka “pif-paf Tu esi pagalam”. Šādi turpina darīt, līdz kāds no dalībniekiem uzskata, ka zin, kāda ir loģika jeb noteikumi, pēc kuriem tiek izvēlēts mērķis. Loģiku zin tikai vadītājs un tā ir sekojoša – tiek šauts uz to, kurš pirmais ierunājas pēc tikko izdarīta šāviena. Lai to nav tik viegli atklāt, var pagaidīt, lai vairāki cilvēki ierunājas. Tāpat šauj uz to, kurš ierunājās pirmais.
Ja kāds no dalībniekiem uzskata, ka ir atklājis loģiku, viņš saka vadītājam, ka ies apļa vidū. Vadītājs ļauj un ļauj viņam pēc sevis atklātās loģikas tuprināt. Ja tā ir pareiza, viņš ļauj turpināt. Ja nav pareiza, tad tā arī pasaka un vadītājs iet atpakaļ apļa vidū un turpina pats, kamēr piesakās nākamais, kurš uzskata, ka zin loģiku.
Jāuzmanās, lai tie, kas ir sapratuši, neizrunājas pārējiem. Tātad, nav atļauts skaļi teikt savus variantus. Tos var tikai izmēģināt, ejot apļa vidū, pēc spēles vadītāja atļaujas.

Sarindošanās
Bez sarunāšanās, visiem dalībniekiem jāsastājas rindā, sekojot spēles vadītāja noteikumiem. Piemēram: pēc vecuma, pēc dzimšanas datumiem, pēc kājas izmēra, pēc vīru/sievu skaita, pēc matu biezuma u.t.t. Izdomāt var jebko.
Variācijas: darīt to ar acīm ciet. Lai vienkāršāk, var ar acīm ciet nostāties ierindā, kura iepriekš ir tikusi izveidota ar acīm vaļā.

Šķēršļi
Ļoti labi, ja spēlē bērni un pieaugušie kopā. Spēlē ķeršanu, kā kaķis un pele. Sadalās pa pāriem, kurš kuru ķer. Tas, kurš bēg, bēgot izveido iedomātus šķēršļus, kas ķērējam ir jāpārvar. Piemēram – pēkšņi degoša līnija, vai parādās siena, tiek mestas olas ceļā u.t.t. Kad tiek noķerts, mainās lomām.

Krustotais aplis
Vsisi aplī. Pirmais, kurš sāk, nosauc kādu no dalībnieku vārdiem un sāk doties uz viņa vietu aplī. (Piemēram Jana pasaka “Māris” un dodas Māra virzienā). Tagad Mārim (pirms Jana ieņēmusi viņa vietu) jānosauc cits vārds (piemēram, Agnese) un jādodas tā cilvēka virzienā. Agnese, kamēr Māris nāk viņas virzienā, sauc nākamo vārdu, kura vietā dosies. Šādi turpina visu laiku, var saukt jebkuru, kurš stāv aplī un tajā brīdī nemainās vietām. Šādi izveidojas nepārtraukta kustība caur apli, tomēr tiek saglabāts aplis.
Variācijas: mainīties vietām ieskatoties acīs tam, uz kura vietu dosies. Nenotiek runāšana.

Flok-deja
Fiziska iesildīšanās. Dalībnieki nostājas piramīdā. Priekšā viens cilvēks, aiz viņa divi, aiz diviem trīs, aiz trijiem četri un tā tālāk. Mūzikas ritmā visi kustas kā piramīda uz priekšu. Vadošais ir pirmais cilvēks jeb piramīdas augšgals. Piramīdā esošajiem ir jāatkārto kaustības, ko dara viņiem priekšā esošie. Tātad pirmais veido kustības. Otrā rinda aiz viņa, atkārto pirmā cilvēka kustības. Trešā rinda atkārto otrās rindas kustības u.t.t. Teorētiski tās ir vienas un tās pašas kustības, tomēr dzīvē, kustības mazliet pamainās, jo neviļus kāds vienmēr pieliek kaut ko no sevis, vai arī sajauc, samulst u.t.t. Uzdevums paliek nemainīgs. Kustēties uz priekšu kā piramīdai un atkārtot kustības, ko veic tieši priekšā esošā rinda.
Priekšā esošais pirmais cilvēks – piramīdas augšgals var arī strauji apgiezties ar seju pret saviem sekotājiem. Būs samulsums, tomēr viņiem ātri jāspēj noreaģēt un atkal ieņemt piramīdas simbolu.
Variācijas: Var mainīt dažādas mūzikas, lai mainās kustības un ritms. Var arī pārtraukt mūziku un tajā mirklī visiem jāsastingst.

Kājas ķērējs
Viens no dalībniekiem ir “TAS”. Pārējie dalībnieki sadalās pa pāriem. Pāris nostājas blakus tā, lai viņu kājas (pēdu malas) saskarās. Visi pāri var atrasties haotiskā izkārtojumā telpā. “TAS” nostājas tālākajā vietā no visiem pāriem, tajā pašā telpā. “TAS” savu atrašanās vietu mainīt nedrīkst. Pāri samainās vārdiem. “TAS” nosauc vārdu un jauniegūtā vārda īpašnieks skrien pie “TĀ”. Īstajam vārda īpašniekam (tātad otrajai personai šajā pārī) ir jāpaspēj pieskārties pie kājas (noķert) partneris, pirms viņš nokļūst pie “TĀ”. Ja tas izdodas, viņa abi atkal nostājas pie pāriem. Ja jauniegūtā vārda īpašniekam izdodas aizskriet līdz “TAM”, tad viņi kļūst par pāri un īstā vārda īpašnieks kļūst par “TO” . Spēle sāka no jauna.
Mēdz gadīties, ka spēles karstumā aizsrien pie “TĀ” īstā vārda īpašnieks. Savukārt viņa pārinieks (jauniegūtā vārda īpašnieks) nenoreaģē un vēl kādu laiku stāv uz vietas. Tad īstā vārdaīpašnieks dodas atpakaļ uz savu vietu. Ja partneris joprojām nav noreaģējis, viņš drīkst viņam pieskarties pie kājas un tādējādi noķert. Bet, ja tad partneris jau sācis skriet pie “TĀ” tad ķert vairāk nedrīkst.

Sasveicināšanās
Visi dalībnieki staigā pa telpu, brīvi izvēlētos virzienos. Centieties nestaigāt pa apli. Līdz ko kāds tiek satikts (nāk pretī), ar viņu ir jāsasveicinās. Spēles vadītājs nosaka, kā notiek sasveicināšanās. Daži no veidiem:
- Sasveiciens kā ar sen neredzētu draugu
- Sasveicinies kā ar cilvēku, kuram Tu neuzticies
- Sasveicinies kā ar savu bijušo dzīvesbiedru
- Sasveicinies kā ar kādu, kuru no sirds neieredzi
- Sasveicinies kā ar kādu, kurā esi slepus ieķēries
- Sasveicinies kā ar kādu, ar kuru kādreiz bijis vienas nakts sakars
- Sasveicinies kā ar kādu, no kura reiz nopirki ļoti sliktu lietotu mašīnu
- Sasveicinies kā ar kādu, kuram ļoti smird elpa
- Sasveicinies ar kādu tā itkā tu būtu kovbojs, viņu bērnu auklīte, lauksaimnieks no Baltkrievijas, vietēja mēroga slavenība, u.t.t.

Ķirzaku Karalis
Visi aplī. Katrs izvēlas sev vienu dzīvnieku, viņam piemērotu kustību un skaņu. Nodemonstrē pēc kārtas visiem pārējiem, pasakot dzīvnieku un tad parādot kustību un skaņu. Jo radošāk, jo labāk (var dot balvas pa radošumu) . Pirmais kurš uzsāk, sūta signālu. Signāls tiek sūtīts sekojoši: 1) vispirms veic savu kustību un skaņu, imitējot izvēlēto dzīvnieku un pēc tam 2) veic kāda cita no dalībnieku pieteikto dzīvnieku kustībām un skaņām identiski tāpat, kā to parādīja dalībnieks. Šādi tiek sūtīts signāls dalībniekam, kura dzīvnieks tika imitēts. Dalībnieks to atpazīst un saņem signālu -> arī vēlreiz parādot savu dzīvnieku un tad sūta signālu kādam citam -> imitējot viņa dzīvnieku.
Ja kāds palaiž garām sev sūtītu signālu vai sajauc kuram ir kāds dzīvnieks (signāls jānodod), tad viņš no spēles (apļa) šajā etapā izstājas. Tā spēlē, kamēr paliek divi uzvarētāji.

Šaudīšanās
Visi nostājas aplī. Visi dalībnieki kļūst par kovbojiem un kovbojmeitenēm. Katram vajag patrenēties lietot savu iedomāto šaujamieroci. Lai patrenējas šaujot gaisā, izmēģina - vai sanāk ātri izvilkt toas ārā, pamēģina vai var uzgriest 360 grādus ar ieroci, kā īstās vesternu filmās.
Pēc tam visi koncentrējas un apklust. Kad ir klusums, spēles vadītājs pirmais nosauc kādu vārdu, piemēram, Anna. Annai nekavējoties jānoguļas uz grīdas. Tajā pat laikā Annas kaimiem ir viņa jānošauj. Šaut var tikai taisni sev blakus. Ja Anna nepaspēj nogulties uz zemes, viņa ir nošauta (un teatrāli arī jānospēlē, ka ir sašauta un mirst). Ja viņa paspēj, tad kaimiņi nošauj viens otru un abi mirst ( vai arī viens kaimiņš nav noreaģējis un tādēļ Annas vietā tiek nošauts viņš un viņš mirst). Tie, kas miruši, izstājas no spēles. Dzīvi palikušais nostājas aplī un sauc nākamo vārdu. Spēle turpinās, kamēr palikuši divi izdzīvojušie.
Variācijas: var pielikt papildus noteikumi, ka pirms izšaušanas ir ar ieroci jāapgriež 360 grādi ap pirkstu.

Iedvesmojies no augstāk minētajām spēlēm, izmēģini tās un kļūsti radošs, atrodot savas variācijas katrai no tām! Lai jautri!
Lasīt tālāk

3 soļi līdz komandai, kas izrāda iniciatīvu un veido jaunas idejas

“Ideja: ieteikums vai rīcības plāns, lai kaut ko darītu” , Kembrižas vārdnīca.
Visiem cilvēkiem ir idejas. Pilnīgi visiem. Jautājums ir tikai par divām kategorijām:
1) cik kvalitatīvas ir šīs idejas un
2) vai šīs idejas tiek pateiktas skaļi.
Šajā rakstā tiks apskatīta otrā kategorija: kā panākt to, lai uzņēmuma darbinieki pie Jums nāktu ar savām idejām.
Vai atceries to sajūtu, jad Tev pēdējo reizi galvā iešāvās ideja? Prieks un lepnums pašam par sevi, tāda patīkama kņudoņa vēderā. Un pēc tam prātā veidojas iekšējais dialogs: “vai tiešām tā ideja ir tik laba? Varbūt kāds jau bija to iedomājies un atrada iemeslus, kādēļ tā nav veiksmīga un es vienkārši par to vēl neesmu aizdomājies? Ja nu es pateikšu to skaļi un man sāks uzdot jautājumus uz kuriem vēl nevaru atbildēt? Ja nu tā tomēr ir slikta ideja?”. Vienā vārdā to var nosaukt par bailēm būt nesaprastam (pat atgrūstam, izsmietam, noniecinātam).
Lielai daļai no mums šī sajūta ir radusies jau sen bērnībā, kad kādas idejas dēļ esam nonākuši nepatīkamā situācijā.

Un tagad padomā, kuras ir tās situācijas, kurās Tu vislabprātāk dalies ar idejām skaļi? Ar ģimeni, ar tuviem draugiem? Varbūt kādā kopā būšanas pasākumā, kur caur smiekliem izrunājat vistrakākās idejas? Un sajūta tad ir ļoti laba, ne tā?

Lai dalītos ar idejām, ir nepieciešama atbalstoša un pozitīva vide. Ja Tu esi komandas, departamenta vai uzņēmuma vadītājs – lieliska ziņa! Tieši Tu vari izveidot šādu vidi, vajag tikai vēlēšanos, mazliet pacietības un dažas pielietojamās improvizācijas tehnikas.

Lūk 3 soļi līdz tavai iniciatīvas un ideju pilnajai komandai:

# 1 Atbalstoša vide
Kas raksturo labu draugu vai ģimenes kompāniju? Viens otru pieņem tādus, kādi viņi ir. Ļauj būt pašiem. Tā arī ir atbalstoša vide un tieši tādu pašu Tev jāizveido savā komandā.
Atceries trīs pamata lietas:
1. Katrs cilvēks rada gan labas, gan sliktas idejas
2. Skaļi pateikta slikta ideja var kādu citu iedvesmot labai idejai
3. Idejas izrunāšana var aizņemt 10 minūtes un ietaupīt vairākas stundas

Darbinieki sāks dalīties ar savām idejām tad, kad sajutīs, ka var to darīt un justies labi. Uzklausi katru ideju, arī to, kura sākotnēji tev nešķiet veiksmīga. Ja esat sapulcē, tad padiskutējiet, kā šī ideja varētu risināties. Arī, ja ideju nepielietojat dzīvē, pasakies skaļi idejas autoram par to, ka viņam rūp šī tēma un viņš centās atrast jaunus risinājumus.
Izrādi darbiniekiem, ka Tu novērtē viņu idejas un iniciatīvas izādīšana ir tā vērta, lai Tu tam veltītu savu laiku. Ja nevari uzklausīt kādu ideju konkrētajā mirklī, vienojaties par laiku, kad Tu to varēsi.

Dod idejai laiku. Pēc 10 sliktām idejām var atnākt viena ģeniāla!
# 2 Sadarbība idejas pilnveidošanai
Ja ilgu laiku būs daudz dažādu ideju, bet, neviena no tām netiks attīstīta un realizēta, veidosies neticība tam, ka idejas izteikt ir vērts. Veicini komandas saskarsmi tā, lai tā būtu vērsta uz ideju attīstīšanu un papildināšanu. Lūk dažas no improvizācijas tehnikām, kuras regulāri izspēlētas aktivitāšu veidā (piemēram, reizi divās nedēļās sapulcē) veidos komandai šādu ieradumu.
  • Baumu aplis.
Jebkurš no dalībniekiem izdomā un skaļi pasaka kādu neeksistējošu baumu. Šī bauma jāpasaka kādam citam no klātesošajiem. Tas, kuram bauma tika pateikta, to apstiprina un pieliek vēl kādu papildinājumu no savas puses klāt. Kad tas ir izdarīts, tad šī persona izdomā jaunu, nesaistītu baumu un vēršas pie kāda cita no kolēģiem.
Piemērs:
Andris: Jana, iedomājies, no rītdienas visā valstī būs atļauts cilvēkiem ģērbties tikai zaļās drēbēs!
Jana: Jā, un tas vēl nav viss! Tās drēbes varēs būt izgatavotas tikai no aitas vilnas!
---- Jana sāk jaunu baumu
Jana: Valentīna, iedomājies, .........

  • Jauna produkta radīšana.
Svarīgi: šajā spēlē neeksistē fizikas likumu vai naudas izteiksmes ierobežojumu. Brīvs fantāzijas lidojums!
Izlemjat, kādu produktu ražosiet. Piemēram – lūpu krāsu.
Pirmais sāk un pasaka kādu īpašību, kas piemitīs šai lūpukrāsai. Blakus esošais pasaka, kas viņam patīk šajā idejā (ļoti konkrēti) un tad papildina to, pieliekot klāt vēl kādu īpašību. Un tā turpina uz priekšu, kamēr šis ideju aplis izgājis vismaz divas reizes.
Piemērs:
Andris: Mēs ražosim lūpukrāsu un viņa garšos pēc burgeriem
Jana: Man patīk ideja par burgeru garšu, jo tas ļaus priecēt garšas kārpiņas bez sirdsapziņas pārmetumiem par kalorijām. Un vēl šai lūpukrāsai būs iebūvēts radio
Valentīna: O, man patīk šī ideja, jo man ļoti patīk krāsot lūpas mūzikas ritmā. Un vēl mēs izdarīsim tā, lai lūpu krāsai būtu pievienots dīvāns
Liene: Jā, lieliska doma par dīvānu, vismaz nenogurs kājas, kamēr uzkrāsosies. Un vēl lūpukrāsai būs.....

Šīs spēles veido divas no bāzes iemaņām, kas nepieciešamas, lai idejas attīstītu un novestu līdz realizācijai:
1. idejas akceptēšana un būvēšana uz tās (papildināšana)
2. kaut kā laba saskatīšana katrā idejā

# 3 Nepārtrauktība
Proaktīvas un iniciatīvas pilnas vides veidošana nav vienas dienas darbs. Tāpat arī tas ir darbs, kas nekad nebeidzas. Esi pacietīgs, līdz izveidojas patiešām atbalstoša vide un darbinieki tic un uzticas. Pēc tam turpini šo vidi uzturēt un velti laiku gan ideju uzklausīšanai un izrunāšanai, gan arī otrajā puktā minētajām un līdzīgām aktivitātēm. Tas darbiniekos veido ieradumu dalīties ar idejām un tās attīstīt.
Īslaicīga darbība šajā virzienā darbiniekus iedvesmos uz mirkli kļūt proaktīviem. Nepārtraukta darbība veidos darbiniekos ieradumu būt proaktīviem vienmēr. Jo galu galā, Tu nekad neizni tieši kad un kura ideja būs izšķirošais veiksmes faktors.
Izvēle ir Tavās rokās.

Lai izdodas!

Lasīt tālāk

Pārkāpt bailēm, lai spertu nākamo soli savā pašattīstībā. Podkāsts "Sarunas par sarunām" 5.epizode.

Podkāsta “Sarunas par sarunām” mērķis ir iepazīstināt ar dažādām sarunu situācijām, ļaujot klausītājam mācīties no citu cilvēku sarunu veiksmīgās un arī neveiksmīgās pieredzes. “Sarunās par sarunām” Aija aicina dažādus viesus, kuru profesionālā ikdiena ir cieši saistīta ar sarunāšanos. Podkāstā tiek apskatīti visi iespējamie sarunu veidi, sākot ar privātajām, turpinot ar klientu un ikdienas darba sarunām un beidzot ar publiskajām, lielu auditoriju priekšā.
Viesis: Viesturs Meikšāns.
Piektās epizodes viesis ir uzņēmējs, režisors, publiskās runas pasniedzējs un “Runas Skolas” dibinātājs – Viesturs Meikšāns.
Saruna par to, kā attīstīt savas un arī savu bērnu runas prasmes un, kur atrast spēku pārvarēt bailes no publiskās runas vai atklātām sarunām. Galvenās sarunu tēmas:
- Kā palīdzēt sev izkāpt no komforta zonas;
- Kā apgūt publiskās runas prasmes;
- Bērni un mobilais telefons: šī laikmeta iezīme, kas ir jāpieņem un jāizmanto;
- Pašattīstība;
- Spēt izvēlēties starp “jā” un “nē” – pieņemt lēmumu, lai neatrastos nepārtraukti mokošā starpposmā;
- Sarunas nozīme attiecībās ar vistuvākajiem.
Lai laba klausīšanās!
Lasīt tālāk

Improvizācija pāriem - KAS TAS IR?

Kas kopīgs improvizācijas teātrim un partnerattiecībām?
Par to lasi šajā blogā.
Iespējams, esi bijis uz kādu improvizācijas teātra izrādi, kur aktieri uz skatuves ir tevi tīri labi izklaidējuši.
Tomēr, kas īsti ir improvizācija un ko tā sevī slēpj?
Improvizācijas teātra aktieru galvenais uzdevums izrādes laikā ir uz vietas ( Šeit un tagad) radīt aizraujošas, unikālas un iepriekš neiestudētas etīdes, kuras iepriecinātu skatītājus. Un, ne mazāk svarīgi, lai arī
paši spēlētāji justos priecīgi un noķertu to, ko sauc par "plūsmu" (flow- spontānu, negaidītu, enerģētiski pozitīvi uzlādējošu un aizraujošu ideju rašanos - radot kopā. 

To ir iespējams izdarīt tikai tad, ja:
  • aktieri viens otram uzticās,
  • spēj nekavējoties pieņemt katru ideju, ko dod skatuves partneris
  • spēj radoši papildināt skatuves partnera idejas
  • spēj saprast viens otru arī nerunājot, uztvert signālus
  • prot kopā ļauties nezināmajam
  • redz kopainu no abu skatuves partneru skatu punktiem
  • iedvesmojas no dažādiem impulsiem (skaņas, notikumi, kas nenotiek uz skatuves, smaržas)
  • prot būt spontāni
  • spēj uztvert emocijas un tās virzīt pozitīvā gultnē
Visas šīs prasmes aktieri veido improvizācijas teātra treniņu laikā. Katra metode un improvizācijas spēle ir īpaši radīta, lai veidotu jaunus ieradumus, prasmes un iemaņas. Tādas prasmes, kuru rašanās bez šādiem treniņiem prasītu ilgus gadus. 

Kāda saistība improvizācijai un pāru attiecībām? :)
Pāru attiecības daudzējādā ziņā var salīdzināt ar improvizācijas izrādi. Jo improvizēt nākas katru mīļu brīdi. Un visbūtiskākā kopējā iezīme ir tā, ka šajā kopradīšanas procesā galvenais uzdevumus pašiem "spēlētājiem" ir gūt no tā prieku. Tieši tādēļ ir izveidotas improvizācijas teātra darbnīcas pāriem, kurās ar īpaši pielāgotām metodēm jautrā un nepiespiestā veidā tiek trenētas tādas prasmes, kā sadarbība, uzticēšanās, izpratne, paskatīšanās no cita skatu punkta, emociju vadība un savstarpējās saiknes stiprināšana. 

"Reizēm, pēc treniņiem ar improvizācijas teātra aktieriem, bija sajūta, ka esam emocionāli tuvāki, kā esmu ar savu mīļoto cilvēku." (Aija Iesalniece, "Improvizācija pāriem" kursa izveidotāja un vadītāja)

Būtiski uzsvērt, ka šīs darbnīcas nav saistītas ar publisku uzstāšanos vai teātra spēlēšanu :) Šeit pāri darbojas savā starpā, kopā ar savu partneri. Visas metodes ir iespējams izmantot arī vēlāk, gan saiknes stiprināšanai, gan kvalitatīvai laika pavadīšanai divatā, gan arī vienkārši kā izklaide, iesaistot spēlēs bērnus, draugus un radus.
Apmeklējot šo darbnīcu pāris iegūst, kvalitatīvu laiku divatā un unikālu randiņu ko atcerēties vēl ilgi, tā arī ierauga savu partneri no jauna skatu punkta un iegūst interesantas spēles un idejas, kuras izmantor arī turpmāk.

Tiekamies [ŠEIT]
Lūk, kā gāja Ilonai un Tomam



Lasīt tālāk

"Jā, un ..." - pieeja, kas izmaina Tavu ikdienu

Mūsu enerģijas rezerves ir ierobežotas, tādēļ, gluži loģiski, mēs mācāmies pateikt "Nē". Galu galā, lai būtu produktīvs, ir jāspēj pateikt "nē".
Vai esi kādreiz pievērsis uzmanību tam, cik bieži pasaki nē? Ne vienmēr tam ir jābūt burtiski pateiktam "nē". Ļoti bieži tā ir attieksme vai reakcija uz kādu situāciju, notikumu. Atteikšanās to pieņemt kā vērtīgu, kā reālu vai kā noderīgu.
Pirmā lieta, ko iemāca improvizācijas teātra aktieriem ir vienmēr teikt "JĀ". Iemesls tam ir gaužām vienkāršs - "Jā", tā ir virzība uz priekšu. "Nē" tā ir apstāšanās. Un, ja Tu kādreiz esi bijis improvizācijas teātra izrādē, tad zini, ka lielākoties etīdes ir tikai pāris minūtes garas. Tātad ir jābūt dinamikai un ātrai virzībai uz priekšu.

Kad jaunais improvizators ir iemācījies teikt "jā" (un tas tiešām bieži ir grūtāk, kā izklausās. Mēs pat nenojaušam cik pieraduši esam visu noraidīt un vērtēt negatīvi), viņam māca pielikt klāt "UN". Tas nozīmē, ka:

1) ar "JĀ" tu apstiprini, ka pieņem piedāvājumu no otra aktiera, lai kāds tas būtu
2) un ar "UN" tu to papildini. Iedvesmojoties un balstoties uz skatuves partnera ieteikumu, Tu tam liec klāt kaut ko no sevis, lai ideju virzītu uz priekšu, attīstītu.

Šādā veidā arī rodas negaidīti notikumi etīdēs un virzība, kuru nav iepriekš izplānojis ne skatītājs, ne aktieris. Tīra, spontāna improvizācija.

Kādēļ šo pieeju ir vērtīgi izmantot arī ikdienā?
Tu taču zini slaveno teicienu: "Ja vēlies nokļūt tur, kur vēl neesi bijis, izvēlies ceļu, pa kuru vēl nekad neesi gājis"
Situācijas notiek visnegaidītākās. Un, visai bieži, šīs negaidītās situācijas pilnīgi neiet kopā ar dienas plānu, kuru bijām iepriekš sastādījuši. Tās mēdz mūs izsist no sliedēm, mēs atsakāmies tām teikt "JĀ". Mēs mēdzam sadusmoties, kas tas ir noticis atkal ar mani, vai ignorēt kādu situāciju. Mēs arī mēdzam pieņemt, ka šī sarunas biedra vai kolēģa ideja nekam neder un, ja pateikšu tai NĒ, tas manu ideju vai viedokli padarīs vēl stiprāku.
Ar šādu pieeju nav iespējams iet pa ceļu, pa kuru nekad neesi gājis. Neviena jauna ideja nerodas no vārda "nē".

"Jā, un..." dod iespēju ienākt Tavā ikdienā kaut kam tādam, ko Tu domādams nebūtu izdomājis.
⇨ Pieņemot neparedzamu situāciju, kā faktu un tad,
⇨ balstoties tikai uz šo situāciju pilnībā (pieņemot to un nenoraidot)
⇨veidot savu nākamo rīcību (atbildi, reakciju, izvēli),
⇨ tu būsi ieguvis jaunu, neplānotu notikumu šodienā (ideju, jaunu produktu/projektu, uzlabotas attiecības, labāku pašsajūtu, nekad nenogaršotu ēdienu - tas var būt jebkas)

Sāc ar mazām lietām, sāc ar to, ka Tu pievērss uzmanību Tam, kuru izvēli Tu veic:
- noraidīt
- pieņemt

Tad apzināti izvēlies pieņemt un īsteno ideju vai domu, kas tālāk rodas no šīs situācijas pilnīgas pieņemšanas.

Pēc tam pamazām palielini likmes un izmanto šo pieeju arvien biežāk.
Ar laiku Tu pamanīsi, ka tāda rīcība Tev kļūst automātiska un atver daudz vairāk iespēju, kā līdz šim.



Lasīt tālāk

Lai realizētu savu ideju dzīvē: runā, negaidi un nebaidies lūgt palīdzību. Podkāsta 6.epizode

“Sarunas par sarunām” podkāstā aicinām uz sarunām cilvēkus, kuru ikdiena ar runu, sarunu un runāšanu ir saistīta ļoti cieši. Caur šiem cilvēkiem podkāsta klausītājs var izzināt dažādus veidus un piemērus, kā savas ikdienas un profesionālās sarunas veidot veiksmīgākas. Kopā ar viesi un klausītājiem uzzinām, kas slēpjas aiz labām un kvalitatīvām sarunām.
Viese: Sarunu festivāla "Lampa" direktore Ieva Morica
6.epizodes viese ir fonda par atvērtu sabiedrību “DOTS” izpilddirektore un sarunu festivāla “Lampa” direktore Ieva Morica.

Podkāstā uzzināsiet:
- Kā un ko mācīties no emocionāli negatīvām sarunām
- Kā saruna palīdz jaunu ideju realizēšanai un pat organizāciju dibināšanai
- Kā piecās minūtēs pārliecināt sarunu biedru par savu ideju
- Kādi ir abpusēji veiksmīgas sarunas pamata principi
- Kāds ir sarunu festivāla “Lampa” veiksmes stāsts
- Kādēļ arī Ievai joprojām saruna var būt iziešana no komforta zonas

Lai lieliska klausīšanās!

Lasīt tālāk

Sarunāties var arī klusējot. Podkāsta "Sarunas par sarunām" 7. epizode

Podkāsta “Sarunas par sarunām” mērķis ir iepazīstināt ar dažādām sarunu situācijām, ļaujot klausītājam mācīties no citu cilvēku sarunu veiksmīgās un arī neveiksmīgās pieredzes. “Sarunās par sarunām” mēs aicinām dažādus viesus, kuru profesionālā ikdiena ir cieši saistīta ar sarunāšanos. Podkāstā tiek apskatīti visi iespējamie sarunu veidi, sākot ar privātajām, turpinot ar klientu un ikdienas darba sarunām un beidzot ar publiskajām, lielu auditoriju priekšā.
Viesis: Ieva Brante
7.epizodes viese ir juriste, sporta entuziaste un pilsoniski aktīva sieviete: Ieva Brante.

Podkāstā uzzināsiet:
- Kas nepieciešams, lai būtu harizmātisks
- Kā sarunā savienot emocijas un patiesību
- Kā kontrolēt emocijas sarunā
- Kas raksturo produktīvu sarunu
- Vai iespējams sarunā konstatēt, ka cilvēks melo
- Kas kopīgs gaisa akrobātikas dejai un sarunai
- Kas ir “Bū” jeb “Bulciņa”

Lai lieliska klausīšanās un izdodas iegūt savai sarunu pieredzei kaut ko jaunu.

SKATIES ŠEIT


Lasīt tālāk

Dusmas un saruna. Podkāsta "Sarunas par sarunām" 8.epizode

Podkāstā "Sarunas par sarunām" viesojās cilvēki, kuru ikdiena ar sarunāšanos ir saistīta diezgan cieši. Caur viņu pieredzēm mācāmies kā sarunāties veiksmīgāk, efektīvāk un rezultatīvāk.
Iedvesmojies arī Tu!
Viesis: Ārsts - psihoterapeits Artūrs Miksons.
8.epizodes viesis ir ārsts – psihoterapeits, RSU Psihosomātiskās klīnikas virsārsts, Sarunu skolas “Lampa” nodarbības “Kāpēc Tu man besī” vadītājs – Artūrs Miksons.

Šajā epizodē sarunājamies par:
- Vai pretpoli pievelkas,
- Kā runāt ar dzīvesbiedru, ja Tev darbā bija briesmīga diena, bet dzīvesbiedram par Tava darba specifiku nav zināšanu,
- Ko nozīmē “Dusmoties sarunā konstruktīvi”,
- Vai emocijas var un vajag savaldīt,
- Kā un vai vajag sagatavoties sarunai,
- Kā neļauties sarunu partnera emocionālai manipulācijai (arī neapzinātai),
- Kādēļ svarīgi pavaicāt, pirms izdarīt secinājumus,
- Kas var nokaitināt Artūru, - Ko darīt, ja Aija met mikrofonus pa gaisu?


Lasīt tālāk

Kā sevi veiksmīgi prezentēt 30-90 sekundēs jeb lifta runa

Nosaukums "lifta runa" (elevator pitch) radies kā vizuāls apraksts situācijai, kurā Tev ir iespēja īstajam cilvēkam sevi prezentēt ļoti ierobežotā laikā.
Tā ir veiksme šo cilvēku satikt. Jautājums ir - vai šo veiksmi, kura nav garāka par 30-90 sekundēm, spēsi izmantot savā labā.
1. Saproti, kas Tu esi
Jautājumi, uz kuriem Tev jāatbild, veidojot īso sevis aprakstu. Šo var attiecināt tieši tāpat arī uz uzņēmumu, kuru Tu prezentē.
Kas Tu esi?
Ko Tu dari?
Ko Tu dari izcili?
Kā Tavs "izcili" var noderēt man?
Ko Tu vēlies?

Nākamais solis ir izveidot atbildi uz katru no šiem jautājumiem. Skan vienkārši, vai ne? Mazliet sarežģīsim. Atbildei jābūt viena nepaplašināta teikuma garumā. Ideāli, ja tie ir 2-3 vārdi.

➡️Lūk tehnika no improvizācijas teātra treniņiem, kas Tev palīdzēs.
Ņem pēc kārtas augstākminētos jautājumus un darbojies sekojoši:
  1. Uzliec uz telefona 1 minūtes laika atskaiti (ar signālu beigās)
  2. Izstāsti pilnā vienā minūtē savu atbildi uz jautājumu
  3. Atjauno laika atskaiti, šoreiz uz 30 sekundēm
  4. Izstāsti vēlreiz atbildi uz to pašu jautājumu, šoreiz izmet ārā to, kas šķiet mazsvarīgāks. Iekļaujies visās 30 sekundēs (nemēģini izdarīt ātrāk)
  5. Atjauno laika atskaiti uz 15 sekundēm
  6. Atbildi uz to pašu jautājumu vēlreiz, vēl vairāk atmetot lieko
  7. No savas pēdējās atbildes izveido tikai vienu teikumu (vai pāris vārdus), kas atbild uz jautājumu.
  8. Pieraksti rezultātu uz lapas
Kad esi šo izdarījis ar visiem jautājumiem, paņem savu lapu un aplūko atbildes.
Tavā priekšā ir īsas frāzes un atslēgas vārdi, kas atbild uz nepieciešamajiem jautājumiem un sniedz pašu būtiskāko informāciju.
Šis solis ir būtisks, lai vēlāk savu īso prezentāciju Tu varētu pielāgot gan 30 sekundēm, gan 90 sekundēm.

2. Izveido aizraujošu stāstu
Nākamais solis ir no šī visa izveidot aizraujošu stāstu. Tev ir jāuzbur aina sava klausītāja galvā, kas veidojas secīgi, kā stāsts. Tas palīdzēs daudz veiksmīgāk vēlāk atcerēties Tevis teikto.
Šim stāstam par pamatu vari izmantot klasisko pasaku struktūru:
  • Ievadā ir skaista, aprakstoša tagadne un galvenais varonis (Kas Tu esi un ko Tu dari)
  • Turpinājumā parādās ļaunais tēls (Kā Tu vari palīdzēt man)
  • Ievadā minētais galvenais varonis ierodas un ar savām superspējām uzvar ļauno tēlu (Ko Tu dari izcili)
  • Laimīgas beigas (Ko Tu vēlies)
3. Izvairies no nevajadzīgā
Lai Tevi saprastu un laiks tiktu izmantots veiksmīgi, izvairies no sekojošām kļūdām:
  • runāt pārāk ātri, lai paspētu pateikt vairāk
  • izmantot specifiskus un sarežģītus terminus, akronīmus, saīsinājumus vai sarunvalodas izteicienus
  • runāt kā robotam (iemācīts teksts, kas netiek pielāgots cilvēkam ar kuru sarunājies. Nav emociju, nav vienkāršuma, nav cilvēcības)
  • nepaņemt līdzi vizītkarti (nebūs laika pierakstīt Tavu telefona numuru vai atrast tevi sociālajos tīklos)
4. Iekļauj atslēgas vārdus un esi elastīgs
Tavā stāstā jāiekļauj ne tikai tie atslēgas vārdi, kas izkristalizējās pirmajā punktā un kodolīgi raksturo Tevi un situāciju, bet arī tie, kas ir būtiski Tavam sarunas biedram. Esi tik precīzs cik iespējams. Nemelo.
Atslēgas vārdiem jāiekļauj nozari vai tēmu, kas sarunu biedram ir būtiska
Piemēram: efektivitāte, produktivitāte, ieguvums, lojalitāte, kvalitāte, ātrums u.c.

Atslēgas vārdam ir jāatbild uz jautājumiem, kas svarīgi Tavam sarunas partnerim, tādēļ, pēc iespējas, izzini cilvēku ar kuru sarunājies.
Arī sarunas laikā Tu vari uzdot jautājumu (ar ātrām, slēgtām atbildēm - jā/nē un tml.). Sarunas laikā Tu vari vērot viņa reakciju, pamanot, kas šķiet būtisks un, kas garlaiko. No atbildēm un reakcijām, pielāgo savu stāstu. Sagatavo jau iepriekš vairākas viena stāsta versijas (biežāk, pamainot piemēru - aprakstošo situāciju, ko Tu spēj atrisināt)

Un galvenais - atstāj savu ego mājās. Esi ieinteresēts sarunu biedrā un neaizraujies ar sevis slavināšanu. Esi vienkāršs un atvērts.

5. Iedvesmojies no labām runām
Paklausies labas lifta runas, klausies, kā to dara Tev apkārtesošie. Mācies gan no labajiem, gan sliktajiem piemēriem.
Lūk, piemērs, kā es mēdzu stāstīt par savu uzņēmumu. Šis ir 90 sekundēm.
Sveiki, mani sauc Aija un esmu uzņēmuma "Runas Rāmis" izveidotāja un vadītāja. Ziniet, iepriekš esmu strādājusi dažādu departamentu vadībā. Un Jūs jau zināt, ka vadītājam nākas daudz strādāt ar savu cilvēku attīstību. Tad nu lūk, es arī meklēju dažādas apmācības saviem darbiniekiem. Un tiešām atradu brīnišķīgas mācības. Tajās bija ļoti zinoši pasniedzēji, pareiza un laba teorija, precīzi piemeklēti praktiskie uzdevumi. Tiešām ļoti labas mācības. Tikai tad, kad paiet aptuveni mēnesis, notiek... kas? Tieši tā. Tā iedvesma un dzirkstele, ko deva mācības, pazūd. Zināšanas netiek izmantotas. Labi, ja maza daļa tiek pielietota. Jo, būsim godīgi, kurš no mums grib mainīties? Mums ir ērti darboties tā, kā esam pieraduši. Un tad man, kā vadītājam ir sajūta, ka nauda izmesta vējā un budžets izmantots nelietderīgi.
Es meklēju risinājumu un to arī atradu. Ziniet kur? Savā otrajā dzīvē. Es jau 20 gadus esmu improvizācijas teātra aktrise. Un, izrādās, šīs lietas ir apvienojamas! Pasaulē to zin jau kādu laiku un tagad esmu to ieviesusi Latvijā. Tehnikas ar kurām mēs improvizatori trenējamies, var pielāgot un izmantot tam, lai trenētu konkrētas prasmes ikvienam cilvēkam.
Līderība, cilvēkvadība, radošums jaunu produktu un projektu izstrādei, komunikācija, sadarbība. Tās visas ir prasmes kuras reāli iespējams apgūt, caur improvizācijas teātra spēlēm padarot tās par ikdienas ieradumu. Runājot zinātniskiem vārdiem - izveidot jaunus neironu savienojumus mūsu galvās. Visaktuālākā šobrīd, piemēram, ir lēmumu pieņemšana situācijās, kad nav visa informācija un atbildības uzņemšanās. Gan jau esat pamanījuši, vai ne? Lūk, izmantojot šāda veida apmācības ne tikai nauda netiek izsviesta vējā un palielinās darbinieku produktivitāte, bet pieaug arī lojalitāte un pozitīvais noskaņojums darbiniekos.

Savukārt, šis ir 30 sekundēm:
Sveiki, mani sauc Aija un es esmu apmācību uzņēmuma "Runas Rāmis" vadītāja. Esmu atradusi risinājumu nepatīkamajai situācijai, ka apmēram mēnesi pēc lieliskām darbinieku attīstības apmācībām iegūtā iedvesma ir beigusies un zināšanas netiek pielietotas. Izmantojot improvizācijas teātra tehnikas, apmācībās tiek izveidotas īstas, jaunas prasmes. Ieguldījums rezultējas ilgtermiņā uzlabotā produktivitātē. Pēc 20 improvizācijas teātrī pavadītiem gadiem varu teikt, ka jo īpaši tas palīdz līderībai, sadarbībai un komunikācijai.

Un visīsākā versija būtu šāda:

Sveiki, mani sauc Aija Iesalniece un es palīdzu satikties improvizācijas teātrim un biznesa videi, lai apmācību laikā darbnieki izveidotu reālas, jaunas prasmes savas profesionalitātes pilnveidošanai un produktivitātes uzlabošanai.


Lasīt tālāk

Emocijas sarunā

Emocijas ietekmē sarunas gaitu. Tu to zini un es to zinu.
Lielisks veids, kā to novērot ir jebkura improvizācijas teātra izrāde, kurā tiek izmantota ļoti populāra tehnika: aina trīs emocijās.
Šī tehnika ir populāra tieši tā iemesla dēļ, ka skatītājus tā uzrunā ļoti, ļoti un sajūsmas, aplausu un smieklu vētra ir garantēta.
Ainas veiksmes pamatā ir tas pats, kas jebkurai labai improvizācijas ainai - skatītājs var sevi asociēt ar to. Un emocijas ir lielisks rīks, lai ļautu skatītājam sevi asociēt ar ainu.
Kā to izmantot savā labā, ikdienā?

Kā izpaužas aina trīs emocijās:
1. Aktieri nospēlē ap minūti garu, vienkāršu, vienmuļu ainu. Bez notikumiem un emocijām
2. Akieri pavaicā publikai emociju un nospēlē to pašu vienmuļo ainu no sākuma līdz beigām, tikai šoreiz, pieliekot klāt nosaukto emociju
3. Šādi viena un tā pati aina tiek izspēlēta trīs dažādās emocijās

Rezultātā ir četras pilnīgi atšķirīgais ainas, lai arī vārdi un sižets ir nemainīgi. Atšķirība veidojas tieši emocijās, kuras piešķir saturu, jēgu un morāli konkrētajai ainai.
Pamēģini pats: pasaki vārdus : "Es šovakar palikšu mājās" - sākumā dusmīgi, tad bēdīgi un tad koķeti.
Pamanīji? Mainās pilnīgi viss.

Lai emocijas varētu veiksmīgi izmantot, tās sākumā ir jāsaprot. Katram no mums tās izpaužas dažādi. Arī sajūtam mēs tās atšķirīgi. Tev ir jāsaprot savas emocijas.
Improvizācijas teātra aktieri treniņos izmanto tehniku "Emociju orķestris", kas nozīmē, ka viena emocija Tev ir jāizdzīvo gradācijā no 1 līdz 10. No vājākās līdz pašai stiprākajai izpausmei. Kad Tu atrodi, kā emocija tevī rodas, kā Tu jūti, piemēram, bailes uz "2" un tad kāpini sajūtu un atrodi bailes uz "8" Tu sāc saprast dažādās emociju nokrāsas un izpausmes veidus.
Vēl Tu saproti, ka Tu pats vari emocijas gan kāpināt, gan arī samazināt.
Šo iemācoties, Tu arī zini, kuru emociju gribi parādīt sarunu biedram un nu jau zini, kā pie tās nokļūt un kā tā Tavā ķermenī izpaužas. Tu noteikti zini, ka emocijas nodot sarunu partnerim (tāpat kā skatītājam) var tikai tad, ja pats tās sajūti.

Emocijas ir ļoti lipīgas. Atceries, kad smējies līdzi nevis jokam, bet garšīgajiem drauga smiekliem? Un, kad kāds uz tevi sadusmojās, uzbļāva un arī Tu pats uzreiz sadusmojies? Lūk, tieši piemēri tam, kā nodot emocijas.

Atceries, emocijas vienmēr ir sajūta ķermenī. Atrodi katrai sākuma punktu. Piemēram, varbūt prieks kņud vēderā bet skumjas sākas kā kamols kaklā? Un dusmas sarauj plecus? Atrodi, kā Tavs ķermenis sajūt emociju. Pēc tam ķermenī to atrodot Tu vari apzināti palielināt konkrēto sajūtu un šādi kāpināt arī emociju.
Lūk, kā emociju atrašanos ķermenī atspoguļojuši Somu pētnieki


Lasīt tālāk

Startup saruna ar investoriem. "Sarunas par sarunām" 9.epizode

Podkāstā "Sarunas par sarunām" viesojās cilvēki, kuru ikdiena ar sarunāšanos ir saistīta diezgan cieši. Caur viņu pieredzēm mācāmies kā sarunāties veiksmīgāk, efektīvāk un rezultatīvāk.
Iedvesmojies arī Tu!
Viese: Startup akseleratora Baltic Sandbox sadarbību vadītāja Ieva Upeniece

9.epizodes viese ir cilvēks, kurš palīdz jaunajiem uzņēmumiem jeb startapiem satikt investorus - jaunuzņēmumu paātrināšans (startup accelerator) uzņēmuma Baltic Sandbox sadarbību vadītāja Ieva Upeniece.

Šajā epizodē sarunājamies par:

    • TOP 3, kas jāzin startup pārstāvim, lai vestu veiksmīgu sarunu ar investoru

    • Kam investors pievērš uzmanību, kad start up pārstāvis ar viņu sarunājas

    • Ko nozīmē – būt normālam

    • Kā izvēlēties veiksmīgāko komunikācijas kanālu

    • Kādēļ būtiska ir investora izzināšana

    • Ar ko atšķiras latviešu startup sarunāšanās ieradumi no pārējās pasaules

    • Kā lielīties

    • Kā veiksmīgāk komunicēt starpkultūru un neklātienes vidē


Lasīt tālāk

Aktiera saruna ar publiku un savu jauno tēlu. "Sarunas par Sarunām" 10.epizode

Podkāstā "Sarunas par sarunām" viesojās cilvēki, kuru ikdiena ar sarunāšanos ir saistīta diezgan cieši. Caur viņu pieredzēm mācāmies kā sarunāties veiksmīgāk, efektīvāk un rezultatīvāk.
Iedvesmojies arī Tu!
Viesis: aktrise Vita Baļčunaite

10.epizodes viešņa ir aktrise, raidījumu un pasākumu vadītāja, dziedātāja Vita Baļčunaite
Šīs epizodes tēmas:
- Personības veida ietekme uz sarunu
- Dzīves mērķa apzināšanos
- Kā sarunājas aktieri
- Kā un vai var iejusties cita cilvēka ādā
- Kādēļ nepalikt darbā, kuru nemīli
- Ko darīt, ja ziema ir uzvarējusi tavas balssaites
- Kā veidojas pārliecība par sevi
- Kur iegūt enerģiju, lai neizdegtu
- Kā sagatavot ķermeni un prātu produktīvai sarunai
- Kā un vai var tikt vaļā no “ko citi par mani padomās” velniņa sevī

Lasīt tālāk

Sarunāšanās caur rakstītiem vārdiem. "Sarunas par sarunām" 11.epizode

Podkāstā "Sarunas par sarunām" viesojās cilvēki, kuru ikdiena ar sarunāšanos ir saistīta diezgan cieši. Caur viņu pieredzēm mācāmies kā sarunāties veiksmīgāk, efektīvāk un rezultatīvāk.
Iedvesmojies arī Tu!
Viese: Rakstniece Dace Rukšāne - Ščipčinska
Šīs epizodes tēmas:
  • Kad runāšanas vietā labāk ir uzrakstīt
  • Kā veidot komunikāciju ar lasītāju caur grāmatu un tiekoties aci pret aci
  • Kā rodas grāmata un kas ir būtisks izzināšanas procesā
  • Kā atšķiras latviešu komunikācijas veids no citām tautībām
  • Kas ir “Krieva āda”
  • Kā saglabāt laulāto sarunāšanās kvalitāti 10 gadu garumā
  • Kā runāt un veidot attiecības ar sava dzīvesbiedra bērniem
SKATIES ŠEIT

Lasīt tālāk

5 soļi darba un dzīves balansam: pielietojamā improvizācija tiem, kas mīl savu darbu

Kad esi ar kaut ko aizrāvies, Tu tam atdod visu savu uzmanību un enerģiju. Un viegli ir nepamanīt, ka Tu dod arvien vairāk un vairāk gan laiku, gan enerģiju. Tomēr, šī ir divvirzienu šoseja un atdoto laiku un enerģiju nepieciešams arī saņemt atpakaļ.
Jau labu laiku ir vispārzināma dzīves balansa formula : 8-8-8.
8h miega, 8h obligāto ikdienas darbu, 8h prieka, atpūtas un laika sev.

Kad aizraujamies ar darbu, ko mīlam, sanāk aizmirst par pārējo laiku. Bet organisma vajadzība pēc tā nekur nepazūd.
Lūk, kādēļ gadās 'izdegt' darbā, kuru mīli.




Ko darīt
Iespējams esi pamanījis, ka pat apzināti izvēloties - "tā, no šodienas es ieviesīšu balansu savā dzīvē" bieži šī apņemšanās ātri pazūd. Turklāt, iemesli ir pavisam argumentēti un loģiski. Tā notiek, jo pārmaiņu radīšana prasa nepārtrauktu praksi un atkārtošanu.

Labā ziņa ir tā, ka spēlējot spēles ir nepieciešamas vien 10-20 reizes, lai izveidotu jaunu ieradumu. Tajā pat laikā, vienkārši to atkārtojot, nepieciešams līdz pat 400 reizēm*

Izmantojot pielietojamo improvizāciju, mēs spēļu un improvizācijas tehniku veidā trenējam sekojošas pramses:

  1. Klātesamību
Esot klātesošs, Tu kļūsti produktīvāks un vērīgāks. Tu pamani lietas, kas citkārt var aizslīdēt garām. Tu spēj reaģēt daudz ātrāk, precīzāk un efektīvāk, šādi ietaupot sev laiku, lai izdodas atrast tās 8h, kuras kvalitatīvi pavadīt ārpus darba 

2. Realitātes absolūtu pieņemšanu
Šis ir improvizācijas teātra slavenais 'Jā, un..'.
Tu skaidri apzinies visu situāciju, arī savu enerģijas un spēka daudzumu. Tu pieņem lēmumus un veido risinājumus, ņemot vērā visus apstākļus un realitāti. Tu iemācies nemelot pats sev. Tas, ko Tu ilgāku laiku izvēlēsies nepamanīt (vai savā prātā samazināt tā nozīmi) ar laiku atspēlēsies Tev kā liels, smags bumerangs pa pieri.

3. Stāstus
Apzināties, ka ir gan mans, gan citu cilvēku stāsti un viedokļi. Es ar tiem jūtos komfortabli un spēju pieņemt. Es neesmu ar to nepārtrauktā cīņā un iekšējā saspringumā, ja kaut kas nenotiek pēc manis izveidotā scenārija. Es spēju ātri pielāgoties citu radītajiem stāstiem (plāniem, scenārijiem) un tos pielāgot savām vajadzībām un iecerēm. Es spēju atlaist vaļā nepārtraukto kontroli.

4. Nezināmā pieņemšanu un emocijas

Man ir pozitīvs un atvērts skats uz nezināmo. Esmu brīvs, atvērts un zinātkārs. Man nerodas satraukums no nezināmā, es varu izkāpt no savas komforta zonas un gūt no tā prieku. Es atpazīstu savas emocijas, nenoliedzu tās, bet gan izdzīvoju un varu veiksmīgi pielietot.

5. Sadarbību

Es varu uzticēties kolēģiem. Es neesmu vienīgais, kas to var izdarīt. Man nav viss jādara vienam un pasaule nesabruks, ja šodien paņemšu slimības lapu. Arī mani kolēģi var uzticēties man. Es palīdzēšu, ja vajadzēs. Es pamanīšu, ja kolēģim ir jāatpūšas un draud izdegšana. Mēs uzticamies viens otram un atbalstam. Mēs neskaužam un nemeklējam vainīgos. Mēs strādājam pie risinājumiem, kas mums visiem būs veiksmīgi.

⚠️Un kā Tev sokas ar apzinātu ikdienas un darba balansu? Cik dienas nedēļā izdodas iegūt 8-8-8?

*Dr. Karin Purvis

Lasīt tālāk

Sava mērķa apzināšanās, pirms pašizaugsmes uzsākšanas. "Sarunas par sarunām" 12.epizode

Podkāstā "Sarunas par sarunām" viesojās cilvēki, kuru ikdiena ar sarunāšanos ir saistīta diezgan cieši. Caur viņu pieredzēm mācāmies kā sarunāties veiksmīgāk, efektīvāk un rezultatīvāk.
Iedvesmojies arī Tu!
Viesis: Zuarguss Zarmass. Sociālā mācību tīkla HUMAN veidotājs un vadītājs
12.epizodes viesis ir sociālā mācību tīkla HUMAN veidotājs un vadītājs Zuraguss Zarmass
Šajā epizodē sarunājamies par:
  • Sarunām ar sevi un sarunām ar ārpasauli
  • Kā justies komfortabli ar to, ka es nezinu visu
  • Kāpēc kļūdīties ir labi
  • Emocionālo inteliģenci
  • Cīņu ar satraukumu un citām negatīvām emocijām sarunās
  • Jā un... pieeja dzīvē: atvērtība tam, ko piedāvā dzīve + piedāvājuma izvērtēšana caur savām vērtībām
  • Ģimenes ieradumu spēku uz komunikāciju
  • AIKIDO cīņas mākslu
  • Spēļošanas elements mācību procesā skolās
  • Skola 2030 vai Skola 2025?
  • 12.aprīli, kas mainīs visu
SKATIES ŠEIT
Lasīt tālāk

Ģimenē ienāk mazulis: saruna ar sevi, ar tuvākajiem un mazuli. "Sarunas par Sarunām" 13.Epizode

Podkāstā "Sarunas par sarunām" viesojās cilvēki, kuru ikdiena ar sarunāšanos ir saistīta diezgan cieši. Caur viņu pieredzēm mācāmies kā sarunāties veiksmīgāk, efektīvāk un rezultatīvāk.
Iedvesmojies arī Tu!
Viesis: Baiba Kauliņa
13.epizodes viese ir zīdīšanas konsultante un PEP mamma (apmācībā) Baiba Kauliņa
Šajā epizodē sarunājamies par:   
• Aktīvo klausīšanos un klātesamību sarunā    
• Kā izturēt emocionāli smagas un sarežģītas sarunas    
• Kādēļ būtiski atzīt pašam sev – es nevaru visu, man vajag atpūtu, man vajag izrunāties, man vajag sevi lutināt   
• Kas ir PEP mamma    
• Kā izmainās komunikācija ģimenē, kad tajā ienāk bērns    
• Kā veidot komunikāciju ar bērnu jau no zīdaiņa vecuma    
• Saruna ar bērnu, kas vēl nerunā    
• Tēva un mazuļa saruna; Jaunā tēva un jaunās māmiņas saruna    
• Kā sev palīdzēt pēc emocionālām sarunām    
• Kas ir vislabākā auditorija, lai trenētu spēju noturēt auditorijas uzmanību

SKATIES ŠEIT

Lasīt tālāk

Improvizācijas spēles ģimenes lokā: spēlē kā klātienē, tā sazvanoties caur telefonu

Kvalitatīvs, interesants un pat aizraujošs laiks ar savējiem - gan mājās, gan caur telefonu vai video zvaniem? Lūdzu!
Iedvesmojoties no trīs draugu - Karmana, Deivida un Krisa - izveidotās elektroniskās rokasgrāmatas "Life-Play E-handbook", kas tika radīta tieši ar mērķi turpināt un stiprināt trīs draugu improvizatoru attiecības, kad katrs sāka dzīvot citā pilsētā, mēs piedāvājam Tev un Taviem draugiem un ģimenei detalizētas improvizācijas spēles.
Varat tās spēlēt gan kopā esot, gan caur telefonu vai video viedierīcēm.
Lai lieliski!

SAGATAVOŠANĀS

Kas nepieciešams:
  • Vismaz 2 cilvēki (Vai nu klātienē, vai arī caur viedierīcēm, telefoniem)
  • Emociju saraksts (attēlā pašā lapas apakšā)
  • Vadītājs (izvēlaties vienu no dalībniekiem, kurš vadīs procesu. Katrā tikšanās / sazvanīšanās reizē tas var būt cits)

Kā spēlēt:

  • Zemāk atradīsi divas galvenās spēļu kategorijas: 
  1. Iesildošās (katrā reizē izvēlies 1-2 spēles no šī saraksta, ar kurām uzsākt kopā būšanu, ļaujot sev un draugiem, ģimenei aizmirsties no pārējām domām, pārslēgties uz spēļu omu.)
  2. Pamata (pēc iesildīšanās ķeraties klāt īstajai mantai. Maksimālais pamatu spēļu skaits nav ierobežots - cik vien jums ir laiks un enerģija, droši spēlējiet!). Pamata spēlēm ir dažādi sarežģītības līmeņi: iesācēja, vidējais un meistara.
  • Vislabākā daļa - šī ir improvizācija! Jūs drīkstat mainīt, adaptēt un pielāgot spēļu noteikumus pēc saviem ieskatiem :)
  • Katrā tikšanās reizē izvēlaties vienu vadītāju (viņš izvēlas/ierosina aktivitātes; piedāvā emocijas un tēmas; palīdz vai izaicina spēlēs, kur ir tādas iespējas; vada refleksijas jeb pārrunu procesu pēc spēles).
SAGATAVOŠANĀS.

IESILDOŠĀS SPĒLES
Šīs ir vienkāršas aktivitātes, kas palīdz iesildīties procesam: jūs kļūstat klātesoši, atveraties un esat gatavi sadarboties. Tiek veidota droša vide, kurā katrs var būt tieši tāds, kāds vēlas. Katru klātienes vai neklātienes tikšanās reizi uzsāciet ar vismaz vienu no šīm spēlēm.

>>Emociju izrāviens<<
Kā spēlēt:
Vadītājs iedod vienam no dalībniekiem vienkāršu, skaidru un spēcīgu emociju. Ja nepieciešams, izvēlies kādu no emociju saraksta.
Lūdz dalībniekam parādīt/izrādīt emociju:
  • bez vārdiem,
  • ar neartikulētām skaņām jeb nevalodā / izdomātā skaņu virknējumā, kas skan pēc kaut kādas valodas (gibrišs),
  • klepojot,
  • ļoti pārspīlējot
  • un visbeidzot - ar vārdiem un arī dziedot.
Ļauj dalībniekam pamazām palielināt un padarīt emociju spēcīgāku. Ja dalībnieks jūtas nekomfortabli, piemēram, dziedot - pievienojies viņa uzsāktajai dziesmai un emocijai. Tomēr, emocijas jaudu joprojām vada dalībnieks. Vadītājs var ierosināt to pastiprināt vēl. Izmēģiniet cik daudz dažādu variāciju un spēka līmeņu var būt emocijai.

>>Stāsts pa vārdam<<
Kā spēlēt:
Spēlējat visi kopā. Vadītājs pasaka stāsta nosaukumu (Neeksistējošs. Vari paprasīt vienam no dalībniekiem nosaukt kādu īpašības vārdu, citam lietvārdu. Savieno tos kopā un iegūsti stāsta nosaukumu, piemēram, "Drebošā varde". )
Tad katrs pēc kārtas sakiet vienu vārdu (arī saikļi un partikulas skaitās kā viens vārds), cenšoties izveidot loģisku stāstu. Piemērs, šeit.
Kas būtiski: maksimāli spontāni teikt nākošo loģisko vārdu, pielāgojoties tam, ko dzirdi un kur stāsts virzās. Ja katrs mēģināsiet virzīt pa savam, tad loģisks stāsts neizveidosies. Sadarbība, klausīšanās un pieņemšana ir pamata prasmes, kas nepieciešamas šim uzdevumam.

>>Zīmējums pa līnijai<<
Kā spēlēt:
Šī spēle ir ideāla, ja spēlējat no attāluma! Vadītājs uzvelk pirmo līniju improvizētā zīmējumā. Tā var būt pilnīgi abstrakta līnija, viens vilciens, bez zīmuļa atraušanas no papīra (vai pirksta atraušanas no telefona/planšetes).
Nākošais no ģimenes piezīmē klāt vēl vienu detaļu vai līniju, un padod tālāk tieši papīru ar rakstāmo, vai netieši, nosūtot grupas čatā bildi. (piemēram, Messenger aplikācijā ir ērti papildināt bildi ar "Edit" funkciju un nosūtīt tālāk). Tā turpina, kamēr izveidojas kas konkrēts un visiem kopā šķiet, ka zīmējums ir pabeigts.
Ko šis uzdevums trenē: nedomāšanu uz priekšu, spontānu reaģēšanu un jautru kopā darbošanos, ļaujot vaļu katra fantāzijai.
Kas būtiski: vadītājam jāpierauga, ka katrs pievieno tikai vienu līniju, detaļu.

>>Četru pušu skatu punkts<<
Kā spēlēt:
Vadītājs nosauc dalībniekam kādu eksistējošu vietu (piemēram, Tava istaba, vietējā kafejnīca, vecmāmiņas viesistaba u.c.). Pēc tam vadītājs atbalsta dalībnieku, uzdodot uzvedinošus jautājumus par tēmām "sajūtas" vai "detaļas".
Dalībnieks apraksta vietu no četrām pusēm skatīties: priekšas, aizmugures, labās malas un kreisās malas.
Piemērs:
Man priekšā ir sarkana lampa, kuru mans tēvs man uzdāvināja. Tā piestāv otrai lampai, kas ir tālāk kreisajā stūrī. To arī man tēvs uzdāvināja, tikai pāris gadus agrāk. Tad, kad es tikko ievācos jaunajā dzīvoklī. Atveros, kā kurjers to atveda un tik nevīžīgi nometa, ka es sabijos, ka tā saplīsīs.
Man aizmugurē atrodas liels skapis, kurš pilns ar drēbēm. Īstenībā tas ir pārpildīts, man jau sen vajadzētu to sakārtot un nodot labdarībai drēbes, kuras nelietoju vairāk kā gadu.
(Vadītājs vaicā): Kura ir visbiežāk valkātā drēbe tavā skapī?
Tas pelēkais T-krekls ar sarkanu uzdruku un džinsas.
(Vadītājs): Un kādas sajūtas tas tevī raisa?
Tādas, ka man ir daudz par daudz drēbju. Es to t-kreklu un džinsas velku teju katru dienu. Pusi no pārējām lietām es neesmu pat uzvilcis. Tas man liek justies vainīgam, ka tik nevērīgi tērēju naudu. Es taču varēju daudz ko lietderīgāku nopirkt, nevis ļauties mirkļa iesapaidam.
Nu, un man pa kreisi ir rakstāmgalds, kurš noklāts ar studiju materiāliem. Tur ir arī dators. Es to iegādājos par savu pirmo algu. Savukārt, man pa labi ir dīvāns un tāda abstrakta glezna pie sienas
(Vadītājs): Kā glezna liek tev justies?
Tā ir ļoti krāsaina, bet tajā pat laikā mierīga. Man patīk uz to skatīties, es kļūstu priecīgāks. Varētu pat teikt, ka tā mani iedvesmo.
BEIGAS

Šī spēle iesilda spēju pievērsties detaļām, veidot asociācijas no redzētā (uz notikumiem, sajūtām, idejām), kā arī trenē pārējos klausīties un vizualizēt dzirdēto.


PAMATA SPĒLES

Šīs ir spēles, kas iedalītas dažādos sarežģītības līmeņos:
  • vienkāršais,
  • vidējais,
  • meistara.
Varat vienā reizē izvēlēties vienu un visi izspēlēt, pēc tam izrunājot, kā gāja.
Ko jums varētu būt interesanti izrunāt: Kas bija grūtākais? Kas vieglākais? Kas pārstedza sevī un pārējos? Kā mainās spēles iznākums un gaita, kad spēlējat to atkārtoti?
Varat arī vienā tikšanās reizē izspēlēt visas un tad tiekoties atkal salīdzināt, kā gāja un kas mainījās nākamajās reizēs, kad šīs spēles jau iemanījāties spēlēt labāk, vairāk, brīvāk un radošāk.

>>Atkārtošanās dzejolis<<
Vidēja līmeņa spēle
Kā spēlēt:
Vadītājs pasaka dalībniekam emociju un īsu frāzi ar kuru sākt katru dzejoša rindiņu, piemēram:
- Es nekad..
- Tas ko es darīšu..
- Es mīlu..
- Piedod..
- Šī ir lieliska diena, lai..
- Varbūt tu..
- Nāc blakus..
- Vai tu šaubies..
u.t.t.
Emociju izvēlies no lapas apakšā esošā emociju saraksta.
Ja dalībniekam nav ideju, kā savienot emociju un frāzi, viņš drīkst pavaicāt pēc citas. Lielākoties atkārtošanās dzejolī ir 6-15 rindiņas un emocija uzsver kādu konkrētu pozīciju vai viedokli. Piezīme: atskaņas nav būtiskas šajā uzdevumā. Dzejolis beidzas, kad dalībnieks pasaka "Ir laiks".
Piemērs:
Emocija: "aizkaitināts" un frāze "nu jau pietiks.."

Ak mašīnas un izplūdes gāzes, nu jau pietiks.
Nu jau pietiks katram savu māju, kurā sēdēt vienam.
Nu jau pietiks tik daudz vietas, ka neplaiek vairs vietas.
Un nu jau pietiks vārdu tukšu un smieklu skumju.
Nu jau pietiks mākslīgu putnu, koku un jūru un solījumu.
Nu jau pietiks, ak kā pietiks šī dzejoļa rindiņas.
Nu jau pietiks. Ir laiks.

>>Rītdiena, ja nu..<<
Iesācēja līmeņa spēle
Kā spēlēt:
  • Ir trīs veidi, kā uzsākt šo spēli:
  • iztēloties, ka es nokļuvis pilnīgi citā vietā (laikā, telpā vai dimensijā),
  • iztēloties, ka tavā dzīvē ir parādījušies pilnīgi jauni un līdz šim nebijuši cilvēki,
  • iztēloties, ka tu ceļo un atklāj pilnīgi jaunas vietas vai realitātes.
Spēlējot spēli tu precīzi iztēlojies, kaut ko, kas notiek: labs vai slikts. Spēlei jāparāda tieši, kur tu būsi vai vēlies būt rītdien. Fantāzijai nav robežu.

Piemērs:
Dalībnieks: Esmu Venecuēlā un satieku savu sen pazudušo meitu. Viņai ir kādi 10 vai 11 gadi. Viņa ir priecīga mani redzēt
Vadītājs: kas viņai mugurā?
Dalībnieks: sarkana kleitiņa, plāna, vasaras. Līdz ceļgalam. Mēs satiekamies lidostā, viņa mani tur sagaida. Mēs apskaujamies un esam priecīgi. Bet viņa runā tikai spāniski un es neko daudz nesaprotu. Tikai to, ka viņa man prasa pamata lietas, kā "kas man garšo" un "ko es māku darīt". Viņa stāsta arī kaut ko par skolu. Es īsti nedzirdu, jo pusi nesaprotu. Mani pārņem emocijas. Mazliet dusmas, ka es tikai tagad esmu uzzinājis, ka man ir meita. Kā arī to, ka viņa atrodas pilnīgi citā pasaules malā. Bet ir arī atvieglojums un prieks, viņu satiekot..

Visi dalībnieki un vadītājs var uzdot precizējošus jautājumus, kas prasa jaunus notikumus vai detaļas. Spēle beidzas, kad dalībnieks pasaka "BEIGAS".
Spēles laikā visi runā tagadnes formā.

Piezīme: šo spēli spēlējot regulāri, tu vari ievērot dažādus paternus, kas konkrētam dalībniekam atkārtojas. Piemēram, viens dalībnieks, katru reizi šo spēlējot, vai nu pilnībā pārveido savu mājvietu, kurā atrodas, vai arī izvēlas ielekt pilnīgi citā vietā un telpā. Spēle, iespējams, Tev šādā situācijā saka: "Ja tev nepatīk vieta, kur dzīvē, kāpēc tu to nemaini?":)

>>Notici tam<<
Vidējas sarežģītības spēle
Kā spēlēt:
Vadītājs iesaka tēmu (sociālu, politisku, attiecību..) kurā dalībnieks izvēlas veidot savu spēcīgo viedokli pretēji tam, kāds tas ir realitātē. Dalībnieks var lūgt nomainīt tematu, ja nepieciešams. Dalībnieks detalizēti izsaka savu viedokli (pretējo tam, kam patiesībā tic. Izpauž tā, itkā tas būtu viņa viedoklis)
Vadītājs (un arī citi dalībnieki) palīdz dalībniekam, uzdodot īsus, precīzus un izaicinošus jautājumus vai komentārus, kuru mērķis ir paspilgtināt dalībnieka stāsta emocijas.
Mērķis ir ļaut un palīdzēt dalībniekam runāt detalizēti, ar piemēriem, pierādījumiem un emocijām, pārstāvot viedokli, kuru patiesībā viņš nepārstāv. Beigās vadītājs pavaicā "un ko tu patiešām domā par šo?"

Lūk, daži temati, kurus var izmantot vai iedvesmoties no tiem:
  • laulības un šķiršanāsizglītības sistēma
  • vietējā vai starptautiskā politika (līderi, lēmumi, virziens)
  • algas un sociālie nodokļi
  • ēšanas paradumi un pārtikas produktu iegāde
  • dzīvot labāk laukos vai pilsētā
  • labākā un sliktākā vieta, kuru apmeklēt atvaļinājuma laikā
  • elektroskūteri uz ielām
  • cik bērniem jābūt ģimenē
  • kādam jābūt interjeram mājās
  • kā izvēlēties draugus
  • socializēšanās interneta vidē
>>Divi skatu punkti<<
Meistara līmeņa spēle
Kā spēlēt:
Piedalās divi dalībnieki, nav vadītāja šai spēlei. Dalībnieki izvēlas kādu sociālās pulcēšanās pasākumu (piemēram, dzimšanas diena, bārbekjū, izlaidums, vakariņas restorānā...) un vienojas par savstarpējām attiecībām (brālis un māsa, tēvs un dēls, vadītājs un padotais, kaimiņi u.t.t.). Sākas dialogs, abi runā pagātnes formā, par to, kas notika šajā pasākumā.
Tiek pausti divi dažādi viedokļi un skatu punkti par vienu un to pašu pasākumu: stāsti, pieredze, joki, sajūtas.

Piemērs:
Dēls: Jāsaka kā ir. Mani tiešām pārsteidza tas, ka tēvs lika man maksāt gan par sevi, gan par viņu.
Tēvs: Nu viss sākās, kad viņš pateica, ka savu draudzeni esot uzaicinājis līdz. Kaut kādu Annu vai Janu... Es neatceros kāds bija vārds. Un tad viņš pēkšņi saka, ka neaicināšot viņu tomēr. Ka piezvanīšot un atcelšot visu. Nu manis pēc tak varēja nākt. Katrā ziņā tā viss sākās
Dēls: Zini kā, tēvs manu mīlas dzīvi vispār neuztver nopietni. Viņam ir tā attieksme "tev taču ir tikai 19 gadi, ko tu zini par mīlestību". Tas mani tracina. Man ir jūtas un arī attiecības. Es spēju saprast lietas un pieņemt lēmumus! Bet viņš to nerespektē un vienmēr izceļas ar kādu stulbu komentāru.
Tēvs: Nu un tad mēs sākām spēli. Viņš paņem boulinga bumbu, saliecas un tad tipina kā tāda meitene uz priekšu, paralēli vēl paskatoties vai kāds viņu vēro. Nu stulbums. Vai to es viņam mācīju? "Saņemies! Iztaisno taču savu mugurkaulu un met! Met pa tiem ķegļiem", es viņam teicu.

Un šādā veidā turpiniet stāstīt par notikumu no dažādām perspektīvām. Stāsts beidzas, kad viens no jums pasaka "BEIGAS".
Spēlas pamatā ir izgaismot kontrastus, kas radošies no tā, ko iztēlojas un kā interpretē lietas dažādi tēli.

>>Pietuvinātais stāsts<<
Meistara līmeņa spēle
Kā spēlēt:
Vadītājs vada spēli, izmantojot frāzes, kas nosaka tās virzību "pietuvini emocijas", "pietuvini vizuālo aprakstu", "pietuvini to objektu", "pietuvini to darbību/notikumu" vai gluži otrādi "attālini vidi", "attālini emociju', "attālini situāciju". Gluži kā telefonā, atverot bildi un izmantojot "zoom in" un "zoom out" opcijas - pietuvinot un attālinot attēlu.
Vadītājs pasaka sākuma teikumu un dalībnieks no tā uzsāk stāstu.

Piemēram:
Vadītājs: Teikums ir "Mans brālis pārsita rekordu"
Dalībnieks: Tas notika tieši pirms nedēļas. Pilnīgi negaidīti mans brālis izlēma izmēģināt jaunu veidu kā lasīt grāmatasVadītājs: "pietuvini objektu grāmata"Dalībnieks: Viņš bija paņēmis rokās Ziedoņa 'Krāsainās pasakas", tādos zaļos vākos ar zelta burtiem virsū. Apmēram 150 lpp bieza.

Šādā veidā vadītājs virza stāsta detaļas. Piemēram, "attālini sociālo vidi" nozīmē, ka runa vairs nav par ģimeni, bet jau plašu sabiedrību vai pat visu pasauli kopumā. Dalībnieks pats nosaka cik tālu viņš "attālina" vai "pietuvina". Tāpat arī vadītājs virza stāstu uz nobeigumu, sakot: "atrodi beigas". Dalībnieks ir tas kurš pasaka "BEIGAS" un beidz stāstu.

>>Stāsts 3 emocijās<<
Vidēja līmeņa spēle
Kā spēlēt:
Vadītājs pasaka tēmu (ja ir tikai divi dalībnieki, tad abi vienojas par tēmu). Piedalās divi līdz trīs dalībnieki un cenšas nerunāt viens otram pāri.
Ved ikdienišķu sarunu par noteikto tēmu. Pēc aptuveni 1 minūtes sarunu pārtrauc. Vadītājs pasaka emociju. Dalībnieki vēlreiz ved to pašu sarunu ko tikko runaja (tā pati tēma, notikumi, saruna, vārdi), tikai šoreiz ar nosaukto emociju. Emocijas dēļ var saruna mazliet (vai pat ļoti) mainīties. Pēc 1 minūtes vadītājs atkal iedod jaunu emociju un dalībnieki sāk to pašu sarunu no sākuma, nu jau ar otro emociju. Tā līdz trim (vai, ja vēlas, vairāk) emocijām. Idejām emocijām droši izmanto emociju sarakstu.

Pēc spēles pārrunājiet kā un kādēļ mainījās saruna, parādoties citai emocijai. Kura emocija jums patika visvairāk?




Lasīt tālāk

Palielini savu harizmu, iemācoties klausīties

Vīrieši vienas diena laikā pasaka vidēji 7000 vārdus.. Sievietes - 20 000 vārdus.
Tātad - mēs visi runājam daudz. Jautājums ir - cik, no šiem pateiktajiem vārdiem, mēs sadzirdam? Lasi tālāk un uzzini, kā trenēt klausīšanās prasmes
Ir pierādīts, ka viena no harizmātiska cilvēka pamata iemaņām ir prasme klausīties un patiešām sadzirdēt. Atceries pēdējo reizi, kad sarunājies ar kādu, kurš patiešām bija ieinteresēts tajā ko saki. Patīkami, vai ne? Un tagad atceries, kad sarunājies ar kādu, kura skatiens sarunas laikā ieslīdēja telefonā. Vai arī ar kādu, kurš tevi pārtrauca, nesagaidot tava pateiktā teikuma beigas. Nepatīkami, vai ne?
Tieši tava klausīšanās prasme lielā mērā izšķir to, vai tavs sarunu biedrs vēlēsies klausīties tevī.
Tāds, lūk, apburtais loks - klausies, lai tiktu uzklausīts.

Izklausās bezgala vienkārši. Un tā arī ir, līdz mirklim, kad sākam savas klausīšanās prasmes kritiski novērtēt.
Lūk viens treniņš no improvizācijas teātra tehnikām, kas gan parādīs Tavas klausīšanās prasmes, gan arī palīdzēs tās trenēt un padarīt labākas.

Treniņš:
Sarunājoties ar kādu cilvēku, atbildi viņam veido tā, lai tā sāktos ar to burtu, ar kuru beidzās viņa teiktais. Tātad, tev jānoklausās viss līdz galam, līdz izdzirdi pēdējā pateiktā vārda pēdējo burtu. Un tikai tad tu vari sākt domāt un teikt savu atbildi. 
Piemērs:
- Labrīt, Viestur! Kā brīvdienas?
- Sveiks, lieliskas, paldies ka pavaicāji! Biju izbraucis ar laivām.
- Mīļais Tētīt, šajos laikapstākļos? Nenosalāt?
- Termometra stabiņš tiešām rādīja tuvu nullei, bet labs apģērbs dara brīnumus :)
- Skaidrs, pastāstī vairāk!
- Klausies arī, tātad, izbraucām sešos no rīta un .....

Piemērā aprakstīts treniņš, kurā abi sarunu partneri zina šos noteikumus. Šādi sarunājoties treniņa apstākļos ievērosi, cik grūti ir sniegt ātru atbildi. Tas ir normāli, jo esam pieraduši sākt domāt savu atbildi, pirms noklausāmies sarunu biedru līdz galam. Tagad tu vari pamanīt cik daudz no sarunas varam palaist garām, jo neklausāmies līdz galam. Jo vairāk un biežāk veiksi šādu sarunas treniņu, jo ātrāk varēsi atbildēt sarunu biedram.



Tavi ieguvumi ir divi:
1. tu tiešām dzirdi visu, kas tiek pateikts
2. tu iemācies domāt un reaģēt daudz ātrāk

Kad treniņā sāk izdoties, pamēģini šo praksi izmantot dzīvē, kur sarunu partneris nezina, kā tu veido savu atbildi. Ļaujies tam, ka saruna aizvirzās ne tur, kur sākotnēji esi plānojis. Iespējams, tas būs pat labāk!

Pamēģini, patrenējies un kļūsti par daudz labāku klausītāju. Tātad - kļūsti harizmātiskāks.
[Vēlies turpināt trenēt šīs prasmes: ieskaties šeit]

Lasīt tālāk

Kā likuma priekšā,tā arī socializēšanās procesā visi ir vienlīdzīgi. Sarunas par Sarunām 14. epizode

Podkāstā "Sarunas par sarunām" viesojās cilvēki, kuru ikdiena ar sarunāšanos ir saistīta diezgan cieši. Caur viņu pieredzēm mācāmies kā sarunāties veiksmīgāk, efektīvāk un rezultatīvāk.
Iedvesmojies arī Tu!
14.epizodes viešņa ir grāmatas “Socializēšanās rokasgrāmata latvietim” autore Elīna Barreta.

Šajā epizodē sarunājamies par:    
• Vai starp “latvietis” un “introverts” var likt vienādības zīmi    
• Kā pārkāpt savām šaubām un bailēm socializēties    
• Kādēļ būtiski sarunā gan ņemt, gan dot    
• Komunikācija ar tuviniekiem smagos brīžos   
• Latvijas vēstures ietekme uz mūsu socializēšanās paradumiem    
• Zinātniski pierādītie ieguvumi no pozitīvas socializēšanās   
• Emocijas rakstiskajā komunikācijas un emocijas “dzīvajā” sarunā – vai ir atšķirība?   
• Aizdomas un skaudība socializēšanās procesā    
• Ieguvums man un valstij no veiksmīgas komunikācijas

Viesis: Elīna Barreta
SKATIES ŠEIT



Lasīt tālāk

Socializēšanās latviešiem un ne tikai

2020. gada marta sākumā piedalījāmies rakstnieces Elīnas Barretas grāmatas "Socializēšanās rokasgrāmata latviešiem" prezentācijā.
Ir trīs pamata elementi, kuriem jābūt katrā sarunā:

1.INICIATĪVA
Citiem vārdiem sakot, ja Tu nespersi soli un neuzsāksi sarunu, tā var arī nenotikt. Tādā gadījumā iespēja radīt (veidot, uzzināt, panākt, iegūt, dot, uzvarēt) kaut ko jaunu ir palaista garām.

2. IEINTERESĒTĪBA
Saruna ir divpusējs process: Tu iegūsti informāciju un Tu dod informāciju. Veiksmīgi to var veikt, ja esi ieinteresēts tajā, ko Tev saka un savu atbildi veido balstoties uz sarunas biedra izzināšanu (pateikto, intereses, kopīgais, aktuālais u.t.t.)

3. MAZLIET VAĻSIRDĪBAS
Ar atklātiem cilvēkiem ir vieglāk runāt un viņiem vairāk uzticas. Esi dabisks, esi atklāts par savām domām un emocijām, neizliecies. Tieši tik vienkārša rīcība ved uz veiksmīgām, sirsnīgām un vērtīgām sarunām.

Prezentācijas laikā izrunājām daudz situācijas un piemērus, klausies un skaties visu ŠEIT


Lasīt tālāk

Jautrs laiks ar kolēģiem, arī strādājot attālināti

Ir bezgala daudz izaicinājumu, strādājot attālināti. Tajā pat laikā, ir arī bezgala daudz iespējas. Šoreiz par iespējām!
Nav noslēpums, ka būtisks aspekts darba produktivitātei ir attiecības ar kolēģiem. Ātri sasniegtu un veiksmīgu projektu sastāvdaļa ir laba sadarbība ar kolēģiem. Savukārt, laba sadarbība ar kolēģiem ir iespējama, ja veidojam ar viņiem pozitīvas attiecības.
Ikdienas darba vidē mums jau ir izdevies to izdarīt. Tomēr, kā to nepazaudēt, sākot strādāt attālināti?


Lūk, lieliska spēle Tev un Taviem kolēģiem: Attālinātā darba bingo!
  • Izprintējiet piemēru no šejienes vai izveidojiet pašu savu.
  • Kuram pirmajam izdosies atzīmēt visus lauciņus un aizsūtīt pārējiem lepnu ziņu ar 'BINGO!' ?

Lasīt tālāk

5 soļi labu attiecību uzturēšanai ar mājiniekiem, sociālās distancēšanās laikā

Socializēšanās karantīnas un distancēšanās laikā

"Raižpilnajā un neparedzamajā laikā, kad jāievēro fiziskās (ne mentālās) izolēšanās, mijedarbība un sadarbība ar līdzcilvēkiem nepieciešama vairāk nekā jelkad." Elīna Barreta

SAZIŅA

Cieši blakus uzturoties viens otram 24hrs x7 x4 laika posms būs līdzvērtīgs vismaz pieciem papildus kopdzīves gadiem. Lai attiecības stiprinātos, nevis vājinātos, lai tuvinātos, nevis atsvešinātos, piekop pārbaudītus labas saskarsmes principus.

- Novērtē un pateicies: “paldies, Tev mīļš” par novākto galdu, pārcelto datorgaldu, veļas izkarināšanu un pienesto trešo kafiju. Uzslava pacilā un labvēlīgi ietekmē vispārējo situāciju

- neiestrēgstat uz otra vājībām, bet vienojaties par noteikumiem gluži tāpat kā biroja vidē: krūzītes novākt, trokšņus uz austiņām, aizvērt poda brilli. Jebkura neskaidrība un mēmais “pats par sevi saprotams” ir auglīga vide pārpratumiem un neapmierinātībai

- personīgā teritorija un ērtība tieši ietekmē noskaņojumu: nekārtība, kārtējais priekšmets nevietā un piebāztība samazina katram atvēlēto zonu ik pa cm. Nemitīga savas vietas atkarošana rada saspīlējumu un frustrāciju

- informējat par laiku un telpu, kad katram nepieciešams pabūt vienam un respektējat to

- emocijas krīzes situācijā izpaužas dažādi: katram ir tiesības reaģēt pa savam, bet ar noteikumu, ka tas nekaitē blakusesošajam, un saasinātā reakcija pirms vai pēc tiek paskaidrota kaut vai trīs vārdos (skat. zemāk). Tādējādi iegūsiet tiesības uz apkārtējo izpratni

- “piedod.. sanāca tā, piemirsu, nesapratu, negribēju tā..” atbruņos un mīkstinās līdzcilvēka vēlmi pēc pretreakcijas tādā pašā garā

- iedibinat “Sarunu pusstundu” - katrs pēc kārtas izstāstiet personīgās raizes un izjūtas, atbrīvot emocijas bez klātesošo vērtējuma vai nosodījuma. Mājinieku iepriekš pateiktais netiek komentēts. Ļaujiet katram būt pašam un justies par to labi

- neiedomājies, bet pajautā; nepiesienies, bet solīdi aizrādi un iesaki; necieties, bet pasaki skaidri un saprotami, nevis caur puķītēm

- kļūdās visi un domas nelasa neviens. Arī tu pats. Vienkārši atceries to

JAU SASTRĪDĒJĀTIES?

- Tad uzklausi, izklāsti savu redzējumu, abpusēji atzīstat problēmu un piedāvājat risinājuma variantus, jo izrādās, neviens no jums nevēlas līdzīgas situācijas atkārtošanos

- nerisiniet sarunu emociju izvirdumā, aizejat katrs uz savu telpu un norunājat laiku lietas izrunāšanai pēc 30 minūtēm

- pamēģinat izstāstīt notikušo otram skaļi, iejūtoties otra ādā. Stāsti tā it kā Tu būtu Tavs mājinieks ar kuru izveidojās strīds. Pēc tam otrs dara to pašu. Neparodē, centies izteikt skaļi to, kā, tavuprāt otrs to redz. Būsiet pārsteigti, cik ātri atklāsies patiesie strīda iemesli un versijas, kā to risināt

- attālinātu konfliktu risiniet videozvana laikā, kurā ir iespēja redzēt arī pašam sevi (attālināts šoreiz skaitās arī blakusistabās)

LAIKS IEIET SEVĪ, VAI LABĀK IZIET ĀRĀ

Pamanot nepazīstamu, mazpazīstamu vai pazīstamu rokas spiediena, apskaušanās, saskūpstīšanās vietā draudzīgi pamāj pa gabalu. Īpaši labvēlīgu klimata maiņu veicināsiet, ja pasveicināšana pa gabalu izdosies ar smaidu acīs un ‘labu veselību!’ vēlējumu verbāli vai vismaz sejas izteiksmē.

Oficiāli paziņotā savstarpējā 2m distance latvietim beidzot ļauj justies nepiespiesti tomēr attālums, kas sniedzas notēmēta (lasīt: izstiepta) slotas kāta garumā nenozīmē, ka arī šādi nevar uzsist labu pļāpu.

Attālināta papļāpāšana klātienē, vai caur telefonu, vai sabļaujoties pār sētu vai pa logiem ir būtiska, pirmkārt, dēļ svaigas informācijas apmaiņas, otrkārt, personīgās veselības stiprināšanas nolūkos. Abpusējas sarunas izdošanās gadījumā noris labsajūtu hormonu izdalīšanās, kas atbild par imūnsistēmas stiprināšanos:

▪oksiticīns - paaugstina savstarpējās uzticības līmeni
▪serotīns – uzlabo garastāvokli
▪endorfīni – mazina stresu un spriedzi
▪dopamīns – pacilā un motivē

Kņud pajautāt par paziņas vai kaimiņa nesenajiem ceļojumiem ? Tad dari to taktiski un ievērojot distanci slotas kāta garumā.

Sarunas rezultātā jauniegūtās emocijas un informācija būs atsvaidzinājums mājas vidē, pienesot jaunu apspriežamo vielu dažādojot ikdienas sarunu rutīnu un veiksmīgi kliedējot garlaicību.

Fiziski piesardzīga, bet vaļsirdīga socializēšanās atmaksājas!

Lasīt tālāk

Kā noņemt iekšējās bremzes, kad jāģenerē idejas: 3 minūšu tehnika

Kā noņemt blokus, ja ir sajūta, ka esi “iesprūdis”, vai stresa, lielas slodzes dēļ šķiet, ka neko nevar izdomāt?
Šī improvizācijas iesildīšanās tehnika var būt kā īpaši vienkāršs, taču ļo-oti noderīgs glābiņš.
Tā noder ne tikai praktisku risinājumu meklēšanā uzņēmējiem, IT speciālistiem (vai praktiski ikvienam šajos apstākļos), bet arī tā saucamo radošo bloku mazināšanai rakstniekiem un satura radītājiem.


Ko trenē šī tehnika:
  • Tā noņem spiedienu “radīt”, “izdomāt kaut ko interesantu” “izdomāt ko nebijušu”, un vienkārši ļauj būt.
  • Atkārtojot regulāri, asociāciju tehnika palīdz saskatīt savus iekšējos resursus; laist ārā idejas nefiltrējot un mazināt sevis, savu unikālo ideju un izpausmes bloķēšanu.
  • Kad izmēģināsi to pašu darīt grupās, ļoti precīzi, skaidri un vienkārši parādīsies, kā rodas autentiskums, oriģinalitāte (arī komunikāciju nesaskaņas, ja uz to skaties plašāk). Kā? Mums katram dzīves laikā pieredzes, dzīvesvietas, dzīves apstākļu, personības un citu iemeslu dēļ prātā izveidojas informācijas ķēdes, ar kurām automātiski savienojam vairākus konceptus. Ir sarežģītāk izveidot pilnīgi vienādu asociāciju ķēdi 2 cilvēkiem, nekā atšķirīgu. 
Kā jau, iespējams, nojaut, darbosimies ar asociācijām.
Ķeramies pie darba!
Brīvo asociāciju tehnika.

Kas jādara:
  1. Uzliec taimeri uz 3 minūtēm.
  2. Nedomājot iedomājies jebkādu lietvārdu un skaļi sauc pirmo asociāciju, kas Tev rodas no šī vārda (ja nenāk iedvesma, paņem jebkuru vārdu no zemāk esošā piemēra).
  3. Turpini ķēdi visu 3 minūšu laikā, saucot asociāciju pēc asociācijas no pēdējā pateiktā vārda. Lai arī kas, ko pateiktu, ir īstā atbilde, ļaujies. Tam nav jābūt interesanti, smieklīgi vai radoši. Vienkārši ļaujies pirmajam impulsam - treniņš ir ļauties impulsam, nevis izdomāt labāko asociāciju.
Piemēram:
Zobs-sakne-koks-ozols-reps-ķēde-govs-pļava-madara-kosmētika-lūpu krāsa-sarkans-karogs-futbols-piecstūris-ģeometrija-rādāmkoks-lektors-brilles-acs-zīlīte-žurnāls-drukāts teksts-paziņojums-elektrība-skapis-drēbes-pakaramais-uzvalks.

Kam jāpievērš uzmanība
  • Asociācijai jānāk no pēdējā vārda.
  • Centies saglabāt ritmu.
  • Ja kādā brīdī nekas nenāk prātā un prāts "sasalst", ievelc dziļu ieelpu, izelpu un atslābinies, kamēr nākošais vārds iznāk pāri lūpām. Nepadodies, turpini. Pēc laika (un ar praksi arvien ātrāk), iegūsi iekšējo sajūtu, ka nedomā, taču ļaujies informācijai nākt no sevis ārā. Ļaujies brīvajai plūsmai.
  • Ja pieķer, ka sevi labo vai apstājies ritmā, jo tā nelikās "īstā asociācija" - atkal atgriezies pie ritma un trenē pakļauties prāta un vārdus ritmam, nevis vērtēšanai. Šādi arī no dziļumiem iznāk Tavas oriģinālās asociācijas, kuras, cenšoties domāt "pareizi", nekad neatrastu.
  • Pēc intensīvas “bremžu atlaišanas” no brīvajām asociācijām vari piefiksēt, ka nolaidušies pleci, prāts paliek it kā skaidrāks un iedarbināts, taču kontrolētāks, mierīgāks, svaigāks. Parādās brīvības sajūta. Ļoti labi - tas nozīmē, ka procesi notiek :)
Lai izdodas noķert brīvās asociāciju ķēdes brīvības sajūtu! :)

Praktiskas norādes ideju ģenerēšanai:

Brīvās asociācijas arī ir pamats visklasiskākajai prāta vētrai jeb ideju ģenerēšanai komandās.

Pirmajā posmā ideju ģenerēšanas vadītāja uzdevums ir - vadīt komandas asociāciju ķēdi jau par konkrētāku tematu, risinājumu radīšanu, paturot prātā brīvās asociācijas principu.
Tas ir - procesa sākumā, pirmajā ideju, risinājumu ģenerēšanas posmā nav kritikas, idejām jāplūst brīvā formā.

Ja kāds no komandas iespraucas ar “jā, bet (..)” teikumu, jāatgādina, ka šajā posmā drīkst teikt jebko - jo viena ideja, kas varbūt sākumā neder, var atvērt ceļu citai idejai, kura izrādās gala risinājums.

Mācība, ko paņemt līdzi, vienā teikumā

Jo vairāk ļauj būt sev pašam, jo lielāka iespēja, ka caur savu prizmu, savām asociācijām radīsi ko unikālu, kas citiem nav ienācis prātā - jo viņiem ir viņu pieredze, cita asociāciju ķēde.
"Jo vairāk mēs ļaujam sev būt neoriģināliem, jo oriģinālāki mēs kļūstam."
Ja Tevi interesē pētīt šo konceptu dziļāk, iesakām iegrimt improvizācijas "tēva" Kīta Džonstona sarakstītās grāmatās. Vai sekot mums sociālajos tīklos, kur regulāri apskatīsim dabisko radošuma atbrīvošanu ar viegliem vingrinājumiem :)

Savukārt komandās, ģenerējot idejas, jāļaujas katra dažādībai, jo tieši radot brīvības sajūtu katram izpausties savā dabiskajā asociāciju ķēdē un saķeroties vairākām šādām ķēdēm kopā, var rasties patiesi brīnumi.
Tāpēc arī brīvā asociāciju ķēde var darboties kā labs pamats, pie kura atgriezties, kad prāta izpausmēm dažādu iemeslu dēļ atkal ir "uzlikušās bremzes."

Šis ir tikai sākums.
Kad dzīvē ir jānonāk pie praktiska risinājuma, tas vairs nebūs tik vienkārši, vai ne :)
Ja idejas jau plūst, taču vēl joprojām nešķiet, ka atrasta īstā, pārej uz nākošo posmu.
Par to - nākošajā blogā!

Seko mums Instagram un Facebook, lai saņemtu ziņas, kad nākošais blogs būs Tavā rīcībā :)
Lasīt tālāk

Improvizatora domāšana - īpaša spēja vai ikvienam pieejama prasme?

Ko nozīmē “Improvizatora domāšana”?
Viena no improvizācijas teātru skatītāju šaubām, ko esmu dzirdējusi visbiežāk, ir – vai tas tiešām nav iestudēts?

Šķiet neticami, ka improvizatori uz skatuves spēj radīt stāstus un notikumus, šķietami, no nekā. Vēl kāds malds ir par to, ka labam improvizatoram ir vienmēr jāstāsta joki, jācenšas būt smieklīgam.

Patiesība ir tāda, ka improvizatoram ir “vienkārši” jābūt sev pašam. Vārds “vienkārši” ne velti ir ielikts pēdiņās, jo

būt 100% autentiskam, patiešām tādam kāds Tu esi, turklāt visu acu priekšā, uz skatuves, ir viena no šausminošākajām un baisākajām pieredzēm daudzu cilvēku prātos.

Tomēr, ikviens improvizators apstiprinās, kādu prieku un absolūtu kaifu tas patiesībā rada. Tad, kad izdodas pārkāpt pāri šīm bailēm atklāties kļūst ārkārtīgi viegli un brīvi. Tieši tā ir tā maģija, kas daudziem neļauj pamest improvizācijas pasauli, kad tā ir iepazīta. Gan tiem, kas spēlē uz skatuves, gan tiem, kas pievienojas dažādām nodarbībām, kursiem un treniņiem, kuros izmanto improvizācijas teātra tehnikas.

Kādēļ tas pārsteidz un sajūsmina skatītāju?
Tieši tāpēc, ka tas ir patiess. Redzi, visu, ko var izdomāt, to skatītājs jau būs izdomājis. Bet to, kā reaģēs, domās un darbosies konkrētais aktieris, vienkārši esot viņš pats, to nevar izdomāt. Un tas pārsteidz. Savukārt, pārsteigums, bieži ved pie smiekliem (ne velti visas anekdotes beidzas ar pārsteigumu, kaut ko negadītu).

Kā tas tiek pielietots dzīvē?
Ko nozīmē “vienkārši būt sev pašam”? Manā iztēlē tas ir kaut kas ļoti līdzīgs meditācijai. Meditācija nozīmē būt “šeit un tagad”, šajā mirklī būt 100% kontaktā pašam ar sevi. Meditācijas mēdz būt dažādas. Patiesībā, jebkas, kas mūs ieliek absolūtā tagadnes stāvoklī (sportošana, gleznošana, muzicēšana), ir uzskatāms par meditāciju. Absolūtu klātesamību.

Tieši tās pats princips darbojas improvizācijas teātrī. Improvizatoram ir jāspēj būt absolūti klātesošam situācijā, kā arī pilnīgā kontaktā pašam ar sevi. Jāspēj būt atklātam un godīgam par savām domām, uzskatiem, asociācijām un, jāspēj acumirklī, bez sevis kritizēšanas un domas “ko gan citi padomās?” reaģēt tā, kā viņš patiesi reaģētu. Nevis tēlot, nevis izdomāt un darīt to, kas patiktu citiem vai sasmīdinātu skatītāju. Tikai patiess autentiskums.

Un tieši šajā mirklī “vienkārši” vairs nav nemaz tik vienkārši. Pirmkārt, mēs nemaz tik labi sevi nepazīstam. Otrkārt, mēs mēdzam sev mānīties. Treškārt, mēs paši sev esam vislielākie kritiķi un bremzētāji. Ceturtkārt, atverot pimro reizi nekontrolētu spontanitāti, ārā var iznākt kaut kas ne pārāk glīts. Piektkārt,... tā varētu turpināt vēl un vēl. Tādēļ par lielisku improvizatoru nekļūst vienas dienas laikā. Tas ir process, kurā mēs iemācāmies sevi saprast, sevi nebloķēt, pieņemt realitāti tādu kāda tā ir. Tai skaitā arī savus skatuves partnerus, situāciju un notikumus. Bez visiem “kā būtu, ja būtu” un “nu tad kad notiks tas, nu tad gan es iesaistīšos” un tml. replikām galvā.

Labā ziņa – šis process ir diezgan jautrs un aizraujošs. Jo to visu mēs trenējam kopā ar tādiem pašiem kā mēs. Turklāt, tas tiek darīts ar dažādu spēļu un īpašu sadarbības tehniku palīdzību.

Vislabākā ziņa - šīs metodes un spēles ir pieejamas ikvienam. Tev nav jākļūst par improvizatoru, lai spētu tās pielietot savā ikdienā (kā darbā, tā pribātajā dzīvē). Vienalga vai To sauc par – pielietojamo improvizāciju. Treniņi, kas palīdz tev kļūt klātesošam, iepazīt sevi saaudzīgā un aizraujošā veidā, iegūt jaunas prasmes un spēt pieņemt visu apkārt notiekošo tieši tādu kāds tas ir. Pēc tam, izmantojot savu pieredzi, prasmes un personību, veidot tādu rezultātu, kādu Tu vēlies!
Neapjkut, bet gan izmantot iespēju. Nenobremzēt sevi, bet gan izbaudīt procesu. Nenobīties, bet gan sasniegt vēl nesasniegto. Iedvesmot, galvenokārt, jau pats sevi! 

Kā to apgūt?
1. Vari atrast virkni ar tehnikām un spēlēm bez maksas - mūsu bloga ierakstos.
2. Vari izmantot jau esošos tiešsaistes kursus konkrētu prasmju attīstīšanai
3. Vari ar mums sazināties, lai atrastu sev vispiemērotāko

Tā ir improvizatora domāšana. Un tieši tas palīdz kā rutīnas, tā krīzes situācijās veiksmīgi veidot savu stāstu. Pieejama ikvienam.
  • apzināties
  • pieņemt
  • spontāni un kvalitatīvi reaģēt
  • izbaudīt
  • uzdrošināties
  • būt klātesošam
  • spēlēties
  • mācīties ar atvērtu prātu
Lasīt tālāk

Uzspēlēsim? Bērnības zīmējumu spēle

Tev ir ienācis prātā, kā draugi, kolēģi vai paziņas no pilnīgi citām bērnības pilsētām un ciemiem bieži vien zina tās pašas spēles, kuras spēlēji Tu?
Spēle ir ļoti, ļoti lipīga padarīšana - tāpēc, ka ir aizraujoša.
Ja mums tā patīk, mēs uzskatām teju par pienākumu to padot tālāk citiem, vai ne?
Jo nevar nociesties, tas foršais spēlēšanas brīdis jāpiedzīvo vēl kādam!


Piemēram.
Vai atceries spēli, kurā bija uzzīmētas abstraktas lietas un bija jāatmin, kas zīmējumā uzzīmēts?
Arī bez interneta dažādi zīmējumi ātri vien apceļoja visu Latviju - tieši tā paša iemesla dēļ. Tie ļāva paplašināt prātu un piedzīvot "Aha!" brīdi, kad beidzot uzzinājām atbildi.
Pēkšņi bija pilnīgi skaidrs, kāpēc šis zīmējums ir tas, kas ir.

Šis blogs tam arī domāts - tīrai izklaidei.
Atcerējāmies šo spēli un gribējām padot tālāk :)

Izpēti zīmējumus, centies uzminēt, kas tajos attēlots, un zem zīmējuma meklē atbildi - vai uzminēji pareizi :)

Gatavs?
Sākam!
Vai atceries, kas ir šajā zīmējumā?

Atbilde:
Meksikānis (ar sombrero cepuri galvā) brauc uz riteņa.

Ejam tālāk.
Kas ir šajā zīmējumā?

Atbilde:
Meksikānis cep omleti.

Un tagad.
Grūtības pakāpe palielinās.
Vai vari pateikt, kas ir attēlots šajā zīmējumā?

Atbilde:
Latvietis pēc 6 nedēļām karantīnā.
(Vismaz mums ir tāda sajūta, Tev arī? :D)

Spēja pajokot par sevi un paskatīties uz situāciju no dažādiem leņķiem ir ļoti, ļoti svarīga šajos apstākļos.
Kamēr nezaudējam šo spēju, zināsim, kā iziet no jebkuras situācijas.
Un vienlaicīgi labi pavadīt laiku :)

Varbūt Tev ir kāds zīmējums, ar ko vēlies padalīties? Sūti mums uz info@runasramis.lv, vai DM Facebook lapā! Papildināsim blogu ar citiem jautriem zīmējumiem!
Būs arī pārsteigumi :)

Lasīt tālāk

4 izaicinājumi, kas kavē pielāgoties jauniem apstākļiem

Kas ir lielākie izaicinājumi, kad mums darbā, biznesā, arī ģimenē un attiecībās, jāatrod jauna pieeja, jauni risinājumi?
Vienvārdsakot, kad jāpielāgojas jauniem apstākļiem?
Kā droši vien nojaut no veiksmes stāstiem, TEDx runām un Džekija Čana filmām - atbilde ir mūsos pašos.
Izaicinājumi, kas mums kavē pielāgoties un izdomāt risinājumus, kur to nav, slēpjas mūsu galvās.
Kas ir šie izaicinājumi, kā tie parādās improvizācijas treniņos, un kādus jautājumus sev vērts uzdot, lai palīdzētu izaicinājumus pārvarēt - lasi tālāk :)

Izaicinājums Nr. 1. Satraukums un bailes.

Šīs burvīgās emocijas mūsu primitīvākajām smadzenēm dod ziņu, ka jācīnās par dzīvību un nāvi. Neapstrādātas, šīs emocijas liek ķermenim bēgt, cīnīties vai sastingt.

Ja mūsu drošība ir apdraudēta, mēs meklēsim drošību, nevis ilgtermiņā labāko atbildi, labāko jauno pieeju, alternatīvas un uz sadarbību vērstus, radošus risinājumus.

Satraukuma un baiļu mazināšana, it īpaši, ja tās ir spēcīgas, ir pats, pats pamats, un bez tā turpmākais darbs ļoti bieži nav iespējams.

Kur to var redzēt improvizācijā:

  • Kad grupas dalībnieks ne reizi vai mēģinājuma laikā neuznāk piedalīties ainā, vai uznāk 1-2 reizes un sēž malā uz krēsla.
  • Online vidē, skatās, bet nepiedalās, vai piedalās ļoti īsi, kad tiek uzrunāts. Parunājot atklājas, ka viņš ir nevis neieinteresēts, bet "baiļu paralizēts". Vienatnē daudz laika pavada, sevi vainojot; arī klātienē pat nedzird, ko otrs saka, jo sevī dzird skaļus, baiļu pārņemtus monologus.
  • Parasti - arī pirmais aiziet prom no mēģinājuma, nepiedalās sarunās. Pārtrauc treniņus vispār vai gadiem nāk, taču attīstās maziem, minimāliem soļiem.
Lietas, ko darām, kad esam stresā un panikā - to, cik muļķīgas tās ir, bieži saprotam tikai vēlāk :)

Jautājums, lai pārvarētu izaicinājumu:
Kā man nomierināties vai novirzīt stresu un bailes?
Kad Tavs ķermenis jūt, ka ir briesmas, un nespēj domāt loģiski un vēl neesi trenējies citādāk, vislabākais, ko vari darīt - meklēt veidus, kas neitralizē Tavu stresu veselīgākajā veidā.
  • Sports ir viens no visbiežāk ieteiktajiem veidiem visdažādākajās nozarēs, kas palīdz kontrolēt tos viltīgos stresa hormonus.
  • Tāpat arī dziļā elpošana, stiepšanās.
  • Visspēcīgākajos gadījumos, kad tiešām nespēj sevi kontrolēt, labākais risinājums ir profesionāļa atbalsts (jā, mēs runājam par psihologu. Spēcīgām, nekontrolējamām emocijām vajag spēcīgus pretspēkus.).
! Taču. Ja pa dienas vidu sportam laika nav vai jūti, ka vienkārši sakot vajag nolaist tvaiku, der meklēt novirzīšanas paņēmienus..
Improvizācijas treniņos, šobrīd arī online novērojam, ka:
  • atslēgšanās no darba/mājas ikdienas ar spēlēm, ieved slavenajā "šeit un tagad" mirklī. Tas palīdz vismaz nolaist lielāko emociju daļu un atgriezties pie risinājumu meklēšanas jau neitrālākā prātā.

Izaicinājums Nr. 2. Loģiskā domāšana.

Kad esam tikuši galā ar Lielo Stresu, ieslēdzas….
Jā, tieši tā.
Loģiskā domāšana jeb Prāts.
Loģiskā domāšana darbojas uz to, ka ieliekam pasauli kastītēs un kastītes savienojam ķēdēs.Ja šis notiek tā, tad loģiski pēc tā jāseko tam.”
Vairumu problēmu mēs esam pieraduši risināt, loģiski domājot, pēc soļiem, procedūrām, informācijas un pieredzes “kas strādā”.
Tas ir izcili!
Ļoti labi, ka mums ir šādas ķēdes.
Kāda dzīve mums būtu, ja katru reizi mums vajadzētu izdomāt, kā pateikt vārdu “galds”, siet kurpes, tīrīt zobus un cept savu rīta omleti?
Kas vēl labāk - pēc kāda laika, apgūstot loģiskās lietu sakarības, prāts var darboties teju autopilotā un mācīties jau ko jaunu uz esošā, loģiskā bāzes.
Taču tādos laikos kā šis pierādās, kāpēc loģiskā domāšana, kas ir iegājusi autopilotā, var būt kā kavēklis iešanai uz priekšu.
Kā?
Ļoti vienkārši. Ja mums pazūd kāds no loģiskās ķēdes posmiem - tiem, kas prātā, darbā, ikdienā nodrošināja kārtību - var gadīties, ka kļūstam paralizēti.
Jo prātam ir iestaigāts viens konkrēts ceļš. Jo dziļāk ceļš iestaigāts, jo grūtāk ir izprast, ka varētu pastāvēt un pat labi strādāt arī citas iespējas.
Tas rada problēmas pielāgoties, sadarboties, izdomāt radošākus risinājumus. Kas, savukārt, var radīt situācijas, kad citi aiziet biznesā, spējās pa priekšu vai tiecas sadarboties ar citiem, kuri nedomā tik loģiski; kamēr loģiskais domātājs savā attīstībā stāv uz vietas.
Trakākos gadījumos, diemzēl, stāvēšana uz vietas nozīmē regresu.

Kur to var redzēt improvizācijā:
  • Kad mēģinājuma laikā kāds no spēlētājiem labo otra atbildes, acīmredzami vada stāstu tā, kā tam “būtu jābūt”. Skatītājiem žēl pārējo komandas spēlētāju, pārējiem spēlētājiem - aizkaitinājums. Nevienam nav prieka, izņemot To Vienu Spēlētāju.
  • Jau kādu laiku spēlējušiem improvizatoriem - ainas pašiem un citiem šķiet “pliekanas”, jo viss ir pārāk loģiski saprotams, trūkst “aha!” momentu, pārsteigumu, kopīgas ziņkāres, atrodot un izpētot ko jaunu.

Jautājums, lai pārvarētu izaicinājumu:
Kā būtu, ja...?
Ir laba ziņa - tieši smadzeņu tieksme visu savienot ķēdēs un sadalīt kastēs mums var nākt palīgā, ja tai pieejam no citas puses.
Uzdodot sev pavisam nevainīgu jautājumu “Kā būtu, ja (piemēram, restorānu bizness varētu strādāt bez klātesošiem viesiem?)” mūsu smadzenes pašas grib savienot asociācijas, konceptus, risinājumus. Līdz ar to, pasapņojot un ļaujot prātam pašam atrast risinājumus, tas notiks dabiski.
Ja nu vienīgi neiedarbojas...

Izaicinājums Nr. 3. Iekšējās paš-bremzes.

Mēs esam mācīti skolās, ģimenēs, draugu vidū, darba vietās, kādas ir citu robežas, noteikumi, likumi, ko drīkst, ko nedrīkst, un diezgan labi pielāgojušies

Pat neapzinoties, un arī tas ir pilnīgi normāli.

Vecais, labais jautājums - ja visi darītu, kā gribētu, kā mēs sadarbotos, uzturētu mieru

un novestu kaut vienu lietu līdz galam?

Darboties vienotā skatījumā, vienās normās, ir bijusi vērtīga lieta.

Tomēr.

Ko tā aktivizē, kad to vairs nevajag?

Mūsu iekšējo kritiķi!

Jaunas domas, kuras nesaskan ar jau esošiem rakstītiem un nerakstītiem likumiem, esam pieraduši ikdienā bremzēt - bieži arī paši no sevis.

Atkal - labi, ka tā!

Mums nav jāsper laukā katra doma, ko domājam, katrā brīdī.

Dažreiz vīram patiesi nav jāuzzina, cik maksāja kleita, kaimiņam - kā pļautu viņa mauriņu, un draugam - kā dusmās viņu nosauci prātā.

Turklāt, mūsu atmiņā saglabājas apkaunojums, kad ļāvām sev brīvi rīkoties, darīt, pieņemt lēmumu, taču pārējie mūs noraidīja, izsmēja vai pat nācās zaudēt sev ko svarīgu.

Tāpēc gadās, ka neuzticamies paši sev, ka tiksim galā ar mūsu pašu iekšējiem dārgumiem

(oriģinālāku domāšanu, darbību), kad tie tiks izpausti.

Taču. Kad jādabū ārā no sevis labākais, ko vēl neizmantojam, kad jāizdomā, ko darīt, bez iepriekš pateiktām atbildēm, spēja sevi savaldīt un nobremzēt kļūst lieka, un tā ir jā(at)trenē.


Kur to var redzēt improvizācijā:
  • Kad mēģinājuma vai izrādes laikā kāds no komandas stāv un nenāk piedalīties ainā, jo pārāk daudz domā, ko un kā teikt un darīt būtu pareizi.
  • Bieži redzama “sastingušā geimera” poza - kad ķermenis pats velk spēlētāju uz priekšu, jo impulss ir, taču prāts nostopē un spēlētājs apstājas.
  • Ja impulss spēcīgs, var sanākt “kustīgā geimera” poza - kad cilvēks mīņājas uz vietas, kā videospēles tēls, kurš netiek cauri sienai
  • Ja tam pievienojas neveiklība, dažreiz sanāk arī tvista deja.

Izaicinājums Nr. 4. Bailes kļūdīties.

Viņš taču nekad nekļūdījās, vai ne?

Tas ir saistīts ar visiem iepriekšējiem izaicinājumiem kā cimds ar roku.
Kāpēc mēs meklējam drošību, iekļaušanos, kārtību, un nelaižam sevi uz āru?
Jo mēs negribam “būt nepareizi” vai “traki” vai “nepiedienīgi”.
Negribam, ka kāds redz, ka kļūdāmies.
Negribam paši sev atzīt, ka kļūdāmies.
Un vispār, negribam kļūdīties.
Jo veiksminieki ir tikai tie, kuri nekļūdās, vai ne?

Diemžēl, mēs aizmirstam, ka neko (un ar drošu sirdi varam teikt - tiešām Neko) dzīvē neesam iemācījušies darīt labi, ne reizi nekļūdoties.

Mums bija jāiemācās:
  • noturēt sava galva (!),
  • runāt,
  • staigāt,
  • pateikt burtu “r”,
  • siet kurpju auklas un
  • cept omleti.
Kāda ir Tava attieksme par kļūdām, kuras pieļāvi, mācoties visu augstākminēto? Un kāda - par mācīšanās procesu?

Kļūdas ir dabisks mācīšanās process. Jo tikai tā mēs varam ļaut sev smadzenēm un muskuļiem (ja, piemēram, mācāmies futbolu, tenisu, dejas) apgūt, atcerēties un nostiprināt atmiņā loģisko ķēdi, "pareizo" darīšanas veidu.

Bieži vien, tikai atgādinot sev konkrētus gadījumus, kad mācījāmies no kļūdām un beigās mums sanāca, jau izdodas iegūt veselīgāku skatu uz izaicinājumiem un noņemt vismaz vienu no trīsdesmit iekšējām bremzēm.

Taču šis ir diezgan dziļi iesēdies izaicinājums, tāpēc darbs ir lēns un pakāpenisks un jautājums nav par to, vai kādreiz šo baiļu nebūs, bet gan - kā tās mācēt vadīt. Jo, pat, ja šoreiz mācīsimies no kļūdām kā profesionāļi, sekos nākošie izaicinājumi ar nākošās pakāpes kļūdām, no kurām baidīties.

Kur to var redzēt improvizācijā:
  • Pati pirmā nodarbība, kad ir jāsvin kļūdas vingrinājumā pāros, skaļi gavilējot par kļūdu un sasitot plaukstas. Plaukstu sasišana notiek neveikli, smejoties, nedaudz svīstot no procesa pretdabiskuma. Vairāki pāri noklusē, ka ir kļūdījušies, iztiek bez plaukstu sasišanas - tā ir ērtāk.
  • Pēc pāris gadiem - labi trenēts improvizators izrādēs, mēģinājumos atkārto vienus un tos pašus tēlus, kuri “strādā”.
Jautājumi, lai pārvarētu izaicinājumu:
  1. Kā es uzzināšu, ko vēl nezinu, par idejas izpildīšanu? (no kurienes ievākšu informāciju, ko mācīšos, kam piedāvāšu sadarboties)
  2. Kāds ir mazākais mērogs, prototips vai ātrākais veids, kādā testēt, vai ideja strādā dzīvē?
  3. Kas (kādi jautājumi, attieksme, rīcība) man palīdzēs mācīties un uzlabot kļūdas, kad tās notiks?

Šis ir praktiskākais solis darbā un dzīvē, lai mazinātu bailes kļūdīties, ja šobrīd Tev vajag domāt konkrēti un "par lietu". Sagatavoties.

Otrs solis - šie 399 eiro vērtie tablešu izstrādājumi, ar kuriem Tava dzīve mainīsies uzreiz!

Atvainojamies, noliktavā vairs nav.


Ja nopietni - protams, ka šie izaicinājumi mums ir radušies daudzu gadu laikā, tāpēc arī treniņš, treniņš un treniņš ir Tas, kas ļaus arvien ātrāk un raitāk nostāties uz kājām tad, kad situācija ir haosā.

No improvizācijas prakses un pieredzes, šie četri iekšējie izaicinājumi šķiet vērtīgākie, ar kuru pārvarēšanu sākt, lai dzīve mazāk spēj izsist no līdzsvara un izaugsmes ceļa.

Kā tos trenēt - prakses laikā atradīsi un labāk, kas Tev der, sapratīsi Tu pats.

Seko līdzi Runasrāmis Facebook, lai uzzinātu, kad apskatīsim nākošos izaicinājumus, kurus apsvērt ir ne mazāk svarīgi.



Lasīt tālāk

Laiks, kad sarunas kļūst izaicinošas. Sarunas par sarunām 15.epizode

Podkāsta "Sarunas par sarunām " 15.epizode ir īpaši veltīta sociālās distancēšanās laikam, kurā sarunas ar mājiniekiem kļūst intensīvākas, savukārt ar kolēģiem – digitalizētākas.

Viesi: Elīna Biseniece un Krišjānis Berķis

Epizodes viesi ir improvizatore, pielietojamās improvizācijas trenere ar digitālā mārketinga saknēm – Elīna Biseniece un improvizators, pasākumu vadītājs un publiskās runas treneris Krišjānis Berķis.
Viņi ir gadiem trenējušies reaģēt nezināmās, negaidītās un neskaidrību pilnās situācijās, tāpat arī trenē citus cilvēkus šīm prasmēm, izmantojot improvizācijas teātra tehnikas. Vai tas ir palīdzējis viņiem un kā tas var palīdzēt Tev – šajā epizodē.
Šajā epizodē sarunājamies par:
    • Kā tikt galā ar satraukumu, stresu un emocijām
    • Kā mainās sarunas ar savējiem, ar kuriem nākas izolēties un būt kopā 24/7
    • Kā mazināt rutīnu mājinieku starpā
    • Kā veiksmīgi vadīt sarunas tiešsaistē
    • Kādas konkrētas tehnikas un spēles no improvizācijas pasaules tiek ieteiktas
    • Kāpēc kļūdas ir jāsvin un vai tas ir viegli
    • Kā nesabojāt attiecības sociālcās distancēšanās laikā
Lasīt tālāk

Improvizācijas tehnika, kā "saslēgties" ar otru cilvēku

Vai Tev ir bijusi situācija, kad nekādi neizdodas "saslēgties" ar otru cilvēku?
Viņš vai viņa saka vienu, Tu saki otru, un nu nekādi neizdodas nokļūt pie kopsaucēja, abām pusēm domājot, ka otra nedzird un neieklausās?

Ja tas notiek, piemēram, pirmajā randiņā, viss vienkārši.
Otrā randiņa vairs nebūs.

Taču ko darīt, ja kopā būs jāpavada kāds laiciņš?
Piemēram, ja strādā ar šādu cilvēku kopā projektā, darba vietā, aiziet no šīm attiecībām nav tik vienkārši.

Nebrīnies, ka to sakām (jo esam pielietojamās improvizācijas treneru komanda), taču… improvizācijas teātra tehnikas ir vislabākās šādām situācijām.

Kāpēc improvizācijas teātra tehnikas ir izcilas, lai trenētu komunikācijas spējas?

Tāpēc, ka improvizācijas teātris - tas būtībā sastāv tikai no komunikācijas. Aktieriem visbiežāk nav papildus rīku, ar kuriem veidot ainas. Ir tikai cilvēki, mikrofoni un, maksimums, 2 krēsli.
Visu, kas notiek uz skatuves, ir jārada pašiem, ar savu ķermeni, runu, sadarbību.

Izklausās izaicinoši, vai ne?
Ne par velti šo prasmi trenē gadiem.

Taču, ja netrenējies, lai uzstātos uz skatuves, arī ikdienas vajadzībām Tu noteikti vari izmantot noderīgas tehnikas, kuras trenē pamatprincipus efektīvai komunikācijai.

To Latvijā un pasaulē jau dara un darīs simtiem, tūkstošiem cilvēku :)
Izvairies no impulsiem izmantot šos vārdus ironiski. Tas, kas jātrenē - lai caur šiem vārdiem parādītos jūsu katra viedoklis, tomēr cieņpilnā veidā.
Centies virzīt sarunu vienotā gultnē - lai nebūtu tā, ka sarunājaties, izmantojot vienus un tos pašus
vārdus, tomēr runājat par 2 dažādām tēmām.

Tūlīt paskaidrosim, kā.

Lai ainas izdodos, un arī tās būtu skatītājiem interesantas, improvizācijas teātra ainas (jeb etīdes) improvizatori būvē uz konkrētiem pamatprincipiem.

Šie principi no katra grupas dalībnieka prasa:
  • vērīgu ieklausīšanos,
  • izpratni par to, ko teica ainas partneris (arī bez vārdiem!), un
  • spēju pievienot klāt ko vērtīgu, ņemot vērā visu iepriekš teikto un notikušo (jeb "Jā, un!" princips).

Kā to trenēt?

Padalīsimies ar vienkāršu tehniku, kura palīdz stiprināt komunikācijas muskuli visās 3 iepriekš minētajās spējās.
Droši izmanto šo tehniku arī ikdienas sarunās.

Improvizācijas tehnika veiksmīgākai komunikācijai


Treniņa nolūkos būs labāk, ja to pirmās reizes praktizēsi kopā ar kādu - draugu, otro pusīti, arī kolēģiem, kuri ir atvērti šim vingrinājumam.
Pēc tam, lēnām vari iekļaut šo principu ikdienas sarunās, vērot, kas mainās sarunu biedra atbildē, iesaistē.
Kas jādara:
  • Sāc sarunu par pavisam parastu tēmu. Piemēram, pavasaris, patīkama mūzika, gards ēdiens.
  • Sarunas biedram ir jāturpina saruna, savā atbildē pasakot 3 vārdus (vai vairāk!), kurus Tu izmantoji iepriekšējā teikumā.
  • Šādi turpināt sarunu, katram sakot pārmaiņus vienu teikumu, kurā ir 3 vārdi no pēdējās sarunu biedra atbildes.
  • Kad vairs neredzat dabisku turpinājumu vai šķiet, ka saruna jau izsmelta, beidzat vingrinājumu - vai sākat jaunu tēmu!
Kas jāievēro:
  • Tēmai jābūt neitrālai, vieglai. Saucamajai “small talk”.
  • Vārdiem var mainīties galotnes.
  • Sākumā sarunas var risināties neveikli. Tas ir normāli.
  • Centies virzīt sarunu vienotā gultnē - lai nebūtu tā, ka sarunājaties, izmantojot vienus un tos pašus vārdus, tomēr runājat par 2 dažādām tēmām. 
  • Izvairies no impulsiem izmantot šos vārdus ironiski. Tas, kas jātrenē - lai caur šiem vārdiem parādītos jūsu katra viedoklis, tomēr cieņpilnā veidā.

    Piemēri sarunas sākumam ar šo tehniku
    Sarunas partneris 1: “Man patīk pastaigas pa parku pavasarī, kad tieši sāk plaukt ziedi kokos.”
    Sarunas partneris 2: “Jā, pastaigas, kad plaukst ziedi kokos, tik ļoti patīk arī manām putekšņu alerģijām.”

    Kāpēc šī atbilde nav vēlama:
    Tā pirmajam sarunas partnerim liek justies kā muļķim, īsumā.
    Sīkāk skaidrojot - sarunas partneris tēmu sāka par pavasari, pastaigām pa parku un koku ziedēšanu. Sajūta, kas ir sākta, ir patīkamā virzienā.

    Ar šo atbildi, kas ir piemērā augstāk, mēs virzītu sarunu nevis par pastaigām, patīkamo, bet Sarunas partneri 2 un alerģijām, turklāt izmantojot vārdus negatīvākā kontekstā.

    Šādā veidā atbildētājs netieši norāda Sarunas partnerim 1 - tas, ko sāki Tu, nav tik vērts. Tagad pievērsīsimies šai, labākai tēmai.
    Šāda izvēle ir tieši pretēja tam, lai virzītos laba saruna.

    Cieņpilna atbilde var izskatīties, piemēram, šādi.
    Sarunas partneris 1: “Man patīk pastaigas pa parku pavasarī, kad tieši sāk plaukt ziedi kokos.”
    Sarunas partneris 2: “Jā, pastaigas, kad zied koki, ir tik patīkamas, jo viss smaržo, cilvēki arī apkārt smaida, pasaule it kā atdzīvojas.”

    Vai arī šādi:
    Sarunas partneris 2: “Vai nav fascinējoši, ka ziedu smarža kokos var pavasarī uzlabot garastāvokli, pat pēc ilgas darba dienas!”

    Ar laiku, šo praktizējot un ieviešot ikdienas sarunās arvien dabiskāk, pamanīsi, ka sarunas biedri jūtas vairāk sadzirdēti un arvien biežāk tiecas uz sarunu tieši pēc Tevis.

    Lai veicas komunikācijas treniņā!

    Blogs tapis, sadarbībā ar Komunikācijas kursu "Improvizācija veiksmīgai komunikācijai" ar Aiju Iesalnieci.



Lasīt tālāk

5 jautras tradīcijas taviem Līgo un kā tās padarīt mūsdienīgas

Tu noteikti zini, ka Jāņu naktī nedrīkst gulēt. Noteikti jāsagaida saullēkts. Gan jau arī par papardes zieda meklēšanu esi dzirdējis. Un ugunsratu. Un maģiskajām jāņu zālēm. Un meijām. Un raganām. Un zīlēšanu. Un vainagiem. Un ozolu. Un pūdeli. Un vārtiem. Un, un, un, un.... Mums ir ārkārtīgi daudz brīnišķīgu zināmu un ne tik zināmu tradīciju un ticējumu, kas saistīti tieši ar Jāņu nakti.

Lūk daži no tiem, kas pierāda, ka latvietis jau izsenis ir arī lielisks improvizators!

Izmēģini un pievieno savas variācijas!

Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam. /L. Aizupe, Irlava./
Spēles, kurām ir konkrēts mērķis, ko iespējams sasniegt tikai līdz galam izturot (smieklus, nesarunāšanos) un pieņemot situāciju bez vaicāšanas, ir katra improvizācijas treniņa pamats. Piemēram, "Whiskey mixer" vai "Sasmīdini bez vārdiem" - viegli spēlējamas, saliedējošas un tajā pat laikā tādu prasmju, kā emociju kontrole, situācijas pieņemšana un ļaušanās mainīgiem noteikumiem trenējošas.

Prasme - satikt papardes ziedu, jau ir nākošais līmenis. Tam, parasti palīdz, stāstu veidošanas iemeņas :)

Ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi mīlot.

Šis ir tik pat sarežģīti, kā uz pasūtījuma izstāstīt smieklīgu joku, kas patiks pilnīgi visiem. Bet ne neiespējami un arī to improvizatori spēj uztrenēt. Sliktākajā gadījumā, pēc neveikla joka, azotē būs vismaz pāris jautras spēles, kas ātri liks situāciju aizmirst. Jā, senais latvietis izaicinājumus nekad nav baidījies. Un runā, ka tas kurš dara, tas arī sasniedz :) Es mēģinājis izveidot pats savu anekdoti? Atceries, ka būtiskākais ir pārsteiguma moments anekdotes beigās :)

Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib, un darīt, ko grib, neviens neredz.
Kas vienam ačgārni, tas otram tieši laikā! Un iet kur grib, darīt ko grib, neliekoties ne zinis (principā, neredzot) ko saka citi - tā ir īsta improvizatora privilēģija. Starp citu, arī šo tradīciju un prasmi iespējams izkopt ar dažām varen lustīgām improvizācijas tehnikām ;) Jeb gluži vienkārši - ļaujies procesam un štrunts ko saka citi. Redzēsi cik daudz prieka tas var sagādāt (ne velti to sauc par bērna prieku)

Jāņa naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad atradīs naudu pastalās.
Zini kā, šo nemaz nevajg improvizēt. Šo vajag vienkārši darīt - jo - ja nu patiešām? :) Uzzināt kas seko tālāk var tikai darot. Improvizatora pamata likums jebkuram piedāvājumam - Jā, un!
"Jāni, ejam pusnaktī brist pa ūdeni, lai atrastu naudu pastalās? Jā! Un paņemsim līdzi arī Kariņu, lai ar šo gājienu mēs palīdzētu visai valstij!"

Dziedāšanu Jāņos sauc par līgošanu un dziedātājus par līgotājiem un līgotājām. Līgošanu katrā mājā mēdz iesākt, kad vakariņas paēstas, un viņu turpina visu cauru nakti gandrīz līdz saules lēkšanai, vai nu pie Jāņu uguns, vai arī līgotāji iet no mājas uz māju, kur tos laipni uzņem, pacienā gan ar sieru, gan ar alu, gan citu ko. Tikpat pie Jāņu uguns, kā arī pa mājām līgojot, viņi cits citu apdziedas. Šādu apdziedāšanos Jāņos sauc par aplīgošanu. Tādās reizēs kalpi aplīgo savus kungus, saimniekus, maizes devējus un otrādi, kā arī meitas puišus un puiši meitas, u. t. t. Līgojamais laiks iesākas tā divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedz Jāņu priekšvakarā un pastāv līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkst līgot.

Saldais ēdiens šī stāsta beigām. Aplīgošana. Tā taču ir tīra improvizācija apvienojumā ar aboslūti legālu komentāru izteikšanu par kaimiņiem, bosu un valdību! Ko redzu, to saku. Un ne jau šā tā, bet gan skaisti: ar kādu zemtekstiņu, sarkasmiņu vai jociņu iepītu. Kā saka, caur jāņu zālītēm pasacītu. Lūk, to latvietis jau kopš seniem laikiem ir pratis darīt kā lielas tā mazākas publikas priekšā. Turklāt, par to saņemot arī atalgojumu - sieru un alu.

Vai visas šīs un vēl kaudzi citas tradīcijas iespējams saglabāt, tajā pat laikā padarot tās mūsdienīgākas un ļaujoties improvizācijas burvībai? Var. Un vajag. Jo tieši tas jau ir bijis šo tradīciju pamatā - redzēt, pieņemt, spēlēties, paspēlēties un visam pa virsu - priecāties un izbaudīt!


Lasīt tālāk

Pētījums: kā improvizācija ietekmē radošuma spējas

Pavisam svaigi secinājumi - tikai pirms nepilniem diviem mēnešiem, 21. aprīlī, Journal of Creativity in Mental Health jaunākajā publikācijā vācu pētnieku komanda prezentējusi rezultātus savam pētījumam.
Tajā viņi metušies izpētīt, vai un kā improvizācijas teātra tehniku treniņi palīdz radošuma spēju attīstīšanā.
Nevienu improvizatoru nepārsteigtu rezultāti!
Īsumā, jā, palīdz.

Taču kā tieši, un kāds bija pētījums?

Tātad.
Pētījumā kopumā piedalījās 58 cilvēki.
30 no tiem sešu nedēļu garumā piedalījās iknedēļas improvizācijas treniņos (bez priekšzināšanām). Viena treniņa ilgums bija divas stundas.
Paralēli tam, pārējie 28 cilvēki pārstāvēja kontrolgrupu un dzīvoja savu dzīvi bez treniņiem.

Pētnieki abām grupām pirms un pēc šīm sešām nedēļām lūdza aizpildīt anketas un aptaujas, kas mēra dalībnieku:
  • radošumu,
  • apzinātību,
  • pieņemšanu,
  • pašvērtējumu,
  • produktivitāti,
  • psiholoģisko noturību (resilience).

Visi tie dalībnieki, kuriem šo nedēļu laikā dzīvē parādījās papildus stress, tika izņemti no pētījuma.

Rezultāti? 

Improvizācijas treniņus apmeklējušai grupai pēc 6 nedēļām uzlabojās rezultāti tādās pētījumu sadaļās kā radošums un pašvērtējums.
Precīzāk: aptaujās un anketās bija iekļauti uzdevumi kuri pārbauda cilvēka spēju radīt vairākus un dažādus jaunus risinājumus problēmām. 

Paši autori komentē, ka pētījuma rezultāti rāda improvizācijas pozitīvo ietekmi uz mūsu spēju izlausties no ierastajiem uzvedības modeļiem un paskatīties uz pasauli no jauniem leņķiem.

To varam apliecināt arī mēs - šis ir viens no biežākajiem teikumiem, ko dzirdam nodarbībās :)

Otrs, par pašvērtējumu. Anketās bija sagatavoti jautājumi un uzdevumi, kas pētīja specifisku pašvērtējuma daļu - ticību sev un savām spējām. Arī šajā punktā improvizāciju apmeklējušie uzrādīja labākus rezultātus, nekā kontrolgrupa.

Pārējās sākotnēji pētītajās prasmēs, iezīmēs un spējās, rezultāti būtiski neatšķīrās (apzinātība, pieņemšana, produktivitāte, psiholoģiskā noturība (resilience).).

Protams, mēs paši labprāt uzzinātu, tieši kādi uzdevumi dalībniekiem bijuši improvizācijas nodarbībās.
Kāpēc?
Improvizācijas uzdevumu ir daudz, un rezultātus arī, piemēram, pārējās pētījuma sadaļās un prasmēs var būt ietekmējis tas, ko tieši šie dalībnieki ir darījuši nodarbībās.

Tāpat arī jāņem vērā, ka šis ir bijis tikai viens pētījums ar salīdzinoši mazu dalībnieku skaitu. Pētījumu ēra improvizācijā ir tikai sākusies.

Tomēr ir prieks, ka pasaulē arien vairāk parādās pierādījumi tam, ko katrs improvizators ir izjutis uz savas ādas - regulāri, precīzi mērķēti improvizācijas treniņi attīsta dzīvē noderīgas spējas, kuras sākumā šķiet neiespējami attīstīt.

Kā tas iespējams?
Improvizācijas treniņi notiek, maksimāli iedarbinot visu mūsu potenciālu - vienlaicīgi savienojot darbībā gan ķermeni, gan prātu, gan runu. Arī iztēli.

Līdz ar to, caur spēli mēs iemācāmies, ka:
  1. jā, mūsos mīt liels potenciāls,
  2. īstenībā mēs labi vien tiekam galā ar neparedzētām situācijām,
  3. un prāts ar ķermeni vienmēr glabā neskaitāmas iespējas, no kurām tikai jāizvēlas, kad pienācis laiks spontāni rīkoties un domāt jaunus risinājumus.
Lasīt tālāk

Pētījums: improvizācijas treniņi samazina uztraukumu

Kas
Pavisam nesen, 10.jūlijā, Somijas zinātnieki prezentēja pētījumu, kurā, izmantojot Trier sociālā stresa testu un izvērtējot dalībnieku psiholoģiskās un fizioloģiskās izmaiņas, pārbaudīja vai improvizācijas treniņi samazina uztraukumu un stresu universitātes pasniedzējiem un studentiem. Bez jau minētā stresa testa tikai pētīts arī pārliecības par sevi izmaiņas pēc improvizācijas treniņiem.
Precīzāk ar izmantotajām metodēm un rezultātiem vari iepazīties šeit.
Kāpēc
Pasniedzēju uzstāšanās studentu auditorijas priekšā ir cieši saistīta ar uztraukuma un stresa sajūtām, jo katrā uzstāšanās reizē viņš tiek gan vērtēts, gan arī ir iespējamas neparedzētas situācijas un jautājumi, kur nākas reaģēt nekavējoties. Tīri cilvēcīgi tas ikvienā rada iekšēju stresu, pat ja ārēji to nemanām. Tieši tāpat ir studentiem, prezentējot savus darbus vai atbildot uz eksāmena jautājumiem.
Improvizatoriem nākas saskarties ar šiem pašiem izaicinājumiem uz skatuves: darbojoties ar to informāciju ko viņi zina, reaģējot nekavējoties gan uz ārējiem apstākļiem, gan veidojot sociālo mijiedarbību ar citiem aktieriem un skatītājiem.

Tika izvirzīta hipotēze, ka, tā kā šīs prasmes tiek attīstītas un pilnveidotas improvizācijas treniņos, tad šādi treniņi, varētu palīdzēt arī mazināt satraukumu citu profesiju pārstāvjiem (šajā gadījumā - pasniedzējiem, studentiem). Citiem vārdiem sakot, tika zinātniski pārbaudīta pielietojamā improvizācija.


Pētījuma dalībniekiem tika doti divi uzdevumi:
1) 5 minūšu nesagatavota runa (par sevi, kādēļ esmu labākais kandidāts kādam amatam un tml.)
2) matemātisks uzdevums (skaitīt atpakaļ - vai nu no 6537, atņemot 13; vai arī no 5674, atņemot 7)
Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās. Abām tika doti šie uzdevumi vispirms pirmo reizi un, pēc noteikta laika, atkārtoti. Vienai grupai starplaikā bija improvizācijas treniņi, otrai nē.

Secinājumi
Šis pētījums parāda, ka improvizācijas treniņi var mazināt stresu pirms uzstāšanās. To apstiprina saspringuma mazināšanās sejas muskuļos un HRV rezultāti (heart rate variability / sirds ritma mainīgums). Turklāt, tieši pārliecības par sevi palielināšanās ir galvenais ieguvums, ko min arī pētījuma dalībnieki.

Noslēgumā, zinātnieki secina, ka
improvizācijas treniņi, kas vērsti uz spēju reaģēt neparedzamās situācijās un pielāgoties mainīgai videi, attīsta domāšanas veidu, kurš saistīts ar savstarpējo sadarbību un komunikāciju.

Šāds domāšanas veids uzlabo kā pasniedzēju, tā studentu spēju daudz veiksmīgāk un ātrāk pieskaņoties sociālajai videi un veicināt veiksmīgāku mācīšanos, jaunas informācijas apguvi.

Tev ir iespēja pārbaudīt šo pētījumu arī uz sevis.


Lasīt tālāk

3 veidi, kā ikdienā trenēt savu radošumu

Spēja radīt inovācijas jeb izdomāt kvalitatīvus, nebijušus risinājumus kopš marta ir kļuvusi aktuālāka kā jebkad!
Vai domā, ka šāda spēja jeb, vienkāršā valodā sakot, radošums, nav katram?
Gribam Tevi iepriecināt :)

Spēja radīt inovācijas jeb radošums ir pamata cilvēka prasme, kuru katrs no mums, apzināti vai neapzināti, jau izmanto kā personīgajā, tā profesionālajā dzīvē.
  • Izdomāt 73. veidu, kā motivēt bērnu uzvilkt kurpi - radošums.
  • Izdomāt, kā nogādāt vēstuli no Liepājas uz Rīgu, kad mašīnas nav un pasts nepaspēs - radošums.
  • Pagatavot vakariņas, kad mājās ir tikai banāns un konservētas pupiņas - arī radošums.
Turklāt, šo prasmi var trenēt!
Kā?
Sākumā noskaidrosim, kas tieši ir tas, par ko runājam. Prasme radīt inovācijas jeb radošums.

Pēc Brittanica vārdnīcas,
Radošums - tā ir spēja radīt vai citādākā veidā padarīt iespējamu ko jaunu.

Radošums var izpausties kā:
  • Jauns problēmas risinājums;
  • Jauna metode vai iekārta;
  • Jauns mākslas objekts vai forma.
Jebkura situācija, kurā Tu nerīkojies soli pa solim pēc iepriekš noteikta plāna, sistēmas vai instrukcijām, lielākā vai mazākā mērā ir radošums.

Kāpēc šī prasme paliek svarīgāka darba dzīvē?

Arvien reālāka ir darba vide, kurā neviens, pat īpaši pieredzējis kolēģis nevarēs pateikt, kā ir 100% pareizi rīkoties X situācijā.
Jo - tādas situācijas vēl nav bijis.

Kurš var iztēloties visu, kas var notikt pat pēc 2 gadiem?

Kāpēc arī darba devēji arvien augstāk vērtē cilvēkus, kuri patstāvīgi spēj izdomāt kvalitatīvus risinājumus nestandarta situācijās.

Šādu spēju var trenēt, ja zinām, kā.

Improvizācijas teātra treniņi ir izcils piemērs.
Sākuma punkts radošumā katram, kurš atnāk uz treniņiem, ir cits.
Viens jau no bērnības ir jaunu ideju domātājs, citam tas šķiet kā nesasniedzams kosmoss.

Kad improvizācijas treniņi kādu laiku jau ir kļuvuši par ikdienu, viena no pirmajām lietām, ko cilvēki pamana sevī - prāts kļust asāks, straujāks, parādās spēja kvalitatīvāk reaģēt negaidītās situācijās arī dzīvē.

Savukārt, kad improvizācijas treniņi kādu laiku nav bijuši, ne viens vien ir teicis, ka prāts ir nedaudz “ierūsējis” un nespēj reaģēt tik kvalitatīvi.

Radošums kā spēja domāt jaunus risinājumus ir spēja, un to vari trenēt arī Tu!

Kā ikdienā trenēt radošumu ar vienkāršiem soļiem?
Šeit būs 3 idejas iedvesmai:

1. Piefiksē detaļas.
Ja Tev ir jāgaida kādā vietā, piemēram, ārsta uzgaidāmajā telpā, pieturā vai sastrēgumā mašīnā - sāc vērot apkārni.
Pamēģini ievērot 10 detaļas, kuras nekad iepriekš nepamanīji.
Iespējams, šķiet muļķīgi, taču tas trenē prasmi ieraudzīt to, ko parasti nepamani arī darbā jau esošos resursos, kad jāievieš jauns risinājums un atbilde īstenībā slēpjas tepat blakus.

2. Ieplāno radošumu.
Ja vēlies trenēt spēju radīt jaunus risinājumus, priekšmetus, satura formas, biežāk ignorētais solis - iekļaut to dienas plānā.
Regulāri treniņi audzē jebkuru muskuli un prasmi - vienalga, vai tā būtu vārdu apguve svešvalodā, stāvēšana uz rokām vai - radoša domāšana.
10 minūtes radošuma, inovatīvu risinājumu domāšanas treniņa dienā ir 5h mēnesī un 60h gadā.
Brīvdienās veltot treniņam papildus laiku, vai apmeklējot kādu regulāru nodarbību par šo tēmu, gadā sakrājas viens kārtīgs darba mēnesis, vai ne?
Ja domā, ko tad šajās 10 minūtēs trenēt, ieskaties šajā bloga sadaļā, atradīsi vairākus vingrinājumus, kurus sākt jau šodien :)

3. Vienkārši ķer “fun”.
Darba dzīve ir pilna ar stresu.
Darba stundas vairumam pieaugušo krietni pārsniedz 40 stundas.
Privātajā dzīvē arī pienākumu netrūkst.
Taču radošumam vajadzīgs prāts, kas atrodas brīvā lidojumā, nevis dziļā fokusā, stresā.
Viens no ātrākajiem veidiem, kā to panākt, ir - "spēlēties!"
Regulāri atslēdzoties no ikdienas rūpēm un darot ko muļķīgu, mēs atbrīvojam prātu no pārāk dziļa un šaura fokusa domāšanas.
Ko tas dara mūsu prātam?
Atbrīvots prāts smadzenēs ļauj veidot saikni starp uzglabāto informāciju jaunos, iepriekš nebijušos veidos.

Jeb - kļūt radošākiem dabiskā veidā.
Tāpēc dejo jautras dejas savā istabā, sacenties nejēdzīgāko realitātes šovu nosaukumu domāšanā ar draugiem, vai parodē kādu slavenību ballītēs. Tu šādi sev dari labu :D

Lai raits ceļš uz kvalitatīvu un jaunu risinājumu radīšanu!

"Runas Rāmis" komanda
Pielietojamā improvizācija biznesam un dzīvei
Lasīt tālāk

4 iedvesmas citāti rudenim no improvizācijas pasaules

Improvizācijas treniņi ir bijuši daudzu veiksmīgu nozares speciālistu, darītāju, uzņēmēju atbalsts viņu ceļā uz lieliem panākumiem.
Padalīsimies ar iedvesmojošiem teicieniem no improvizējošu cilvēku pasaules.
Lai drūmajā rudens laikā izdodas atrast papildus enerģijas lādiņu!


1. “Ja izturēsimies pret citiem tā, it kā viņi būtu ģēniji, dzejnieki, rakstnieki, mākslinieki, viņi par tādiem arī kļūs.” Kīts Džonstons.

Kīts Džonstons (Keith Johnstone) ir ietekmējis lielāko daļu improvizācijas teātra pasaules, kādu to pazīstam šobrīd. Tai skaitā, arī pielietojamās improvizācijas treniņus, tāpēc šo tēmu dzirdēsi atkal un atkal, ja interesēsies par improvizāciju.
Ne par velti!

Komunikācijā ar citiem šis iedvesmas citāts var darboties kā brīnums, ja aktīvi meklēsi labo otra teiktajā, darbos, idejās, un uzsvērsi to vispirms.

Kāpēc tā?
Mēs esam tik daudz pieraduši nepārtraukti uztvert kritiku, ka dzirdēt labo dažreiz pat ir retums.
Ko tas dara ar sarunām, attiecībām?
Pat tad, ja kritika ir konstruktīva un labi domāta, tā sekunžu laikā sarunu biedram rada aizsardzības sienu, pretestību.
Taču labais momentā atbruņo sarunas partneri no aizstāvības sienas un palīdz nokļūt līdz veiksmīgākam rezultātam vieglāk.

Arī pret sevi, starp citu, ir vērts pielietot šo taktiku!
Bieži vien solis pretī labākam rezultātam ir noskaņoties, ka visu izdarīsi maksimāli labi.
Tā jau dara profesionāli atlēti, un atzīst to par labu ieradumu svarīgās spēlēs, sacensībās.

Iesakām Tev pamēģināt jau šodien!

2. “Daudz spēju, kuras iemācies improvizācijas treniņos - ātra reakcija, vērīga informācijas absorbēšana, spontanitāte - ir ļoti noderīgas biznesā. Un, protams, humors ir ļoti svarīga daļa tajā, kā komunicējam.“ Maikls Djūbins

Ja vēl nezini viņa veidoto šedevru, reklāmas video, noskaties to šeit.
Maikls Djūbins (Michael Dubin) 2012. gadā pēc improvizācijas treniņiem ASV “Second City” improvizācijas mācību centrā izveidoja savu biznesu - pa pastu piegādājamus skuvekļus augstā kvalitātē par pieejamu cenu.

4 gadus vēlāk viņš uzņēmumu pārdeva par miljardu dolāru.
Vairākās intervijās Maikls ir atzinis, ka ļoti daudz, kas no improvizācijas viņu iedvesmojis ātri un efektīvi rīkoties uzņēmējdarbībā un bruģējis ceļu uz panākumiem.

3. “(Improvizējot) Tu nevari vainot rakstniekus. Tu nevari vainot režiju. Tu nevari vainot puisi, kas filmē… Esi tikai Tu. Tu esi uz skatuves. Tev pašam ir jārīkojas, un ar to, kas Tev patiesi ir, Tu vai nu grimsti, vai peldi.” Džonatans Vinterss

Improvizācija ir komandas darbs. Arī lielākā daļa mūsu ikdienas notiek komandā - birojā, ģimenē, ar draugiem..

Tai pat laikā, komandas darbs sākas ar sevi.

Ļoti bieži treniņos redzam, ka vienkārši novirzot fokusu no tā, "ko cits ir izdarījis ne tā, kā vajag" uz "ko es šajā brīdī varu darīt pats", rezultāts vienmēr ir labāks.

Savukārt pats darītājs - apmierinātāks ar rezultātu.

Ja vēlies praktiskāku iedvesmu, balstoties uz šo citātu, mums ir vienkāršs ieteikums.

Kad pamani, ka kādu brītiņu neesi pievērsies/usies darbiem un tā vietā sanācis iegrimt baumās u.c. neproduktīvās tēmās (piemēram, diskusijās ar kolēģi Tavā galvā), mierīgi centies novirzīt fokusu un sev pajautāt:

  • Ko es varu darīt, lai šo situāciju padarītu labāku? 
  • Kas ir mana daļa, ko varu kontrolēt?
Un attiecīgi rīkoties, eksperimentēt.

4. “Kļūsti pieejams dzīvei, ja vēlies, lai tā notiek uz visiem 100%” Bils Murejs

Bils Murejs (Bill Murray) ir unikāls aktieris, komiķis un personība. Vai zināji, ka viņš savu karjeru sāka tieši ar improvizācijas teātra treniņiem?

Lai arī viņa karjera kopumā ir palikusi saistīta ar aktiermākslu, filmu veidošanu (visbiežāk viņu atpazīst no filmām “Spoku Mednieki” vai “Murkšķu diena”), Bils ir viens no cilvēkiem, kurš ir slavens ar to, ka improvizē "pa dzīvi" jeb negaidīti, piemēram:

  • parādās nepazīstamu cilvēku karaoke vakaros,
  • vada nama būvniecības atklāšanas pasākumu
  • pasniedz dzērienus kā bārmenis.
Viņam vēl joprojām nav aģenta, un viņu sazvanīt var, atstājot balss ziņu, kuru viņš noklausīsies varbūt rīt, varbūt pēc 3 mēnešiem - jo viņš visām atstātajām ziņām pievēršas tikai vairākas reizes gadā.

Ko Tu darītu, ja uz dienu dzīvotu kā Bils Murejs?
Vienkārši apsēsties un padomāt, kas šodien būtu aizraujoši, un izdarīt, cik ātri to vari, atslēdzot telefonus un ierīces, būtu izcils sākums.


Lasīt tālāk

3 soļi līdz dzelzs nerviem

Bet ko gan nozīmē - "dzelzs nervi"?
Atkarībā no situācijas, tie ir cilvēki, kuri kādā nervus kutinošākā brīdī:
  • Turpina iesākto
  • Spēj kvalitatīvi noreaģēt
  • Saglabā mieru
  • Atrod risinājumu
  • Spēj iziet no situācijas kā uzvarētāji
Pētījumos pierādīts, ka lielākoties ikdienā nerviem liek kutēt publiskās uzstāšanās, negaidītas prezentācijas un nozīmīgas, bet neplānotas sarunas.


Mēs ļoti labi protam sagatavoties plānotām runām un prezentācijām.

Daudz sarežģītāk ir ar pēkšņiem uzaicinājumiem prezentēt vai nejauši satiktiem, bet svarīgiem sarunas biedriem vai negaidītiem jautājumiem publiskās runas laikā. Tomēr, arī tam ir iespējams sagatavoties. Un šo sagatavošanos sauc par spēju improvizēt.

Lūk 3 vienkārši rīki, kas palīdzēs Tev ikdienā trenēt spēju improvizēt negaidītās situācijās.

1.ASOCIĀCIJAS
Spēja ātri, spontāni un kvalitatīvi reaģēt vispirms ir atkarīga no Tavas spējas ātri, bet kontrolēti domāt.
Tehnika:
Visbiežāk šo trenē grupās, visi nostājoties aplī, uzņemot kopēju ritmu un šajā ritmā, pēc kārtas viens pēc otra, sakot vārdu, kas ir pirmā asociācija ar to, ko teica cilvēks pirms manis.
Bet Tu to vari trenēt arī individuāli. Atrodi bumbu, met to pret sienu un noķer, kad tā nāk atpakaļ. Uz katru metienu saki vienu vārdu. Šim vārdam jābūt pirmajai asociācijai, kas Tev ienāca prātā ar Tevis paša iepriekš pateikto vārdu.

2.JĀ,UN...
Lai noreaģētu kvalitatīvi, nesastingtu vai nesāktu lieki satraukties, jāspēj uzreiz pieņemt situācija tāda kāda tā ir šajā brīdī

Bezkaislīgi un ar atvērtu prātu. Bez visiem "Ja nu.." un "nevar būt".

Tehnika:
Atrodi partneri ar kuru uzspēlēt baumu spēli. Viens no jums saka neticamu faktu, otrs uzreiz sāka 'jā, un...' un papildina šo faktu ar vēl informāciju. Piemēram: 'es redzēju, ka Tavs Tēvs uzcēlis raķeti un brauks kosmosā' - 'jā, un viņš arī ņems līdz 5 līdzbraucējus, katru no savas rases'. Šādi turpiniet ar jaunām un jaunām baumām.

3. Ņem ko dod
Negaidītās situācijās vai sarunās nākas ne tikai pieņemt to kas notiek, bet arī spēt to izmantot tā, lai sasniegtu savu mērķi, pat ja iepriekš plānoto (tekstu, runu, darbību, ideju..) vairs nevar izmantot.
Tehnika:
Atrodi sarunas partneri. Stāsti viņam īstu stāstu vai notikumu no savas
dzīves. Pirms tam lūdz viņam ik pa laikam nosaukt pilnīgi nesaistītus ar šo stāstu vārdus. Tavs uzdevumus ir šos vārdus loģiski iekļaut savā stāstījumā.

Trenējot šīs vienkāršās tehnikas ikdienā Tu pamazām sevī izkopsi prasmes, kuras paglābs visnegaidītajās situācijās.

Tomēr, kopā jautrāk un, kā Tu nojaut, šī ir tikai maza daļa no lietām ko vari darīt, dodoties pretīm saviem dzelzs nerviem.

Iemācīties var tikai darot, tādēļ jau vari pievienoties mūsu online kursam: IMPROVIZĀCIJA VEIKSMĪGAI KOMUNIKĀCIJAI




Lasīt tālāk

7 radošuma nokrāsas jeb inovācijas 7 dažādās nozarēs

Kādēļ radošums nav saistīts tikai ar mākslu un kā radošus risinājumus iekvienā nozarē vari veidot arī Tu?
Radošums - tā ir spēja radīt ko vēl iepriekš nebijušu.
Ne tikai mākslas darbu, bet arī produktu, metodi, iekārtu, teoriju; iespējas ir bezgalīgas.

Ja radošumu visbiežāk saistām ar mākslu...
kāpēc viens no populārākajiem tā simboliem ir Einšteins?
Radošuma spējas ir svarīgas katrā nozarē!


Lai to labāk varētu ieraudzīt, apkopojām 7
piemērus no visas pasaules
kā dažādās nozarēs un situācijās cilvēku radošums bijis noderīgs sabiedrībai.

Ķeramies pie piemēriem!
1. Transporta pakalpojumi (lasi:
Uber, Wolt u.c.)

Lai arī vairāki avoti norāda, ka pirmais šāda tipa uzņēmums bijis Sidecar, 2011.g. reģistrēts ASV, mūsu pieredze ārzemēs ļāva atrast ko vēl senāku - franču uzņēmumu “Bla Bla Car”. Dibināts 2004. gadā, uzņēmums tika pārsaukts šajā nosaukumā, balstoties uz tajā esošo vērtējuma skalu.
Mašīnas vadītājs savā profilā norādīja “Bla”, ja vēlējās sev nerunātīgus ceļabiedrus, “BlaBla”, ja patīk mierīga parunāšanās, un “BlaBlaBla”, lai abas puses zinātu, ka nepārtraukta klačošanās šajā mašīnā ir ieteicama.
Inovācijas šeit sastopamas vairākās jomās.
Pirmkārt, caurspīdīgajā pakalpojumu sniegšanas jomā - gan klients, gan pakalpojuma sniedzējs var apskatīt viens otra profilu, redzēt vērtējumu, ērti nodot ziņas par izcilu servisu/klienta profilu, kā arī pārkāpumiem.

Otrkārt, veidā kā uzņēmums strādā - darbinieki var pieslēgties jebkurā brīdī un atslēgties jebkurā brīdī, izvēloties savu darba laiku paši.

2. Slaims

Bērniem tik ļoti patīkamā rotaļlieta nepastāvēja līdz pat 1976.gadam, kurā rotaļlietu ražošanas uzņēmums “Mattel” pasaulē izlaida pirmos lipīgos un košos produktus.

Īstu popularitāti gan slaimi ieguvuši tikai pēdējo 5 gadu laikā.

Labs nāk ar gaidīšanu!


3. Biomateriāli medicīnai

Šeit pat Latvijā zinātniece Līga Bērziņa-Cimdiņa kopā ar kolēgi Jāni Loču ir izstrādājuši sintētisku, medicīnā izmantojamu biomateriālu un pierādījuši tā efektivitāti.

To var izmantot zobārstniecībā vai kosmētiskajā ķirurģijā, jo tas spēj saaugt ar kaulu.

Tas notiek tepat Latvijā, liels lepnums!


4. Fēns

Kā Tev šķiet, kā Tu dzīvotu bez tā?

19.gs. beigās (!) franču stilists Aleksandrs Godfrojs (Alexander Godefroy) patentēja fēna pirmo versiju - milzīgu, gigantisku ierīci, kuru nebija iespējams pārnēsāt.

Tikai aptuveni 40 gadus vēlāk fēnu sāka pārdot lietošanai mājās.


5. Internets!
Mēs vēl esam paaudze, kura arī atceras dzīvi bez tā.
Tai pat laikā, šobrīd būtu ļoti grūti iztēloties ikdienu bez saziņas sociālajos tīklos, e-pastos vai receptes atrašanas pāris sekunžu laikā.
  • Internets sabiedrības lietošanai pastāv tikai 40 gadus, taču jau ir bijis neskaitāmu citu radošuma izpausmju pamatā:
  • mājaslapas,
  • internetbankas,
  • sociālie tīkli,
  • tiešsaistes videozvani
un arī…
6. Attālinātas mācības.

Iespēja mācīties jebko no jebkuras vietas pasaulē.

Tas viss ir tapis, pateicoties internetam un treneriem, skolotājiem, pasniedzējiem, kuri eksperimentēja ar interneta sniegtajām iespējām.

Ir maza daļa informācijas (varbūt valsts noslēpumi :) ), par kuriem nevari uzzināt publiski pieejamās lapās.

Līdz ar to, lai arī kādu spēju vēlies attīstīt - Tu vari atrast tieši savam aicinājumam piemērotāko.

Vai nav lielākā brīvība pasaulē? :)

7. Nutella.

Radusies 2.p.k. beigās, kad visur trūka kakao izejvielu.

Itāļu konditors Pietro Ferrero šo nu jau ikonisko gardumu radīja, savienojot lazdu riekstu pastu, cukuru un tos minimālos kakao krājumus, kas bija pieejami.

Šobrīd Nutella vieno našķu un saldumu mīļus visā pasaulē.

To pasniedz viesnīcu brokastīs, kā gardāko piedevu franču pankūkām, vai vienkārši pie ģimenes galda, kad gribas kādu krēmīgu našķi uz maizes.


Lūk, 7 dažādas radošuma izpausmes 7 dažādās nozarēs.
Kā Tev šķiet, kas kopīgs tām visām?
Viss sākās ar ideju.

Cilvēki sāka ar ideju un lika kopā to, kas jau eksistē, lai radītu ko pavisam jaunu.
Kas svarīgi - saglabājot neatlaidību un nepadodoties pie pirmajām neveiksmēm, taču mēģinot vēlreiz, kamēr sanāk.
To vari apgūt arī Tu.
Lasīt tālāk

5 iemesli, kāpēc improvizācijas tehnikas saliedē pat svešiniekus

Daudzi klātienē nav tikušies mēnešiem, un var just, ka pat ar foršāko kolektīvu sāk zust tuvība.
Vai ne?
Kopīga improvizācija ir oriģināls, aizraujošs un arī vērtīgs veids, kā saliedēties komandai.
Kādēļ un kā tas strādā? Izlasi šeit

Kā paši atklājām, ka improvizācija satuvina?

Ainas uz skatuves prasa ĻOTI lielu paļaušanos un uzticību :)

Reiz, kādā starptautiskajā improvizācijas teātra festivālā pamanījām, ka dienas beigās izveidojusies nudien cieša sadarbība, saprašanās no pusvārda un uzticēšanās... ar pilnīgiem svešiniekiem. No pilnīgi dažādām kultūrām, zemēm.
Nīderlande, Dienvidāfrika, Meksika - par tādu dažādību mēs runājam.
Turklāt, tas viss notika pāris stundu laikā, izspēlējot konkrētas un precīzas improvizācijas teātra spēles!

Iedomājies, ja tik spēcīgi strādā sadarbības spēles no improvizācijas teātra ar pilnīgiem svešiniekiem...
​Kādas sajūtas, saskaņa un iespējas paveras, ja tās spēlē kopā savējie!

Ja lasi šo un tas šķiet neticami, zemāk lasi sīkāk, kāpēc improvizācija tik tiešām spēj satuvināt.


5 iemesli, kāpēc improvizācijas spēles saliedē

1. Tiek nodarbināti visi mūsu iekšējie resursi vienlaicīgi.

Improvizācija saslēdz kopā redzi, dzirdi,iztēli, atmiņu, reakcijas spējas, spontanitāti, kustību, runu, ķermeņa valodu, mīmiku - un šis pat nav viss :) Jā, arī online vidē!

Ir grūti atrast tādu saliedēšanās veidu, kas dotu piesātinātāku pieredzi kā improvizācija. Tas ir arī iemesls, kāpēc -

2. Visi ir iekšā procesā.. Visu laiku.

Grupas aktivitātes veidotas tā, lai uzmanība ne mirkli neaizietu nekur citur. Pildot saliedēšanās aktivitātes, nav iespējams domāt ne par ko citu!

Līdz ar to, pēc nodarbības ir 100% atslēgšanās un atjaunošanās sajūta.


Lūk, ar kādu noskaņojumu šīs personālvadības komandas dāmas devās prom no nodarbības vasarā, kad varējām tikties klātienē!

3. Tvaika nolaišana caur humoru.
Vieglā, neiespiestā gaisotne, ko rada improvizācijas uzdevumi, palīdz radīt daudz smieklu un prieka.
Kā?
Improvizācija iedarbina mūsu radošos resursus, kas balstīti uz spontanitāti. Un negaidītais, spontānais, kas rodas no kolēģiem, bieži izraisa patiesus smieklus.
Smiešanās, savukārt, palīdz saglabāt labas atmiņas ar kolēģiem (pavisam nopietni - humors liek smadzenēm informāciju uztvert spēcīgāk un apstrādāt vairāk, līdz ar to, informācija, kas izraisa smieklus, paliek atmiņā labāk!), noņem stresu, un, kā visiem zināms, arī rada slaveno C vitamīnu imunitātei :)

4. Improvizācija dod kontroles sajūtu pārmaiņu laikā.
Lai arī varētu šķist pretēji (jo neviens taču nezina, kas notiks ainās, uzdevumos!), improvizācijas tehnikas ļauj dalībniekiem drošā veidā saprast, ka īstenībā taču viņi tīri labi tiek galā ar neparedzamo. Tas, savukārt, palīdz arvien drosmīgāk tikt galā ar citām pārmaiņu radītām situācijām. Un, ja nu kāds tiešām galā netiek, tad zina, ka komanda palīdzēs. Jo -

5. Improvizācija simulē un māca īstu sadarbību.
Nu jau slavenais “Jā, un” princips, ko dalībnieki mācās caur improvizācijas spēļu tehnikām, palīdz stiprināt kopā radīšanas, komandas darba kultūru.
“Jā, un” uzdevumi māca veidot komandas darbu tā, ka otram pat ir interesanti pievienot komandai savu darba daļu un redzēt, kā pārējie tai dos klāt jaunu leņķi, pavērsienu. Regulāri pildot “Jā, un” uzdevumus, pat sīkstākais mikromenedžētājs ar laiku un pacietīgu treniņu var iemācīties paļauties komandas procesam.
“Jā, un” principu ir viegli atcerēties, un rotaļīgā veidā ieviest arī ikdienas komandas darbā pēc apmācībām.


Lūk.
Improvizācijas teātra tehnikas ir ļoti piesātināts un spēcīgs rīks, ar ko ļaut komandai saliedēties un radīt kopīgas, patīkamas emocijas, kuras paliek atmiņā.

Jā, arī Zoom vai citos video konferenču rīkos :)

Improvizācijas tehnikas varēsi izmantot savas komandas saliedēšanai arī ikdienā, kā arī svinībās, pat, ja tās būs attālināti.
[ieskaties šeit]




Lasīt tālāk

3 akūtākie jautājumi par tiešsaistes zvanu vadīšanu

Jau kopš pagāšā gada aprīļa vadām nodarbības attālināti, un kopā to skaits nu jau sniedzas stipri pāri simtam. Tā nav tikai mūsu ikdiena - lielākā daļa strādājošo ir pārgājuši uz tiešsaistes režīmu. Tas, savukārt, nes sev līdz zināmus (un nezināmus) izaicinājumus.
Kā ar tiem tikt galā?

Apkopojām trīs biežāk uzdotos jautājumus nodarbību laikā

1. Kā veiksmīgāk nolasīt auditorijas reakciju online vidē (vai saprata, vai seko līdzi u.c.)?
Reakciju mēs dzīvē lasītu no ķermeņa valodas, mīmikas, emocijām. Tāpēc pirmais noteikums - obligāti visiem jāieslēdz kamera.

Iespējams, jau mūsu Facebook redzēji šādu vizuāli, ko sagatavojām Tavām ērtībām:
Tātad, kameras ieslēgšanai izņēmumi ir vebināri vai sapulces, kurās ir virs 20 cilvēkiem.
Šādās situācijās redzēt visus dalībniekus un pārskatīt viņu reakcijas ir gan izaicinoši, gan arī nav nepieciešams.

Kā vadītājs var sekmēt dalībnieku iesaisti:
  • pārliecināties, ka zvanā tiešām ir tie cilvēki, kam ir jāiesaistās (ja kādam jāiesaistās īsu brīdi, var, piemēram, sarunāt, ka viņš/viņa pieslēdzas tikai uz brīdi);
  • pārliecināties, ka zvana / sapulces garums ir adekvāts (koncentrēšanās zūd jau pēc aptuveni 20 minūtēm. Ja tiešām nav iespējams saīsināt, sk. nākamo punktu)
  • regulāri uzdot jautājumus - jautājums kā forma pievērš klausītāja uzmanību, jo dod signālu, ka tūlīt būs jāatbild. Protams, proporcionāli jāizvērtē, cik daudz tas ir nepieciešams, un vai, iekļaujoties laikā, spēsi atbildēt uz atgriezenisko saiti, ja sāksies garākas diskusijas.


2. Kā panākt, ka cilvēki ieslēdz videokameru?



Šeit noderēs spēles!

Pāris, kuras mums ir noderējušas:

  1. Pirkstiņu spēle. Izstiep labās rokas rādītājpirkstu pret kameru. Izstiep kreisās rokas īkšķi uz augšu, it kā rādītu Facebook “Patīk” ikonu. Tad maini tos vietām, cik ātri vari (vienlaicīgi nomaini labās rokas rādītājpirkstu pret paceltu īkšķi, un kreisās rokas īkšķi pret izstieptu rādītājpirkstu). Veicat sacensības grupā - kuram veicas visātrāk?
  2. Profesiju sasveicināšanās. Visi ieslēdz kameras, tad nostājas ar sānu pret tām. Vadītājs sauc profesijas un uz 3, 2, 1 visi pagriežas, rādot, kā sasveicinās šīs profesijas pārstāvis. Ļaujaties pirmajai idejai. Te nav jābūt precīzam, galvenais ir ļauties impulsam, spēlei un arī izkustēties.
  3. GIF spēle. Sākat zvanu, visiem reizē parādot ar ķermeni, kāds GIF raksturotu viņu dienu (kāda spēcīga emocija, kustība, reakcija). Tad paspēlējaties vēl ar pāris situācijām par Jums aktuālām tēmām. Kad visi jūtas pietiekoši ērti, aicini ikvienu saukt nākošās situācijas.
  4. Spogulis. Visi ieslēdz kameras. Viens vada un rāda kustības, pārējie spoguļo līdzi. Pēc brīža tas, kurš rāda, nosauc nākošo rādītāju, visi seko tam. Kustības ir uzmanīgas, līganas, lai visi paspēj izsekot līdzi. Ideāla tehnika, ja sapulces mērķim un tematam nepieciešama ieklausīšanās, empātija, “iekāpšana otra kurpēs”.

Regulāri veicot spēles, tas rada uzticību, saliedē un ļauj kopīgi pamuļķoties, kas šim laikam ir nepieciešams un palīdz atjaunot grupas sadarbību un uzticēšanos.

Tas, savukārt, palielina iespēju, ka cilvēki jutīsies komfortablāk paturēt kameru ieslēgtu arī pēc spēlēm.

Spēles iesakām izmantot arī enerģijas uzturēšanai un brīžiem, kad zūd koncentrēšanās, visa zvana garumā.


3. Kā iegūt atgriezenisko saiti no lielām grupām?
Kā redzēji, šajā gadījumā kameras nebūs labākais variants - labu gribēdami mēs neizsekosim visiem līdzi.
Šeit var līdzēt vairāki varianti:
  • Izmantot ātrās atbildes čatā. Tu uzdod jautājumu un zvana dalībnieki uzraksta atbildi. Lai palielinātu kopības sajūtu un piešķirtu šim procesam dzirkstelīti, ENTER spiež visi kopā uz 3-2-1.
  • Mentimeter.com: šeit vari izveidot digitālās aptaujas ātrai un uzskatāmai atgriezeniskajai saitei. Ir iespēja arī izvēlēties aptauju, kurā biežāk rakstītos vārdus programma vizuāli palielina, līdz ar to, redzēsi tendences lielākās grupās.
  • Apmāci vai izvirzi līderus un sadali dalībniekus grupās pa 8-12 un nosūti viņus uz Breakout room (šis piemērots Zoom zvaniem), lai iegūtu individuālu atgriezenisko saiti, vai veidotu dziļāku diskusiju. Pēc tam velti laiku, lai iegūtu informāciju no līderiem Jums ērtā veidā (papildus 5-10min sazvana beigās, privāts čats, vai, atgriežoties atpakaļ no mazajām istabām diskusijā līderi pārstāv savas telpas, pārējie klausās).

Patika ieteikumi? Palikuši vēl kādi jautājumi? Piesakies bezmaksas DEMO zvanam "Komandas motivācija attālināti", kurā palīdzēsim Tev jaunajos sapulču un apmācību izaicinājumos.




.


Lasīt tālāk

Labā ziņa, sliktā ziņa: perfekcionisms un Tu

Sveiks, dārgais perfekcionist!

Mums ir labas ziņas un sliktas ziņas.

Perfekcionisms var būt izcili laba iezīme... līdz brīdim...

kad tā reāli Tev var sačakarēt dzīvi.

Šajā blogā apskatām abus grāvjus jeb 2 labas un 2 sliktas ziņas, ja esi perfekcionists, un ko ar šīm ziņām darīt.

Labā ziņa: Tu ievāc informāciju kā neviens



  1. Tu atnāc uz sapulci pirmajā darba dienā, jau izlasījis visu par uzņēmumu un tā vēsturi, un labāk, nekā vecie buki spēj pastāstīt par oficiālo uzņēmuma vīziju un pēdējo 5 gadu rezultātiem.
  2. Tu līdz sīkumiem zini, kā rodas un top katra produkta detaļa, un ko tā simboliski nozīmē sengrieķu mitoloģijā.
  3. Tu ar sarauktu uzaci skaties uz to speciālista ziņu LinkedIn, kurš īstenībā strādā Tava hobija nozarē - jo redzi sadaļu, kura nav izprasta līdz galam (kā tā var, es taču pat hobija līmenī to zinu!)

Sliktā ziņa: Rīga nekad nebūs gatava



Nav iespējams ievākt visu informāciju. Lai arī kā mēs to gribētu, vairumā nozaru informācijas daudzums tikai pieaug. Attīstība iet uz priekšu.

Ja gadās to aizmirst, vari tā arī līdz darbiem nenonākt. Kāpēc? Jo izrādās, ka rūpīgi vāktā informācija jau novecojusi, un atkal (taču loģiski) jāievāc jauna.

Šādi rodas gadu tūkstošiem minētās situācijas, kurās tie, kuri zina vairāk, nedara, taču tie, kuri zina mazāk, gūst panākumus.

Tu noteikti esi pelnījis būt darītāju pusē!

Ko ar to darīt:
  • Regulāri turi sev roku uz pulsa - vai gadījumā nav tā, ka teorijas vākšana ir paralizējusi darbību. Jeb - vai “vēl tikai šo vēl vienu blogu, šis tiešām, noderēs” situācija gadījumā nav prokrastinēšana.
  • Palaid to prototipu, to projektu, to biznesu. Tādā līmenī, kādā ērti to iztestēt.
Kāpēc?
Tu trenē sevi līdzsvaram.
Līdzsvaram starp teoriju un praksi.

Ja Tava stiprā puse ir datu, rakstu, pētījumu izpēte un analīze...
Tā ir informācijas ievākšana, vai ne?
Tad lūk.

Prakse, testēšana - tā ir tāda pati informācija!
Tikai citā veidā.
Ja praktisku darbošanos uztversi tikpat analītiski kā datus, tur jau ir liela cerība, ka būsi darītājs uz urrā :)

Tad pasaule diezgan ātri tiks pie superīga projekta, ar izcilu, kvalitatīvu vērtību :))

Labā ziņa: Tu gatavosies kā Švarcenegers



“Es sāku skaitīt, kad man sāp,” tā par saviem treniņiem izteicās šī filmu zvaigzne.

Kad jau ķeries pie darba, ir iespēja, ka strādāsi tik rūpīgi pie viena projekta, prezentācijas vai biznesa tā, ka pat Arnolds Tev aplaudētu.

Tu pārbaudīsi, precizēsi un pamainīsi gala rezultātu līdz sīkākajām detaļām.

Tas ir retums mūsdienās!

Tā rūpība, tās daudzās reizes, kurās Tu trenējies, lai ko izdarītu, kā vajag... izcili!

Tāpēc bieži vien neizproti citus, kuri to nedara.


Atzīsties, Tu balsotu par to, lai sociālajos tīklos nedrīkstētu publicēt ziņas ar gramatikas vai interpunkcijas kļūdām, vai ne? :)

Sliktā ziņa: Tevi var paralizēt kļūdas vai novirze no plāna.


  1. Zoom prezentācijas labākajā brīdī beidzas wifi;
  2. klienti pilnīgi citādāk reaģē uz kampaņu, nekā domāji vai
  3. Tu izrādies tā persona, kura kaut kādu dīvainu iemeslu dēļ tiešām publicējusi ziņu ar drukas kļūdām.

Ja neturēsi sev roku uz pulsa, ir liels risks kļūdas novelt uz sevi kā personu, nevis tās redzēt kā dabisku procesa sastāvdaļu.
Ko tas dara Tavai izaugsmei?
Īsumā, to apstādina.

Ko ar to darīt:
  • Svarīgākais pirmais solis - paplašināt savu skatījumu uz kļūdām un ko tās nozīmē ilgtermiņā.
  • Jo biežāk nokļūsi drošā vidē, kur vari kļūdīties un redzēt, ka ar to tiec galā, jo vairāk augs prasme uzreiz reaģēt un pielāgoties. Turklāt, to darīt ar pārliecību.

To Tev apliecinās jebkurš improvizāciju apguvušais cilvēks.
Papildus bonuss - Tu spēsi arvien labāk novērtēt projektu, nefokusējoties uz “to vienu misēkli”, taču spējot ieraudzīt lielo, ilgtermiņa bildi.
Un virzīties tālāk uz perfekciju, kā īstam perfekcionistam pienākas.


Vai atpazini sevi?

Ja vēlies praktiskus treniņus drošā vidē 

Lasīt tālāk

TAVA HARISMA

Charisma, tulkojumā no grieķu valodas nozīmē - dāvana, labvēlība. Tas nozīmē, ka par harismātiskiem cilvēkiem uzskatām tādus, kuri mums kaut ko dod. Kaut ko, kas ir tajā mirklī aktuāls, svarīgs vai nozīmīgs.




Ikviens no mums spēj būt harismātisks. Ikvienam no mums ir iespējams apzināti paspilgtināt tās savas prasmes un īpašības, kas ir pamatā mūsu dabiskajam harismas veidam. Uzaicinu Tevi to uzsākt jau šodien!

Lūk, Olīvijas Hopsas Kabānes definētie četri populārākie harismas veidi:

FOKUSĒTĀ HARISMA



Ja Tev dabiski piemīt fokusētā harisma, tas nozīmē, ka esi labs un empātisks klausītājs. Tu spēj būt klātesošs sarunā un cilvēki ir gatavi Tev uzticēties. Viena no Tavām dabiskajām īpašībām ir spēja būt patiešām klātesošam sarunā. Tu esi ieinteresēts tajā, ko Tev saka. Tu to parādi kā ar ķermeņa valodu, tā ar vārdiem un mīmiku.

VIZIONĀRA HARISMA



Vizionāra harisma ir balstīta ļoti spēcīgā ticībā kaut kam konkrētam. Idejai, cilvēkam, notikumam, reliģijai, produktam u.t.t. Ja Tu patiesi esi aizrāvies ar kādu ideju un stāstot par to Tev mirdz acis un aizmirstas viss pārējais uz pasaules, tad zini, ka tajā brīdī Tev piemīt vizionāra harisma. Pamata īpašība ir ticība un aizrautība.

LABESTĪBAS HARISMA



Labestības harisma līdzinās vecāku beznosacījumu mīlestībai. Ja Tev tāda piemīt, tad Tu cilvēkiem sev blakus liec justies pieņemtiem. Viņu rīcība un statuss netiek vērtēti. Tev katrs cilvēks ir vērtīgs pats par sevi. Tu neesi nosodošs, gluži otrādi, Tu esi pieņemošs un saprotošs. Tava pamata īpašība ir rūpes par citiem. Tev ir svarīgi, lai cilvēki justos labi. Tev vienmēr pirmajā vietā būs cilvēks, nevis problēma vai materiālās lietas.
AUTORITATĪVĀ HARISMA



Autoritatīvajai harismai mēs dabiski sekojam jau no bērnības. Tā ir ļoti noderīga krīzes situācijās. Ja Tev piemīt autoritatīvā harisma, Tu esi par sevi pārliecināts, tieši tāpat, kā esi pārliecināts par to ko saki. Cilvēki Tevī klausās un tic Tavai ekspertīzei. Visdrīzāk viņi sekos baiļu, nevis iedvesmas vadīti. Pamata īpašība ir pārliecība par sevi. Autoritatīvs nenozīmē, ka šis cilvēks nepārtraukti komandē. Autoritatīvs nozīmē, ka cilvēks par sevi (savām zināšanām, rīcību) ir absolūti pārliecināts un drošs. Tas ir redzams viņa ķermeņa valodā viņa mīmikā un dzirdams vārdos.

Neviens no šiem harismas veidiem nav ne labs, ne slikts. Tāpat arī nav viena pareizā. Tie visi var un spēj aizraut cilvēkus. Tāpat kā katrs no tiem ir noderīgs dažādās situācijās. Pārlasi šos harismas veidus un padomā, kurš no tiem vislabāk atbilst Tavai personībai. Kurš izklausās pēc Tavas dabiskās pieejas sarunājoties un socializējoties? Pilnveidojot savas prasmes, vienmēr izcel un pastiprini tieši savas stiprās puses. To pašu dari ar harismu. Apzināti izvēlies pielietot savā ikdienā tās Tavas prasmes, kuras atbilst Tavam harismas veidam.

Tev nav jāizšķiras par vienu veidu. Ir normāli, ja redzi sevi katrā no šiem veidiem.


Atbildi uz sekojošiem jautājumiem:

  1. Kuru harismas veidu es jūtu kā sev tuvāko?
  2. Kuras manas īpašības par to liecina?
  3. Kādās situācijās tas visbiežāk ir novērojams?
  4. Kurā mirklī šodien es apzināti patrenēšu izmantot šo harismas veidu (šo savu īpašību)?
  5. Ko es novēroju sarunas partnerī pēc tam, kad biju izmantojis šo harismas veidu?


Lasīt tālāk

Harisma: klātesamība sarunā

Viens no visjaudīgākajiem un arī vienkāršāk izmantojamiem harismas rīkiem ir klātesamība sarunā.

Padomā, kā Tu jūties, kad Tavs sarunas partneris Tevī patiesi un ar interesi klausās. Ļauj minēt - saprasts, novērtēts, uzklausīts, cienīts. Ikviens no mums vēlas šādi justies. Tieši tādēļ, ja Tu savam sarunas partnerim parādi, ka viņa viedoklis Tev ir svarīgs un interesants, Tu pats viņa acīs kļūsi harismātisks.

Citiem vārdiem sakot, viņš vēlēsies ar Tevi sarunāties vēl. Viņš vēlēsies uzzināt arī Tavu viedokli. Un, dzirdot, ka Tevis teiktajā skan viņam svarīgi atslēgas vārdi, Tavs sarunas partneris Tev uzticēsies.

Atceries, ka charisma no grieķu valodas nozīmē dāvana? Tieši tikt uzklausītam un sadzirdētam ir dāvana, kuru Tu pasniedz sarunas partnerim, lai iegūtu viņa labvēlību.


"Viena no patiesākajām cieņas formām ir patiešām klausīties tajā, kas otram ir sakāms"

Bryant H. McGill

Ļoti bieži mēs cilvēku neklausāmies, lai sadzirdētu. Mēs klausāmies, lai pateiktu savu taisnību. Tajā kā fokusētās harismas pamata īpašība bija minēta - klātesamība. Savukārt, labestības harismai - rūpes. Abi šie harismas veidi jo īpaši pieprasa klātesošu un nevērtējošu klausīšanos.  Lai Tavs sarunas partneris zinātu, ka Tu viņā klausies, ir svarīgi, ka ik pa laikam atkārto kaut ko no tā, ko viņš ir teicis. Savukārt, lai viņš būtu pārliecināts, ka Tu viņu patiešām saproti (pārnestā nozīmē - vai jūs patiesi runājat vienā valodā), viņam ir jādzird, ka izmanto tos pašus vārdus.

Patrenē šo prasmi šodien sekojoši:

  1. Sarunājoties ar kādu, patiešām uzklausi viņu līdz galam. Neizdomā savu atbildi, pirms sarunas partneris ir beidzis runāt.
  2. Atbildot sarunas partnerim, izmanto 3 vārdus, kurus viņš ir pateicis. Šādi Tu liksi viņam saprast, ka viņš ir sadzirdēts.
Lasīt tālāk

Harisma un emocijas

Runā, ka nav nekā sliktāka par pilnīgu vienaldzību. Ne silts, ne auksts. Ne cepts, ne vārīts. Kaut kas pa vidu. Pelēks.

Savukārt, ja cilvēks izraisa emocijas, viņš izraisa arī viedokli.

Tavās interesēs ir, lai šis viedoklis virzītu cilvēku uz Tevis iecerētu rīcību. Tieši tādēļ būtiska ir spēja emocionāli saslēgties ar sarunas partneri vai publiku.


Emociju izmantošanai ir virkne dažādu treniņu. Tev šodien piedāvāju treniņu, ko izmanto mīmi. Šī tehnika ļoti precīzi palīdz izmantot ķermeņa valodu, lai nodotu vai paspilgtinātu emociju.

Tu taču zini, cilvēki no tā, ko Tu saki ar vārdiem, uztver vien 8-10%. Tieši ķermeņa valoda ir tā kuru cilvēki patiesi klausās. Un ne tikai cilvēki, arī dzīvnieki lasa mūsu ķermeņa valodu. Padomā, kad Tev Tuvojas nikns suns. Viņš klausīs Tavam "labs sunītis..." vai savu rīcību veiks, reaģējot uz Tavu ķermeņa valodu? Spēja lasīt ķermeņa valodu mums ir asinīs.


Tātad mīmu tehnika māca sekojošo. Četras pamata emocijas:


Ķermenis virzās uz augšu. Mēs izstiepjamies, zods viegli pacelts, lūpu kaktiņi uz augšu. Pat acis mazliet veras uz augšu. Nostājies spoguļa priekšā un stāsti sev kādu priecīgu ziņu. Maksimāli vērs uzmanību uz to, lai Tavs ķermenis virzītos uz augšu. tu ievērosi, ka patiesi sāc justies priecīgi. 
SKUMJAS



Ķermenis virzās uz leju. Pleci uz leju, lūpu un acu kaktiņi uz leju. Acu skatiens uz leju, rokas gar sāniem, uz leju. Pamēģini tikai iedomāties kaut ko skumju. Domā par skumjo un notupies uz grīdas. Apķer ceļgalus ar rokām, galvu noliec uz leju. Tu sajutīsi, ka patiesi paliec skumjš. Saglabā šo sajūtu, piecelies, ieskaites spogulī un pasaki to ko tikko domāji. Izstāsti skumjo stāstu. Tu dzirdēsi, ka pat Tava balss intonācija automātiski ir atšķirīga no priecīgās vai ikdienišķās.
BAILES



Ķermenis atkāpjas, virās atpakaļ. Kakls un galva mazliet atvirzās atpakaļ. Acis tramīgi skatās uz sāniem. Rokas izstiepjas uz priekšu, lai mūs it kā pasargātu no kaut kā, priekšā esoša un biedējoša. Stāsti par sevi šādā pozīcijā. Stāsti par ko tu baidies ikdienā. tu ievērosi, kā vārdu izvēle un tonis mainās. Tavs sacītais pieskaņojas emocijai un Tu to patiešām sāc sajust.
DUSMAS



Ķermenis virzās uz priekšu, pleci uz priekšu, skatiens mazliet caur pieri, stingri skatās uz priekšu. Rokas savilktas dūrēs. Pat lūpas mazliet sakniebtas, izvirzītas uz priekšu. Stāsti, par ko esi dusmīgs. Stāsti visu ko par to domā. Tu ievērosi, ka pat žesti dabiski grib virzīties uz priekšu. Tu arī sajutīsi patiesas dusmas.
Kā un kad šo pielietot:
  1. Lai emociju nodotu, tā pašam ir jāsajūt. Izmanto savu ķermeni, lai liktu sev emociju sajust tad, kad nepieciešams.
  2. Dusmas var nodot, kad vēlies iedvesmot uz rīcību. Tās nav dusmas uz cilvēku ar kuru runā, bet uz kādu trešo. Visbiežāk - problēmu vai netaisnību. Šāda dusmu nodošana var iedvesmot cīņai pret "trešo" kas ir netaisnība vai problēma.
  3. Skumjas Tu izmanto, kad vēlies būt empātisks un just līdzi kādam. Tev pat nav nekas jāsaka, ja Tava ķermeņa valoda vēstīs skumjas, cilvēks jutīsies sadzirdēts un atbalstīts. Viņš atļaus pats sev izskumt.
  4. Prieku arī izmanto, lai iedvesmotu. Parasti uz īstermiņa rīcību, uz entuziasmu, kas nepieciešams tagad. Prieku izmanto arī, lai nodotu uzslavas, pagodinājumu. Lai cilvēks justos lepns par paveikto.
  5. Bailes izmanto, lai kādam citam liktu būt uzmanīgam. Stāstot brīdinošu informāciju, tieši ķermeņa valodas izpausme liks klausītājam to uztvert nopietnāk.




Lasīt tālāk

3 improvizatora padomi komunikācijai

Liela daļa izvēlas improvizācijas nodarbības tieši komunikācijas prasmju uzlabošanai. Saziņa ir viena no tām prasmēm, kuras pielietojam visur - kā darbā tā privātajā dzīvē dienu no dienas. Mērķi var būt ļoti dažādi, sākot no vēlmes kļūt par brīnišķīgu publisko runātāju, turpinot ar spēju sniegt ātras un asprātīgas atbildes sarunas laikā un beidzot ar saņemšanos uzsākt sarunu ar svešinieku.

Bet, kāds improvizācijas nodarbībām ar to sakars?


Vistiešākais.

1967. gadā doktors Mehrabians veica pētījumu par to, kā prāts uztver un tulko sacītā nozīmi, un atklāja, ka ziņas interpretācijas formula ir sekojoša:

7% verbāla, 38% vokāla un 57% vizuāla.

Jā, tas nozīmē, ka patiesībā mēs vairāk sazināmies ar ķermeņa valodu nekā ar vārdiem. Mēs ar savu ķermeni pasakām tik daudz, ka to nevar nepamanīt.

Galu galā, sarunājoties ar kādu, kurš uz mums skatās tukši, monotoni uzdod jautājumus un nekad neizmano nevienu žestu, mēs ātri vien atceramies par ķermeņa valodas un balss intonācijas nozīmi.


Improvizācijas likums nr. 2 (uzreiz aiz 'jā, un...') ir 'lai arī kas notiktu, KUSTIES!'


Tieši tādēļ improvizācija ir izvēle numur viens, kad runa ir par komunikācijas kursiem, jo ​​tā jau saknē ir balstīta uz kustību. Improvizācijas vingrinājumi ne tikai stiprina to, ko mēs sakām, bet arī palielina mūsu izpratni par to, ko mēs darām, kad kaut ko sakām.

Improvizācija izaicina mūs atdzīvināt vārdus. Tāpēc nākamreiz, kad runājat ar kādu vai gatavojaties runai, ne tikai praktizējiet savus sakāmo, bet veltiet laiku arī savas ķermeņa valodas izpētei un nostiprināšanai.


Padomājiet par sekojošo:

(Tonis) Kā jūs to sakāt?

- Vai jūs esat aizkaitināts? Satraukts? Nedrošs?

(Sejas izteiksmes) Kā mēs izskatāmies, kad to sakām:

- Kāds ir jūsu acu kontakts? Vai mute ir vaļā? Vai jūsu uzacis ir uzrauktas?

(Žesti) Kāds ir tavs ķermenis?

- Ko dara tavas rokas?

- Vai tu noliecies? Šūpojies? Pilnīgi nekustīgi stāvi?

- Vai galva ir noliekta? Vai tev ir sasprindzis žoklis? Vai pirksti ir savilkti dūrē?



Kā Amy Cuddy sacīja savā TED Talk, mūsu ķermeņa valoda ne tikai veido citu uztveri par mums, bet arī to, kā mēs paši sevi redzam.




Lasīt tālāk

5 tehnikas spēcīgai pārliecībai par sevi

Praktiskas improvizācijas tehnikas, kuras palīdz stiprināt un aktivizēt pārliecību izpaust sevi.

Pielietojamā improvizācija ir viens no labākajiem veidiem, kā trenēt šo prasmi.

Kāpēc?

Improvizācijas tehnikas strādā ne tikai ar prātu, bet iesaista visu ķermeni caur prieku un spēli.

Tas samazina iespēju, ka ar prātu saproti, kā, taču ķermenis rīkosies pavisam citādāk.

! Protams, jāatgādina arī, ka šīs tehnikas strādā ar aktīvu un apzinātu pārliecības izpausmi uz āru.

Ja jūti, ka pārliecības trūkums sakņojas dziļākās, agrākās pieredzēs un to nespēj kontrolēt, aicinām Tevi vērsties pie ļoti foršiem speciālistiem, kas jau strādā ar Tavu "Kāpēc" dziļāk.

Ķeramies pie tehnikām!



1. Iedarbini ķermeni.

Sāksim ar Madonnas cienīgu, klasisku pārliecinātības pozu.

Seko vingrinājumam video!

Ja esi viens no tiem, kuri sasmējās vai apmulsa vingrinājuma beigās apsveicam! :)

Tu jau apguvi mācību - ja ķermeņa valoda saka vienu, bet vārdi - ko citu, mēs milisekundē jūtam atšķirību.

Un, kā Tev šķiet, kam mēs ticam vairāk, ķermenim vai vārdiem?

Šis uzdevums arī palīdz ikdienā trenēt spēju aktivizēt pārliecību caur ķermeni, kad tas ir nepieciešams.

Kāpēc?

Nostiprinot savu ķermeņa valodu, arvien vieglāk to varēsi izmantot kā rīku situācijās, kur jāiedarbina papildus pārliecinātība.

Šis šķiet viegli?

Ej soli tālāk!

1. Aizej uz virtuvi un maksimāli pārliecināti sev ielej ūdens glāzi un izdzer to.

2. Uzliec modinātāju ik pēc stundas, un, kad skan modinātājs, turpmāko minūti to, ko darīji, dari ar pārliecinātu ķermeņa valodu vai piecelies un apmet apli pārliecinātā gaitā.

Jo biežāk apzināti trenēsi, jo vairāk ķermenis dabiski spēs ieņemt pārliecinātu stāju, kad nepieciešams.



2. Dejo ar bailēm.

Padejosim ar "TOP bailēm", kas kavē pārliecinātu sevis izpaušanu.

Bailēm kļūdīties!


Improvizācijas tehnika:

  1. Uzliec taimeri uz minūti.
  2. Zīmē ar mērķi tikt pie vissliktākā zīmējuma, kāds šajā pasaulē ir redzēts. (Pārspēj treneri Elīnu!)
  3. Kad taimeris nozvana, piecelies, pacel zīmējumu gaisā un pārliecināti izsaucies - "Šo uzzīmēju ES!"

Kāpēc šāds uzdevums ļauj dejot ar bailēm?

Metoties vismuļķīgākās idejas veikšanā ar mērķi, ka neizdarīsim pareizi, mēs ļaujam prāta zobratiem, kas vārdu "kļūda" saista tikai ar vārdu "slikti", lēnām pievienot jaunu asociāciju:

"Ar mani viss būs kārtībā".

Mēs kļūstam par vadītājiem dejā ar bailēm, ne pakļāvīgajiem virpuļotājiem tām līdzi.

Darot šo atkārtoti, lēnām varēsi pamanīt, ka kļūst arvien vieglāk ar tādu pašu entuziasmu mesties izaicinājumos, kas ir patiesi svarīgi, un neļaut bailēm pārmākt darbību.


3. Stiprini uzticēšanos sev.

Paskatoties dziļāk, ne jau no kļūdām visbiežāk ir bail.

Tur apakšā mēdz būt neuzticēšanās tam, ka varu tikt galā, lai arī kas notiktu.

Šīs prasmes stiprināšanai jeb pierādījumu vākšanai, ka vari un māki gan, noder šī tehnika.

Improvizācijas tehnika:

  1. Uzliec taimeri uz 3 minūtēm.
  2. Uz papīra lapas vai elektroniski pieraksti maksimāli daudz variantu, kas kopīgs eklēram un rokmūzikai.

Kāpēc šāds uzdevums?

Tas ļauj strādāt ar uzticēšanos sev vairākos veidos:

  • Praktiski trenē prātu atrast asociācijas šķietami nesaistītām lietām;
  • Palielina ticību sev - es spēšu iedarbināt šo spēju, ja man būs nepieciešams;
  • Samazina uztraukumu negaidītās situācijās (ja zinu, ka izdomāšu, koncentrējos uz domāšanu, ne uz svīšanu).
Trenējot šo spēju regulāri, mēs kļūstam par Emulatoriem, MakGaiveriem un ikdienas varoņiem, kuri rīkojas, kamēr citi uztraucas.

4. Trenē neatlaidību.

Pārliecinātība nozīmē ne tikai ļaušanos darbībai, bet arī prasmē neatlaidīgi eksperimentēt, kamēr nokļūsti pie rezultāta.

Tāpēc Tavā rīcībā tehnika, kas testē un attīsta šo prasmi


Improvizācijas tehnika:

1. Izvēlies vienu no vārdiem (Uzreiz! Nedomā):
  • zirgs 
  • popkorns
  • tastatūra
  • kekss
  • Raimonds Pauls
  • Instagram
  • kečups
  • rūķis

2. Pabeidz joku "Kas tas ir - zaļš un dīvaini skan?" (....), iesaistot šo vārdu. Locījumi var mainīties.

Piemērā - treneres Elīnas eksperimenti ar vārdu "Lācis".

Turpini domāt variantus ar to pašu vārdu, kamēr sasmīdini vai pārsteidz sevi.

Nepadodies!

Ja iestrēgsti, atceries iepriekš minētos principus: aktivizē stāju, ļauj sev kļūdīties ar prieku, uzticies, ka tiksi galā.

Kā šāda tehnika palīdz?

Sasmīdināšana - tas ir rezultāts, kuru īsti nevari noslēpt.

Ja joks ir labs, smiešanās būs uzreiz.

Ļaujot sev iziet cauri daudziem variantiem, kas nemaz tik smieklīgi nav, noturoties procesā un ļaujot sev atrast veidus, kā izveidot joku, lēnām attīsti sevī prasmi arī citur neatlaidīgi nokļūt līdz tam rezultātam, kādu vēlies.

5. Pārņem stūri savās rokās.

Bils Geitss un Supermens - kurš ir pārliecinātāks?

Iepriekšējās tehnikas palīdz pārliecinātībai izpausties uz āru.

Tāpēc svarīgākais jautājums, kas palīdzēs pārliecību izkopt ilgtermiņā, ir...

Kāda ir tieši Tava pārliecība?

Tai nav vienmēr jābūt skaļai, enerģiskai un ekspresīvai.

Pārliecība var būt arī mierīga, nosvērta un pat klusējoša.


Tikai Tu nosaki, kas ir tā pārliecinātība, uz kuru tiecies.

Tāpēc jāsper pirmais solis ilgākam darbam ar pārliecību - Tev tā jānosauc vārdā, lai sāktu to vadīt un kontrolēt.


Improvizācijas tehnika, iesildīšanās:

Uzliec taimeri uz minūti.
Staigā pa telpu un bez mitas atkārto 3 soļus: 
Nofiksē skatienu -> norādi ar pirkstu uz to, ko skaties -> Nosauc to vārdā. 
Tad nofiksē skatienu tālāk, norādi un turpini šo apli.
Uzdevums pārliecībai:
  1. Atslēdz telefonam skaņu.
  2. Aizej uz vietu, kur neviens nevar traucēt.
  3. Aizver acis un nofokusē domas, kā nofokusēji skatienu uz priekšmetiem iepriekš. Domā par pārliecību: Kad juties patiesi pārliecināti? Kas bija apkārt, ar ko Tu biji, kā jutās un kustējās Tavs ķermenis? Kā runāji, kā rīkojies?
  4. Piefiksē šo informāciju, un soli pa solim nosauc vārdā savu pārliecinātību.

Tavās rokās ir arī, kā to izmantot tālāk.Vari to turēt sev kā atgādinājumu acu priekšā.Vari ar nodomu to aktivizēt ikdienā un brīžos, kad jūties nepārliecināti, eksperimentēt, kā iedarbināt pretējo caur ķermeni, darbību.Vari visu šo ignorēt.
💎 Dari, kā vēlies - tā ir Tava pārliecība.💎

Vēlies darboties praktiski kopā ar mums, ieskaties [ŠEIT]



Lasīt tālāk

5 idejas foršam randiņam mājās

5 foršas spēles pāriem, kvalitatīvam laikam mājās divatā!
Randiņš mājās var būt visdažādāko iemeslu dēļ. Bet tieši mājās būšanas faktors to var padarīt par unikālu pieredzi un vēl nebijušu laiku divatā.
Ļauj, padalīsimies idejās, kā to izdarīt.

5 idejas aktivātēm mājās - kopā!

1. DANCO PĒC MANAS STABULES
Ir taču tik lieliski, ka viņa nerunā caur puķītēm, bet viņš dara visu kā Tu vēlies :)
Par to arī šīs dienas uzdevums.

Uzdevums:
Katru reizi, kad vēlies, lai partneris pasaka kaut ko citu vai izdara to savādāk - saki "MAIŅA"


Pateikt savādāk, var nozīmēt:
- mainīt tekstu
- mainīt emociju vai balss toni ar kādu tas bija pateikts
- mainīt ķermeņa valodu / kustības ar kādām tas tika teikts
Tu vari partnerim teikt vienkārši "MAIŅA" vai arī precīzē, sakot "MAIŅA KUSTĪBĀ"

2. KLAUSIES MANĪ

Kā pārliecināties, ka esam izcili klausītāji? Foršs un pavisam viegls uzdevums, kas ļauj noturēt spicas ausis līdz pat pēdējai sarunu biedra zilbei!

UZDEVUMS:

👉 Viens no jums sāk sarunu.

👉 Tas, kurš atbild, sāk savu atbildi ar pēdējo burtu no pēdējā pateiktā vārda.

Piemēram:

- Šovakar gribētu suši. (Tev jāsāk ar "I")

- Iedomājoties par to, gribas arī kolu. (Nākamais teikums jāsāk ar "U")

- Uzzvani man, es kā kurjers varu abus atnest.

Kā redzi no piemēra, atbilde var būt loģiska, var arī nebūt - galvenais ir ļauties priekam un spontanitātei, kas rodas, kad patiešām līdz pat pēdējam brīdim nezini, ko atbildēsi.

Šis klausīšanās uzdevums spēs atspirdzināt jebkuru vakaru :)

3. SKATĀMIES VIENĀ VIRZIENĀ.. KO REDZAM?

Tu jau zini to slaveno teicienu par skatīšanos vienā virzienā, vai ne?

Ikdienā var gadīties tā, ka mēs skatāmies gan vienā virzienā, bet katrs redzam kaut ko pilnīgi citu.

Kā to savienot?

UZDEVUMS:

"Stāsts pa vārdam" vai "Dzejolis pa rindiņai"

1. Izvēlieties tēmu

2. Stāstiet par to kopīgu stāstu (it kā runātu viena persona), katrs pēc kārtas sakot tikai vienu vārdu (arī saikļi "un", "ka" u.t.t. ir vārdi)

3. Vai, saceriet dzjejoli (ko nosūtīt draugam dzimšanas dienā), katrs pasakot vienu rindiņu.


ℹ️Kā šo pārnest attiecībās, ne tikai izklaidei:

Kad cenšaties par kaut ko vienoties, mēģinat to izstāstīt kopā kā stāstu pa vārdam. Tas nozīmē, ka jums abiem nāksies pacensties kā stāstā ievietot abu vēlmes un idejas. Iespējami pavisam nteresanti un negaidīti risinājumi.

Piemēram, stāsts pa vārdam - kādas būs vakariņas.

❗Būtiskākais - nesaki NĒ. Jebkurš pateiktais vārds ir stāsta sastāvdaļa, to nedrīkst pēc tam verbāli 'izdzēst', pasakot "NĒ" vai "NEBŪS" un tml.

Lai izdodas :)

4. IESKATIES MAN ACĪS


Ja Rafaello pasaka vairāk nekā simtiem vārdu, tad acis ir runātīgākas nekā tūkstošiem Rafaello

Šodien piedāvājam citādāku dienas uzdevumu, nekā bijis iepriekš.

Klusāku, mierīgāku, taču tāpēc ne mazāk jaudīgu.

UZDEVUMS:

👉 Uzliec kādu neitrālu dziesmu.

👉 Visu dziesmas laiku skatāties viens otram acīs. Runāt nedrīkst! Neveiklo smieklu brīdi droši izdzīvojat, skatāties, kas notiek tālāk :)

👉 Kad dziesma beigusies, jebkurš no Jums drīkst pateikt vienu vārdu.

Viss. Cik daudz jaunu Rafaello partnera acīs saskatīji Tu?

5. PASAKI MAN..NEKO :)

Vai saprotamies bez vārdiem?

Viegls uzdevums, kas trenē pāra savstarpējo saprašanos bez vārdiem.

UZDEVUMS:

  • Viens no jums aiztaisa acis.
  • Otrs ar ķermeņa valodu parāda kādu spilgtu emociju un sastingst.
  • Tas, kurš bija aiztaisījis acis, attaisa tās. Nolasa partnera ķermeņa valodu, emociju un cenšas saprast, ko partneris vēlas pateikt. Apstrādājot visu šo informāciju, sniedz verbālu atbildi.
  • Pēc tam dalībnieki mainās vietām.

Piemērs video.

Šo uzdevumu var pildīt arī ar bērniem, vecvecākiem u.c.


VĒLIES VĒL? IESKATIES [ŠEIT]

Lasīt tālāk